Arnis Sauka: Kas traucē Latvijai būt veiksmīgākai ārvalstu investīciju piesaistē?
Foto: LETA

Kvalitatīvu ārvalstu investīciju piesaiste ir teju katras uz attīstību vērstas valsts mērķis, un Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Investori ne tikai rada jaunas darba vietas, maksā nodokļus, bet nereti arī palīdz apgūt jaunākās tehnoloģijas, kas ir būtiski ilgtspējīgas biznesa ekosistēmas un ekonomikas attīstībai. Šo, un arī citu iemeslu dēļ, politikas veidotāji daudzās pasaules valstīs strādā pie tā, lai radītu investīcijām labvēlīgu vidi.

Tas, kā jūtas ārvalstu investori, ar kādiem izaicinājumiem tie saskaras un ko novērtē, ir būtiski jautājumi arī Latvijai. Vēl jo vairāk tāpēc, ka problēmas, ar kurām Latvijā saskaras ārvalstu investori, ir tikpat svarīgas arī vietējiem uzņēmējiem. Par to, ka investīciju piesaistes jomā varam strādāt labāk, liecina statistika. Proti, atbilstoši jaunākajiem Eurostat datiem, 2018. un 2019. gadā Lietuva ārvalstu investīcijās ir spējusi piesaistīt 2,7 miljardus, Igaunija - 3,1 miljardu, bet Latvija krietni mazāk - 'tikai' 1,1 miljardu eiro.

Lai veicinātu pierādījumos balstītus politikas lēmumus un sekmētu labvēlīgu investīciju klimatu Latvijā, pirms pieciem gadiem Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu, izveidoja "FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksu". Jaunākajā, 2019. gada nogalē veiktajā pētījumā piedalījās teju 50 lielākie ārvalstu investori Latvijā.

Sākšu ar to, ka esošo ārvalstu investoru viedoklis par investīciju vidi Latvijā nebūt nav kritisks, tajā ir daudz labu novērtējumu. Piemēram, 30 no 47 ārvalstu investoriem, kas piedalījās pētījumā, pauž apņēmību palielināt savu investīciju apjomu Latvijā. Salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, pozitīvas tendences saskatāmas arī investoru novērtējumā par kopējo investīciju vides pievilcību un politikas veidotāju centieniem uzlabot investīciju klimatu Latvijā. Tomēr abi šie vērtējumi joprojām ir tikai viduvējā līmenī.

Jaunākajā pētījumā padziļinātu uzmanību pievērsām četrām aktuālām un Latvijas ekonomikas konkurētspējai būtiskām tēmām. Pirmā no tām - Latvijas nodokļu sistēma, t.sk, 2018. gada nodokļu reformas novērtējums un viedoklis par publiski izskanējušajiem plāniem par nākamajām izmaiņām nodokļu jomā. Kopumā, 5 baļļu skalā ārvalstu investori iepriekšējo nodokļu reformu novērtē ar 3,1, tātad virs vidējā rādītāja, nereti uzsverot, ka tas bija "solis pareizajā virzienā". Daudzi investori kā pozitīvu uzlabojumu uzsver nulles procentu likmi reinvestētajai peļņai. Atsevišķos gadījumos tiek uzteikta arī progresīvās likmes piemērošana ienākumiem no algota darba. Taču tajā pašā laikā daudzi ārvalstu investori norāda, ka nodokļu sistēma reformas rezultātā ir kļuvusi sarežģītāka.

Savukārt runājot par 2021. gadā plānotajām izmaiņām nodokļu sistēmā, investori sevišķi uzsver nepieciešamību izvairīties no nenoteiktības. Nodokļu sistēmā būtiski kritēriji ir stabilitāte un prognozējamība. Tāpat, pirms ieviest jaunas izmaiņas, investori aicina politikas veidotājus padziļināti izvērtēt iepriekšējās reformas ieguvumus un kļūdas. Investori arī uzsver, ka nodokļu maksāšanai ir jābūt "vienkāršam uzdevumam" un aicina turpināt darbaspēka nodokļu mazināšanu un patēriņa nodokļu palielināšanu.

Otrā no padziļināti pētītajām tēmām ir Latvijas finanšu sektora stabilitāte - jautājums, par ko dažādos līmeņos un kontekstos ir runāts visa 2019. gada garumā. Nosacīti labā ziņa, kas izriet no pētījuma, ir, ka ārvalstu investoru vidējais novērtējums par uzlabojumiem ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanas efektivitātē Latvijā ir virs vidējā rādītāja, proti, 3.2. Tomēr nospiedošs vairākums ārvalstu investoru arī norāda uz milzīgiem Latvijas reputācijas riskiem, kas nereti ietekmē viņu pārstāvēto uzņēmumu darbību un rada izaicinājumus sadarbībā ar ārzemju bankām.

Trešā tēma, kam pievērsām padziļinātu uzmanību 2019. gada pētījumā ir augstākās izglītības un zinātnes kvalitāte Latvijā. Atkal saņēmām daudz pozitīvu novērtējumu, sevišķi attiecībā uz augstākās izglītības un zinātnes infrastruktūras pilnveidošanu, t.sk. Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes studentu pilsētiņām Torņkalnā un Ķīpsalā, kā arī Rīgas Biznesa skolas, Latvijas Finanšu nozares asociācijas un valdības kopīgi īstenoto IT līderības bakalaura programmu. Daļa investoru uzsvēra arī to, ka Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinātā reforma, kuras mērķis ir mainīt augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeli, ir solis tuvāk augstākās izglītības un zinātnes kvalitātes uzlabošanai Latvijā.

Tomēr lielākā daļa investoru attiecībā uz Latvijas augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti bija kritiski. Piemēram, investori uzsver, ka augstākā izglītība un zinātne Latvijā ir pārāk lokāla, fragmentēta un novecojusi, sevišķi aicinot augstskolas "atvērt savas durvis starptautiskā līmenī", t.sk. veicinot augsti kvalificētu ārvalstu darbinieku piesaisti. Tāpat investori pārliecinoši aicina mainīt pārvaldības modeli augstākās izglītības iestādēm Latvijā. Daudzi investori uzskata, ka nākamās izmaiņas būtu jāveic arī finanšu modelī. Papildus citam, investori vēlētos redzēt arī labāku izglītības un zinātnes sasaisti ar biznesu.

Visbeidzot, pētījumā pievērsām padziļinātu uzmanību vēl vienam Latvijas konkurētspējai būtiskam tematam - Latvijā pieejamā darbaspēka produktivitātei. Diemžēl vairākums investoru pauda viedokli, ka nav informēti par politikas veidotāju īstenotajām darbībām, kas būtu vērstas uz Latvijā pieejamā darbaspēka vispārējā produktivitātes līmeņa uzlabošanu. Kā galvenās prioritātes šajā jomā, kas būtu jāveic politikas veidotājiem Latvijā, investori iesaka elastīgus risinājumus ārvalstu darbaspēka piesaistei, mūžizglītības programmu turpmāku pilnveidi, spēju pielāgoties digitalizācijai, kā arī izglītības sistēmas vispārēju pilnveidi. Ārvalstu investori sniedz ieteikumus arī politikas veidotājiem darbaspēka produktivitātes uzlabošanai publiskajā sektorā: atbilstošs atalgojums, digitālo risinājumu ieviešana, komunikācijas uzlabošana starp dažādām valsts iestādēm. Daudzos gadījumos investori arī pauda viedokli, ka novadu reforma pozitīvi ietekmēs publiskā sektora efektivitātes uzlabošanu.

Nobeigumā atļaušos izteikt cerību, ka Latvijas politikas veidotāji ieklausīsies lielāko ārvalstu investoru viedoklī un tas kalpos par vienu no avotiem pierādījumos balstītu politikas lēmumu pieņemšanā - palīdzot uzlabot Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju.

"Ārvalstu investīciju vides indeksa 2019" prezentācija un diskusija "Latvijas konkurētspēja 2019. gadā: kāpums vai kritums?" tiks translēta portālā "Delfi.lv" tiešraidē 15. janvārī no plkst.14-16.

Comment Form