Biju jau apņēmies turpmāk ignorēt visas politiskās norises, jo nepazīstu nevienu politiķi, kas spētu atbildēt par saviem solījumiem un jautāts par izdarīto nekultu tukšu. Vārdu sakot - pilnīga bezcerība J.

Bet 9. maijā gadījās braukt gar Uzvaras pieminekli un es sapratu, ka tomēr arī man sava balss ir jāpieliek, citādi drīz mēs būsim turpat kur pirms gadiem 20 – kopējā draugu saimē.

Un tagad man ir radusies problēma – par ko tad balsot?

Viens, kas dēvējas par buldozeru stāsta, ka ideāli saprotot rīdziniekus, jo pats kā nekā tepat uzaudzis un arī ķēriens esot ko pierādot Satiksmes ministra krēslā paveiktais. Žēl tikai, ka es neko no tā neesmu sajutis un ik pa brīdim lasu rakstus par dārgākajiem ceļiem Eiropā (par tiltiem nemaz nerunājot J ). Lidostā un Pastā arī visādu brīnumu gana. Kur tad tas ķēriens – naudas, kas pašam nav jānopelna apsaimniekošanā laikam. Žēl tikai, ka tā ir nodokļu maksātāju nauda – tai skaitā arī mana.

Par Tautas Partiju un Zaļo un Zemnieku savienību pilnīgi noteikti nespēju savu balsi atdot, jo uzskatu, ka tieši viņiem varam pateikties par to kur šodien esam. Tēvzemieši, protams, arī neizskatās pārāk labi, jo arī taču visā piedalījās un tagad pēkšņi būs tie „akā spļāvēji”? Pie tam interesi arī izraisa fakts, ka pašvaldību vēlēšanu kampaņām šīs partijas visticamāk iztērēs vismaz ap 400 000LVL (summa ko atļauj Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums - plus, mīnus). Un te nu rodas jautājums – vai tiešām viņi ir tik pašaizliedzīgi, ka gatavi izdot šādu naudu tīrā ideālisma dēļ – lai palīdzētu valstij un uzlabotu manu labklājību? Vai varbūt šī nauda tiek uzskatīta kā investīcija? Ja tā – uzreiz rodas jautājums – uz kādu peļņas procentu tiek cerēts un kādā veidā šo peļņu tiek cerēts atperčot?

Lielā mērā šis jautājums attiecas ari uz Jauno Laiku, kurš no vienas puses vēl nav paspējis neko īpašu sastrādāt, bet no otras puses, ja tiks realizētas publiskajā telpā paklīdušās baumas par jaunu nodokļu ieviešanu tad mana dzīve vienkāršāka nekļūs.

Atliek tie, kas pagaidām pie varas vēl aizvien nav tikuši. Es domāju, piemēram, Visu Latvijai vai Kristīgi demokrātiska savienība – vienīgi vai tikusi pie varas viņi nekļūs līdzīgi jau esošajiem „tautas kalpiem” un pat ja ne – vai viņiem pietiks gribas un spēka lai cīnītos ar iepriekš pie varas bijušo politiķu iecelto augstāko ierēdņu armiju, kas diez vai ar sajūsmu uzņems esošās varas maiņu?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!