Foto: LETA
Reaģējot uz stiprā vēja, kas Latvijā plosījās pagājušo piektdien un arī šopirmdien, radītajiem postījumiem, kad brāzmu dēļ tika daļēji vai pilnīgi norauti jumta segumi kā, piemēram, no Centrāltirgus paviljona Rīgā, Latvijas Jumiķu apvienība (LJA) vēlas izteikt viedokli par veikto darbu kvalitāti.

Ir ļoti vienkārši vainot reālos darbu veicējus – jumiķus - par nekvalitatīvi paveiktu darbu. Taču šeit, mūsuprāt, situācija jāskata kompleksi, jo būvniecības procesā vienmēr ir vairāki posmi, un kļūdas var rasties katrā no tiem.

Pirmkārt, ja konkrētais vējā bojātais jumta segums patiešām stiprināts ar neatbilstošiem stiprinājumiem, kas neiztur noteikto vēja slodzi, tā ir jumiķu atbildība. Taču pat tad, visticamāk, notikusi nevis tīša nolaidība, bet vienkārši sekas pieredzes un zināšanu trūkumam, jo Latvijā, atšķirībā no dažām Eiropas valstīm, jumta jumšanas darbus veikt un par jumiķi saukties var arī tie, kas nav ieguvuši nekādu īpašu izglītību vai kvalifikāciju.

Otra situācijas puse ir līgumu slēdzēji – nav noslēpums, ka ar saimnieciski izdevīgākā pretendenta noteikšanu parasti saprot tikai lētākā varianta izvēlēšanos. Samērā bieži sastopama situācija, kad būvmateriālu piegādes procesā projektā paredzētie materiāli tiek nomainīti uz lētākiem, kas kvalitātes ziņā ne vienmēr atbilst sākotnēji plānotajiem. Ekonomikas ministrijā jau krietnu laiku tiek vestas diskusijas par to, ka saimnieciski izdevīgākais iepirkums ir jāsaprot plašāk, ņemot vērā arī ilgtspēju. Tā nereti ietver dažādus citus aspektus kā, piemēram, darbu veicēju izglītības vai kvalifikācijas līmeni, ģeogrāfisko atrašānās vietu utt.

Nav noslēpums, ka kvalificēts darbaspēks izmaksā dārgāk, taču, mūsuprāt, veikto darbu kvalitāte ir ilgspēlējošs faktors. Skopais maksā divreiz, vēsta mūsu tautas paruna.

Un trešā atbildības daļa piekrīt darbu pieņēmējiem, kas veic darba uzraudzību un dod akceptu veikto darbu atbilstībai noteiktajiem būvnormatīviem. Zinot būvuzraugu noslodzi, strādājot vairākos objektos uzreiz, mums gribas cerēt, ka konkrēto vēja postīto objektu nodošana ekspluatācijā notika, faktiski tos apskatot uz uzkāpjot uz jumta, nevis tikai dokumentāli un steigā, lai paspētu iekļauties būvniecībai noteiktajos termiņos.

LJA iestājas par kvalitatīvi veiktu darbu. Risinājums konkrētajā situācijā ir nepieciešams vairākās frontēs, sākot ar būvdarbu pasūtītājiem, kas konsultējas par atbilstošu projektu, līdz pat rūpīgai objekta fiziskajai apskatei pirms nodošanas ekspluatācijā.

Apvienība redz iespēju arī jau preventīvi novērst kļūdas būvdarbos tieši darbaspēka piesaistes procesā. Vispārējo būvnoteikumu 93. panta 5. daļa paredz "iesaistīt būvniecības procesā tikai atbilstošas kvalifikācijas būvdarbu izpildītājus", un šobrīd Latvijas būvuzņēmējiem ir jau pieejams LJA Kvalifikāciju reģistrs, kurā apkopoti jumiķu uzņēmumi, kas nodarbina kvalificētus sava aroda meistarus.

Reģistrs kalpo kā datubāze, izvēloties būvdarbu veicējus attiecīgam jumtu veidam, un katram kvalificētajam darbiniekam ir piešķirts QR kods, kas vēl pirms darbu uzsākšanas ļauj pārliecināties par konkrētā darbu veicēja iegūto kvalifikācijas līmeni. Par izsniegto kvalifikācijas apliecinājumu atbilstību reālajām prasmēm atbildību uzņemas Latvijas Jumiķu apvienība.

Reģistrs pieejams LJA vietnē www.jumiki.lv.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!