Kopumā ārvalstu investori, sevišķi tie, kas konkrētā valstī investē ilgāku laiku, tādējādi radot gan darbvietas, gan citus ieguvumus ekonomikai, tiek uzskatīti pat par ļoti vēlamu "elementu" konkrētas valsts attīstībai. Arī Latvija šajā ziņā nav izņēmums, pie mums strādā pietiekami daudz ārvalstu investoru, sniedzot Latvijas ekonomikai būtisku pienesumu.
Piemēram, atbilstoši 2016. gada datiem ("firmas.lv") no visiem Latvijas uzņēmumiem aptuveni piektā daļa bija uzņēmumi, kas klasificējami kā ārvalstu investori. Šo uzņēmumu apgrozījums un peļņa veidoja gandrīz pusi no kopējā Latvijā reģistrēto uzņēmumu apgrozījuma un peļņas; tie nomaksāja gandrīz pusi (48%) no visiem valstī maksātajiem nodokļiem (!) un nodarbināja gandrīz trešdaļu (27%) no Latvijā strādājošajiem.
Skaitļi ir iespaidīgi, tādēļ nav brīnums, ka līdztekus vietējo uzņēmēju atbalstīšanai valstis savstarpēji konkurē, lai piesaistītu ārvalstu investorus. Viens no veidiem, kā to darīt, – veidotārvalstu investīcijām labvēlīgu vidi. Šis jautājums kļūst sevišķi aktuāls periodos, kad kopējo ārvalstu investīciju apjoms valstī krītas, kā tas ir šobrīd Latvijas gadījumā – 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ārvalstu investīciju apjomi Latvijā ir būtiski samazinājušies. Sadarbojoties ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL), jau vairākus gadus apkopojam lielāko ārvalstu investoru viedokļus gan par to, ar kādiem izaicinājumiem tie saskaras Latvijā, gan arī ieteikumus, kā šos izaicinājumus pārvarēt. Šie ieteikumi ir vērsti uz kopējās Latvijas uzņēmējdarbības ekosistēmas uzlabošanu, kas ir vienlīdz būtiska kā ārvalstu, tā vietējiem uzņēmumiem.
9. janvārī tiks prezentēts pēc kārtas ceturtais FICIL Ārvalstu investīciju vides indekss. Atverot pētījuma vāku, pieņemu, ka viena no lietām, kas varētu interesēt gan politikas veidotājus, gan arī daudzus citus Latvijas iedzīvotājus, ir lielāko ārvalstu investoru atbilde uz jautājumu: "Vai jūs varētu nosaukt labākos un sliktākos lēmumus vai politikas iniciatīvas, ko Latvijas valdība ir ieviesusi pēdējo piecu gadu laikā un kas attiecīgi ir pozitīvi vai negatīvi ietekmējušas Latvijas uzņēmējdarbības vidi?" Pieņemu arī, ka atbildes uz šo jautājumu daudziem nebūs nekāds pārsteigums.
Proti, pie sliktākajiem lēmumiem (kuru diemžēl bija vairāk nekā pozitīvo...) visbiežāk tika minēti lēmumi un politikas iniciatīvas, kas saistītas ar pašreizējo situāciju Latvijas finanšu nozarē. Lai gan pašreizējie ārvalstu investori šī iemesla dēļ (vismaz pagaidām) Latviju nepamet, tomēr trauksme par situāciju ir izteikta un ļoti labi pamanāma. Tas, kāda rīcība sekos no ārvalstu investoru puses attiecībā uz tālākiem investīciju plāniem, izskatās, lielā mērā saistīts tieši ar to, kā Latvija spēs atrisināt finanšu nozares problēmas.
Nav arī izslēgts, ka tieši šīs problēmas un ar tām saistītie valsts reputācijas riski ir iemesls jaunu ārvalstu investoru neieplūšanai Latvijā, proti, aizplūšanai uz citām, piemēram, kaimiņvalstīm. "Šķiet, ka valdība nespēja ātri un efektīvi reaģēt uz krīzi finanšu nozarē", "Vāja banku uzraudzība un pārvaldība", "Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas procedūru ieviešanas temps Latvijā ir ārkārtīgi lēns", "(Problēmas ar) "ABLV Bank" lietas risināšanu" – tie ir tikai daži citāti no ārvalstu investoru pētījuma intervijās minētā.
Arī lēmumi, kas pieņemti saistībā ar nesen īstenoto nodokļu reformu, kā arī politikas iniciatīvas, kas novedušas pie pašreizējās situācijas ar obligāto iepirkuma komponenti (OIK), tiek pieminētas kā sliktākās, kas īstenotas iepriekšējā piecgadē. Tomēr, kas interesanti, tikpat liela daļa ārvalstu investoru šos lēmumus arī uzslavē. Proti, daudzi ārvalstu investori uzteic Latvijas politikas veidotājus (t.i., iepriekšējo valdību) par drosmi mainīt nodokļu sistēmu. Daļa no aptaujātajiem investoriem arī uzsver, ka nodokļu reformas ietekme šobrīd vēl nav izmērāma, tam vienkārši vajadzīgs ilgāks laiks, un es šim viedoklim pilnībā pievienojos. Kas attiecas uz OIK, vairāki ārvalstu investori pauž pozitīvu nostāju, jo vismaz ir uzsākts jautājumu risināt, citēju: "Viņi (politikas veidotāji) vismaz cenšas sakārtot ar OIK saistīto haosu." Līdzīgi kā par nodokļu reformu un OIK ārvalstu investori izsakās arī par ēnu ekonomiku un korupciju – uzsverot, ka tās Latvijā joprojām ir milzīgas problēmas, tomēr arī novērtējot valdības centienus – vismaz komunikācijā, ja ne (vienmēr) darbā šos jautājumus risināt.
Ārvalstu investori ir ļoti neapmierināti arī ar daudziem citiem Latvijas politikas veidotāju pieņemtajiem lēmumiem. To starpā minami valdības (ne)spēja prioritizēt svarīgākos jautājumus, bezdarbība demogrāfijas un darbaspēka pieejamības problēmu risināšanā. Savukārt kā pozitīvākos lēmumus investori min Latvijas dalību starptautiskajās organizācijās (kā OECD), iesaisti lielajos infrastruktūras objektos (kā "Rail Baltica"), zināmu progresu, kas sasniegts maksātnespējas administrācijas un arī izglītības kvalitātes attīstības jomās.
Domājot par nākamajiem pieciem gadiem, lūdzām ārvalstu investorus arī novērtēt un sniegt priekšlikumus politikas veidotājiem, lai risinātu trīs visbūtiskākās problēmas, kuras investori uzsver jau vairākus gadus pēc kārtas, proti, darbaspēka pieejamību un kvalitāti Latvijā, korupciju sabiedriskajā sektorā un ēnu ekonomiku, kā arī sabiedriskā sektora efektivitāti attiecībā uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu Latvijā. Varam tikai izteikt cerību, ka šis pētījums noderēs Latvijas politikas veidotājiem – jaunajai valdībai – kā avots kvalitatīvu politikas lēmumu pieņemšanai, tādējādi uzlabojot Latvijas uzņēmējdarbības vides vispārējo konkurētspēju.