Arnis Blūmfelds: Ārkārtas situācijā dzīve neapstājas  (3)

Taču arī ārkārtas situācijas laikā dzīve neapstājas. Pat ja šobrīd bizness piedzīvo skarbākus laikus, tam ir visas iespējas izdzīvot un pat augt arī krīzes apstākļos, ja tiek atrastas jaunas nišas. Turklāt darboties kļūst vieglāk, paturot prātā neapgāžamo patiesību, ka katra krīze reiz beidzas. Protams, labākā situācijā ir uzņēmēji, kas apņēmīgi veidojuši drošības spilvenus, rēķinoties ar ekonomikas cikliskumu. Apsveicams ir arī valsts atbalsts, taču nevajadzētu uz to paļauties kā uz vienīgo iespēju.

Sagatavoties nebaltām dienām

Ekonomisti trauksmes zvanus par iespējamu globālu ekonomikas lejupslīdi zvanīja jau pērnvasar. Tendences bija satraucošas. Par recesijas tuvošanos liecināja vairāku spēcīgāko valstu ekonomikas palēnināšanās – izaugsme būtiski sabremzējās gan Vācijā, gan Ķīnā. ASV vērtspapīru tirgū ilgtermiņa procentu likmes sāka rukt. Situāciju būtiski ietekmēja ASV un Ķīnas domstarpības. Arvien skaļāk tika runāts par klimata pārmaiņu nāvējošo ietekmi uz tādām nozarēm kā lauksaimniecība un tūrisms. Jau pagājušogad bija skaidrs, ka kāja no gāzes pedāļa jānoņem, lai iespējamā krīzē ieslīdētu lēzeni, pārdomāti un bez liekām virāžām, saglabājot ātrumu uz iepriekšējā patēriņa rēķina.

Prātīgi darīja tie uzņēmēji, kuri savlaicīgi pievērsās uzņēmējdarbības riska menedžmentam, izvērtējot aktuālo projektu ilgtspēju, uz šī pamata pieņemot lēmumus, vai ir īstais brīdis attīstībai. Apzinoties sava biznesa vietu globālajā ekonomikas barības ķēdē, ir iespējams identificēt gan iespējas, gan potenciālos riskus, kā arī noteikt brīdi, kad naudas līdzekļi nevis jāinvestē izaugsmē, bet jāiegulda uzkrājumu veidošanai. Ieguvēji šobrīd, Covid-19 krīzes laikā, ir tie uzņēmēji, kuriem uzkrājumu ir gana, lai turpinātu darboties bez darbinieku atlaišanas un jaudas samazināšanas arī gadījumos, ja uz brīdi finanšu plūsma ir apstājusies.

Pastāvēs, kas pielāgosies

Taču ko tur daudz domāt par žoga būvēšanu, kad vilks jau aitās. Lielākā daļa visa spektra uzņēmēju ir nokļuvusi situācijā, kurā, lai nepazaudētu sasniegto, jāpieņem ātri lēmumi. Uzvar tie, kuriem jau ir plāns, kā rīkoties, kad ārējie apstākļi pēkšņi mainās. Strauja pasaule, strauji attīstības tempi nozīmē arī strauju krīzes iestāšanos. Taču spēja pielāgoties jaunām situācijām var palīdzēt ne vien pārvarēt īslaicīgas grūtības, bet arī pavērt jaunas biznesa iespējas. Ir tādi veiksmes stāsti kā "Zoom Video", kas biržā piedzīvoja pamatīgu uzrāvienu, pateicoties citu uzņēmēju nepieciešamībai attālinātā darba apstākļos nodrošināt regulāru darbinieku saziņu. Covid-19 ēnā pat Eiropas uzņēmējdarbības milži ir spējuši pārgrupēties un pārprofilēties.

Modes nami "Prada" un "Balenciaga" šuj nevis krāšņus tērpus, bet pretvīrusa aizsardzības līdzekļus, tostarp maskas un spectērpus. Niršanas ekipējuma ražotājs "Dechatlon" savu produkciju pielāgo lietošanai ar plaušu ventilēšanas aparātiem. Formulas-1 komandas "McLaren", "Williams" un citas sāk ražot medicīnas aparatūru. Labas idejas dzimst arī Latvijā. Veiksmīgs bijis hakatons "HackForce", kurā tapusi ideja par sejas masku ražošanu un izveidota brīvprātīgo palīgu platforma karantīnā dzīvojošajiem. Vairāki uzņēmumi raduši motivāciju izveidot savus virtuālos veikalus internetā un koncentrēties uz piegādēm mājās. Rosās un jaunu jaudu gūst pat pavisam mazi uzņēmēji, piemēram, laikā, kad nakts dzīve apstājusies, bārmeņi pārprofilējas un piegādā klientiem mājās gatavotas kūkas vai salātus.

Atbalsts, bet ar mēru

Protams, tikai ar tortēm vai kokvilnas auduma maskām ekonomika netiks atdzīvināta. Par iztikšanu jādomā arī tiem simtiem, kuri palikuši bez darba, jo lielie uzņēmumi devušies dīkstāvē. Pamatīgās sprukās ir daudzas nozares. Tādējādi apsveicams ir valsts lēmums piemērot nodokļu brīvdienas un citu atbalstu uzņēmējiem, kuru bizness saskaras ar pandēmijas ietekmi. Te gan jāpiebilst, ka banku piešķirtās kredītbrīvdienas bieži vien var izrādīties siers slazdā, jo procentus būs jāturpina maksāt, kamēr pamatsumma – jo tā netiek nosegta – nesamazināsies, un kopējā bankai atmaksājamā summa tikai pieaugs. Tam vērts pievērst uzmanību.

Šobrīd krīzes skartajām nozarēm tiek piedāvāts dažāda veida valsts atbalsts, bet arī to nozaru uzņēmumiem, kuri tiek skarti pakārtoti, nevis tieši, atbalsts var būt vajadzīgs, jo tie saskarsies, piemēram, ar īslaicīgu apgrozāmo līdzekļu trūkumu. Svarīgi būtu nodrošināt, lai naudas plūsma neiesprūst, jo tad sāksies domino efekts un viss apstāsies.

Valsts atbalsts ir dažādi vērtējams. No vienas puses, lieliski, ka ekonomika tiek sildīta. No otras puses, jebkuri atbalsta pasākumi, īpaši, ja tie tiek piešķirti izraudzītām nozarēm vai uzņēmumiem, veicina lobisma iespējamību. Jā, valsts politikai ir jābūt atbalstošai, tas būs svarīgi arī ekonomikas atveseļošanās posmā, bet nevaram gaidīt, ka viss tiks atrisināts mūsu vietā. Un pavisam noteikti nevajadzētu ar pavērtu muti gaidīt, ka risinājumus no karotītes tajā ielies valsts. Mums un visai pasaulei priekšā vēl ir sarežģīts laiks, un izdzīvos tie, kuri spēj izkāpt no savas ikdienas ainavas rāmja, lai ieraudzītu visas iespējas.