Varam būt priecīgi un lepni, ka tieši Latvija, konkurējot ar pārējām reģiona valstīm, tika izvēlēta ražotnes izveidei, kas turpmākajos gados radīs būtiskus tiešus ieguvumus mūsu valsts ekonomikai. Šie ieguvumi ir mērāmi gan kā ikgadējie papildu nodokļu ieņēmumi valsts un pašvaldību budžetos (kopumā vismaz 2,6 miljoni eiro), gan kā apstrādes rūpniecības un eksporta apgrozījuma pieaugums (attiecīgi 50 un 45 miljoni eiro gadā), gan kā ieguvums vietējai būvniecības nozarei ražotnes izveides gaitā (vismaz 15 miljoni eiro).
Tāpat ieguvēji būs gan vietējie lauksaimnieki, kam būs papildu iespējas graudu realizācijai vismaz 16 miljonu eiro vērtībā gadā, gan transporta nozare, kam turpmāk būs jānodrošina izejvielu piegādes ražošanas procesam un gatavās produkcijas nogādāšana vietējiem un eksporta tirgiem, kur plānots novirzīt līdz 90% no saražotās produkcijas.
Visbeidzot, lielākie ieguvēji būs Latvijas iedzīvotāji, kam būs radītas jaunas labi apmaksātas darbvietas, tādējādi veicinot arī kopējo ekonomisko aktivitāti novadā, kurā šī ražotne tiks izveidota. Tas, ļoti iespējams, būs pietiekams iemesls, lai ieinteresētu vismaz daļu aizbraukušo tautiešu atgriezties mājās.
Šobrīd tiek izskatītas pamatā četras iespējamās ražotnes atrašanās vietas – Tukuma, Ogres, Valkas un Inčukalna novadā. Tiek vērtēta gan ražošanai piemērota infrastruktūra, gan resursu pieejamība, gan kopējās izmaksas ražotnes izveidei un turpmākai darbībai, gan bioloģiskās drošības un ietekmes uz vidi jautājumi. Svarīgs faktors ir arī sadarbība ar novada pašvaldību, bez kuras aktīva atbalsta un izpratnes šāda mēroga projekta īstenošana ir faktiski neiespējama. Jāatzīst, līdz šim ar lielāko daļu no uzrunātajām pašvaldībām sadarbība ir bijusi ļoti pozitīva.
Neskatoties uz neapšaubāmiem ieguvumiem no plānotās ražotnes izveides Latvijā, pastāv atsevišķi viedokļi, kuru autori uz jaunās ražotnes izveidi raugās ar bažām. Galvenokārt tie ir Latvijā jau strādājošie putnkopības uzņēmumi, kas raizējas par jauna liela tirgus dalībnieka ietekmi uz viņu darbību. Te jānorāda, ka mazie olu ražotāji, kas savu produkciju realizē pamatā vietējā tirgū, nekādu ietekmi nevarēs izjust, jo tie darbojas citā tirgus segmentā ar lielu potenciālu arī turpmāk aizņemt konkrētas tirgus nišas. Savukārt lielie ražotāji jau šobrīd lielāko daļu saražotās produkcijas eksportē, un te iespējas izaugsmei ir faktiski neierobežotas, ja vien ir veselīgas ambīcijas un rūpīgs darbs jaunu tirgu apgūšanā un jaunu produktu izstrādē.
Tieši konkurence un nekas cits ir stūrakmens turpmākai attīstībai. Kā pozitīvi piemēri šeit minami Polija un Nīderlande, kas saražo attiecīgi gandrīz divas un vairāk nekā trīs reizes lielāku produkcijas apjomu par valstī pašpatēriņam nepieciešamo, pārējo novirzot eksportam.
Te jāmin, ka šobrīd Eiropas Savienības valstu olu un to produktu ražotnēs kopumā ir aptuveni 400 miljoni dējējputnu. Savukārt pat pēc jaunās "Ovostar" ražotnes izveides, kurā pakāpeniski putnu skaitu paredzēts palielināt līdz 6 miljoniem, kopumā ražotnēs Latvijā dējējputnu skaits, visdrīzāk, nepārsniegs 9–10 miljonus, t.i., Latvijas kā ražotājvalsts ietekme uz ES kopējo tirgu būs nebūtiska – ar lieliskām iespējām turpmākai ražošanas jaudu un eksporta attīstībai. Turklāt tam ir atbilstoši priekšnoteikumi. Piemēram, olu ražošanai nepieciešamo izejvielu bāze – Latvijā izaudzēto un eksportēto graudu apjomi uzrāda pieaugošu tendenci, vienlaikus palielinoties lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām. Vietējo izejvielu pārstrāde ir vēl viens ieguvums no jaunas olu un to produktu ražotnes izveides, kas nodrošinās papildu pievienoto vērtību pašu valstī izaudzētajām izejvielām.
Meklējot piemērotu vietu ražotnes izveidei, esam saskārušies ar realitāti, ka Latvijā ir jārēķinās ar apstākļiem, ka izkliedēto viensētu apbūves, kā arī mežu aizņemto platību dēļ ir praktiski neiespējami atrast pilnīgi nomaļu vietu liela ražošanas objekta izveidei, kam būtu pieejama vismaz elementāra nepieciešamā infrastruktūra. Līdz ar to daudz pūļu veltām tam, lai ražotnes izveidei izskatīto vietu tuvumā dzīvojošajiem atsevišķajiem iedzīvotājiem skaidrotu gan ražotnē paredzētās tehnoloģijas, gan pastāvošās normatīvajos aktos noteiktās stingrās vides prasības, kas ražotnes darbībā būs jāievēro.
Būtiska jaunās ražotnes darbības koncepcija būs virzīties uz pilnīgi visu ražošanas blakusproduktu pārstrādi, kas ir pamatota arī ekonomiski. Piemēram, kūtsmēsli ir ļoti vērtīgs resurss, ko var izmantot gan elektrības un siltumenerģijas ieguvei koģenerācijā pašas ražotnes vajadzībām (nodrošinot enerģētisku neatkarību), gan pēc pārstrādes realizēt organiska augsnes bagātināšanas līdzekļa veidā izmantošanai lauksaimniecībā, kas ir lētāks, efektīvāks un videi draudzīgāks augsnes bagātinātājs salīdzinājumā ar rūpnieciski ražotajiem. Latvijā potenciāls kūtsmēslu pārstrādei un izmantošanai lauksaimniecībā ne tuvu nav līdz galam izmantots. Uz to norāda arī starptautiskās organizācijas.
"Ovostar Union" ir uzņēmumu grupa ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi putnkopībā. Grupas galvenais holdinga uzņēmums – "Ovostar Union N.V." – ir publiska akciju sabiedrība, kuras akcijas tiek kotētas Varšavas Fondu biržā. "Ovostar Union" grupu Latvijā pārstāv divi uzņēmumi – SIA "Gallusman", kas ir atbildīgs par jaunās ražotnes projekta īstenošanu Latvijā, un SIA "Ovostar Europe", kas jau kopš 2015. gada nodrošina "Ovostar Union" ražotās produkcijas izplatīšanu Eiropas Savienībā. Daļa produkcijas ir pieejama gan mazumtirdzniecības tīklos, gan rūpnieciskajiem ražotājiem arī Latvijā.