Foto: Privātais arhīvs
Cik lielu pensiju es saņemšu pēc tam, kad būšu devies pelnītā atpūtā? Šo jautājumu arvien biežāk uzdod ne viens vien Latvijas iedzīvotājs. Pozitīvi, ka ar katru gadu aizvien vairāk aug izpratne, ka pensijas lielums galvenokārt ir atkarīgs no darba gados veikto iemaksu apjoma. Taču sava ietekme ir arī citiem faktoriem – tajā skaitā arī pensiju 2. līmeņa ienesīgumam.

Pensiju 2. līmenis ļauj gūt papildu ienākumus valsts garantētajai 1. līmeņa pensijai. Daļa no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek uzkrāta un ieguldīta dažādos vērtspapīros (akcijās, obligācijās) un banku depozītos. Pašlaik 2. līmenī tiek ieguldīti 6 procenti no ienākumiem.

Protams, ka tiek domāts, kā palielināt 2. pensiju līmeņa ienesīgumu. Diemžēl Latvijā bieži vien tiek meklēts viens, toties universāls risinājums, lai ar tā palīdzību vienā mirklī atrisinātu visas problēmas. Patlaban publiskajā telpā visas cerības tiek saistītas ar pensiju plānu pārvaldītāju komisijas maksu samazināšanu.

Protams, kā jebkurā lietā ir vieta uzlabojumiem, arī te ir iespējas samazināt izdevumus. Taču nav tā, ka pašlaik ikviens pārvaldītājs bez ierobežojumiem drīkst noteikt komisijas maksas. Patlaban Latvijas likumdošana paredz, ka pensiju plānu pārvaldītāji komisijai, tas ir pārvaldīšanas izmaksu segšanai var izmantot līdz 1 procentam no aktīviem. Ja ir peļņa, tad konservatīvo plānu pārvaldītāji papildus var izmantot vēl līdz 0,5 procentiem, bet aktīvo plānu – līdz 1 procentam no aktīviem. Protams, palielinoties uzkrātā kapitāla apjomam, no vienas puses, un konkurencei tirgū, no otras puses, šis procents jau tuvākajā nākotnē var tikt pārskatīts. Absolūtajos skaitļos Latvijas pensiju plānu pārvaldītāju komisijas maksas ir samērojamas ar pārējām Baltijas valstīm, turklāt summas nav tik iespaidīgas, lai tikai uz izdevumu samazināšanas rēķina nodrošinātu ieguldījumu ienesīguma jūtamu pieaugumu.

Lielākā nozīme ir paša cilvēka iemaksu lielumam, kā arī viņa spējai izvēlēties profesionālu pensiju kapitāla pārvaldītāju.

Jāatzīst, ka cilvēkam, kurš nav finansists, tas nebūt nav vienkārši – mūsu veiktā analīze liecina, ka nākamajiem pensionāriem trūkst zināšanu par pensiju plāniem, arī informācija par tiem nav pietiekami pieejama, jo to dalībnieki ikdienā neredz savus kontus ierasti ērtā veidā - piemēram, līdzīgi kā banku internetbankas. Protams, redzot savu kapitālu pensiju 2. līmenī, kas vairumam fondu dalībnieku ir līdz 2000 EUR, var rasties stimuls aizdomāties, cik vēl laika ir palicis krāšanai un cik daudz būtu nepieciešams sakrāt.

Šķiet, ka vienkāršākais risinājums būtu izpētīt, kurš pensiju plāns iepriekšējā gadā ir bijis pats ienesīgākais, un tieši tur ieguldīt savas sociālās iemaksas. Taču problēma ir tur, ka viena gada peļņa negarantē to, ka arī ilgākā laikā tieši šis plāns būs pats pelnošākais. Mūsu analīze liecina, ka parasti katru gadu ir cits pelnošākais plāns un, vienkārši izvēloties to, kas bijis veiksmīgākais iepriekšējā gadā, nevar nopelnīt vairāk. Tieši pretēji - katru gadu nomainot plānu, galu galā atdeve parasti sanāk pat zemāka par vidējo.

Vairāk nopelnīt iespējams, izvēloties sev piemērotāko stratēģiju, uzticamu un ilgtermiņā pelnošu plānu. To var izdarīt, veicot plānu darbības vēsturisko analīzi vairākos gados, lai, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, izvēlētos profesionālu pārvaldnieku, kam uzticēt savas sociālās iemaksas..

Ikviens var izvēlēties, cik daudz viņš gatavs riskēt. Ja pavisam nedaudz, tad labāk izvēlēties konservatīvu plānu, kurā būs lielāks obligāciju īpatsvars. Parasti tādu risinājumu iesaka cilvēkiem, kam jau pēc dažiem gadiem jādodas pensijā, kamēr jaunie cilvēki var domāt arī par aktīvāku plānu. No aktīvā plāna nevajadzētu baidīties, jo, pat ja kādu gadu tam arī būs zaudējumi, ilgākā laikā profesionāli pārvaldīti plāni dos lielākus ienākumus, kas pasargās no inflācijas zoba un ļaus pavairot pensijas kapitālu.

Tāpat katram pašam jāsaprot, ka jebkurš no pensijas līmeņiem viens pats nesniegs pārticību vecumdienās. Ja uzkrātais pensijas apjoms tomēr šķiet nepietiekams, jādomā papildus par citu instrumentu izmantošanu. Piemēram, jāiesaistās pensiju 3. līmenī, jāizmanto uzkrājošā dzīvības apdrošināšana vai jāveido citi uzkrājumi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!