Arnis Vērzemnieks: Apsardzes nozare ir par brīvu un godīgu konkurenci  (5)

Latvijā nav vērojama tirgus nepilnība apsardzes darbības jomā. Būtiskai daļai no vairāk nekā 400 licencētajiem apsardzes komersantiem ir ilgstoša pieredze apsardzes pakalpojumu sniegšanā, tai skaitā kritiskās infrastruktūras objektos, piedāvājot risinājumus, kas sastāv gan no tehnoloģijām, gan no darbaspēka un atbilst visām drošības prasībām.

Korupcijas un drošības riski

Latvijā ir vairāki seni un arī pavisam svaigi piemēri, kad valsts vai pašvaldību iestādes izvēlas apsardzes pakalpojumus atstāt kā iekšpakalpojumu. Kā vienu no absurdākajiem piemēriem var minēt AS "Rīgas Centrāltirgus", kas nevis rīkoja iepirkumu, bet izveidoja Iekšējās drošības dienestu. Drošības Nozares Kompāniju Asociācija (DNKA) vairākus gadus norādīja, ka Centrāltirgus drošības dienests nespēj pienācīgi veikt savus pienākumus, jo teritorijā bez īpašas piepūles varēja iegādāties nelegālas akcīzes preces. Tikai pagājušajā gadā, pateicoties žurnālistu darbam, kad tika iegūti neapgāžami pierādījumi nolaidībai, atbildīgās personas sarosījās un situāciju mēģināja uzlabot. Atklājās, ka Iekšējās drošības dienesta darbinieki pat bija iesaistīti kontrabandas preču izplatīšanā. Diemžēl šādi darbinieki joprojām rūpējas par drošību vietā, ko ik dienu apmeklē tūkstošiem cilvēku, tai skaitā ģimenes ar bērniem.

Pašvaldību un valsts kapitālsabiedrības pietiekami neizpēta tirgus piedāvājumu

Nesens piemērs ir Ventspils brīvostas pārvalde, kas sākotnēji izsludināja publisko iepirkuma konkursu par kārtības uzraudzīšanu Ventspils brīvostas sauszemes teritorijā un ostas akvatorijā. Iestādes paziņoja, ka iepirkums beidzies bez rezultātiem, un pēc tam izveidoja jaunu struktūrvienību "Ostas kontrole", kas nodarbojas ar ostas apsardzi. Tā vietā, lai nodotu šo pakalpojumu privātās rokās, tiek meklēti iegansti, kādēļ privātie uzņēmēji to nevarot izdarīt. Piemēram, DNKA biedrs AS "G4S Latvia" nodrošina kārtību un patrulē pa akvatoriju Liepājas ostā, bet ar kārtības uzturēšanu Ventspils ostā neizprotamu iemeslu dēļ netiktu galā.

Privātajiem komersantiem darbība ir daudz elastīgāka

Nereti apsardzes nodrošināšana ar uzņēmuma iekšējiem resursiem ir dārgāka un kopumā ir neefektīva – arī labos ekonomiskos apstākļos. Pašlaik, krīzes situācijā, efektīvs resursu izlietojums ir vēl svarīgāks. Tieši darbaspēka resurss lielākajā daļā nozaru ir nozīmīga izmaksu pozīcija. Ārpakalpojuma gadījumā, mainoties darba apjomam, pakalpojumu sniedzēja darbinieki nekļūst par šīs organizācijas darbiniekiem un ir iespējama elastīga darbinieku pārgrupēšana.

Līdzīga situācija arī citās nozarēs

Šī gada sākumā izveidotajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Konkurences neitralitātes komitejā strādājam pie sistēmiska risinājuma, lai novērstu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību radīto konkurences kropļošanu, kas ir vērojama arī tādās nozarēs kā veselība, izglītība, transports, nekustamais īpašums, autoceļu uzturēšana, mežu apsaimniekošana, tūrisms, atkritumu apsaimniekošana u.c. Izvērtējot problēmjautājumus, tiek izstrādāti priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos.

Kā izvēlēties atbilstošāko pakalpojumu?

Lai pasūtītājs labāk saprastu, tieši kāds pakalpojums ir nepieciešams - kas ir jāsargā un kā to vislabāk nosargāt, regulāri, piemēram, reizi trijos gados vai mainoties apstākļiem, vajadzētu veikt drošības auditu. Tas parādītu reālās vajadzības, kā arī būtiskākos riska momentus, kam ir jāpievērš uzmanība. Pēc audita veikšanas būtu skaidrs, kādā apjomā apsardzes pakalpojumu var sniegt piesaistīts komersants un cik daudz savu darbinieku ir nepieciešams.

Kvalitatīvu apsardzes pakalpojumu iepirkumu veikšanai ir pieejami DNKA sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju izstrādāti Ieteikumi apsardzes pakalpojumu iepirkumu veikšanai.

Nozīmīgas problēmas ilgtermiņā rada zemākās cenas kā vienīgā kritērija piemērošana apsardzes pakalpojumu iepirkumos. Pasūtītājiem – publiskām personām – būtu jāizprot tiešā sakarība, kas veidojas starp nepamatoti lētu cenu un nekvalitatīvu pakalpojumu, kā arī nepilnīgu nodokļu nomaksu un ietekmi uz valsts budžetu – attiecīgi katru nodokļu maksātāju, kā arī konkurenci. Tieši publiskajos iepirkumos visskaidrāk izgaismojas ēnu ekonomika, kas tās darboņiem sniedz negodīgas priekšrocības.