Arnis Vērzemnieks: Apsardzes pakalpojumu publiskie iepirkumi vēl joprojām ir liels izaicinājums  (3)

Iepērk pakalpojumu, nezinot, ko īsti vajag

Viena no problēmām, kas saistīta ar iepirkumiem apsardzes jomā, ir tāda, ka pasūtītāji nereti pērk pakalpojumu, nezinot, ko īsti viņiem vajag. Ja pašā sākumā nav skaidrs, kāda ir vajadzība, kāds ir apsargājamais objekts, kādi drošības risinājumi tajā būtu nepieciešami, tad nav brīnums, ka sagatavotās iepirkumu specifikācijas un pēc tam arī pieteikumi neatbilst reālajām vajadzībām. Piemērs: pastāv vienkāršots uzskats – "pirksim šo pakalpojumu, un tad konkrētajās vietās atradīsies apsargi".

Taču šobrīd, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, risinājumi aizvien vairāk var būt saistīti ar tehnoloģijām. Ne vienmēr vajag "iepirkt" fizisku apsargu – nereti to pašu drošības līmeni var nodrošināt tehnoloģijas. Cits piemērs: pretendenti iepirkumos ļoti reti parāda tos darbiniekus, kuri reāli sargās objektus. Ir iepirkumi, kur vajadzīgi, piemēram, 50 apsargi. Pretendentam ir jābūt spējīgam parādīt un pierādīt – "lūk, tie ir viņi, komanda, kas šo objektu apsargās." Nevis – "es uzvarēšu un tad sākšu domāt, kas sargās." Pasūtītājam ir tiesības to prasīt.

Ir jāveicina pakalpojuma pircēja izpratne

Lai veicinātu izpratni par apsardzes pakalpojumu, Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) ir gatava iesaistīties un palīdzēt, vairāk par šo tēmu runājot ar publisko sektoru, skaidrojot iepirkumu sagatavošanas riska punktus un palīdzot rast risinājumus. Šī gada septembrī kopā ar Iepirkumu uzraudzības biroju un Konkurences padomi ministriju un to padoto iestāžu darbiniekiem tika rīkoti semināri par tēmu, kā labāk iepirkt apsardzes pakalpojumus.

Semināru laikā bija iespēja uzzināt gan informāciju par jaunākajām izmaiņām Iepirkumu likumā, gan atbildes uz tehniskiem jautājumiem no DNKA uzaicinātajiem drošības speciālistiem. Kopā vairāk nekā 125 iepirkumu speciālisti papildināja savas zināšanas par apsardzes pakalpojumu iepirkumu organizēšanu. Labs palīgs iepirkumu speciālistiem būs arī DNKA izveidotie ieteikumi apsardzes pakalpojumu iepirkumu veikšanai, kur apkopoti ieteicamie vērtēšanas kritēriji, kvalifikācijas un tehniskās specifikācijas prasības, lai varētu iepirkt drošu un kvalitatīvu pakalpojumu.

Joprojām izvēlas pēc zemākās cenas

Vēl viena ar iepirkumiem saistīta problēma ir zemākās cenas kritērija piemērošana iepirkuma uzvarētāja noteikšanai. Lai gan normatīvie akti paredz iespēju izvēlēties arī saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, tomēr realitātē šis kritērijs tiek izmantots maz, tādēļ lielākajā daļā iepirkumu uzvar pretendents ar zemāko cenu, kas nereti tiek nodrošināta uz nodokļu nemaksāšanas un dažādu shēmu rēķina. Prakse rāda, ka izvēlēties pretendentu pēc zemākās cenas principa nozīmē riskēt izvēlēties tādu uzņēmumu, kas savās saistībās pret valsti un sabiedrību nav bijis līdz galam godprātīgs.

Kā secināts neformālās sarunās ar valsts un pašvaldības iepirkumu dokumentācijas gatavotājiem, iemesls šādai situācijai ir nevēlēšanās riskēt ar iepirkuma rezultātu pārsūdzēšanu. Apsardzes nozare ir viena no tām, kur iepirkuma konkursa rezultātu pārsūdzību ir visvairāk. Iepirkuma rezultātu pārsūdzēšana nozīmē gan papildu darbu publisko iestāžu darbiniekiem, gan visa iepirkuma procesa paildzināšanos (un līdz ar to risku, ka pakalpojuma sniegšana netiks sākta vajadzīgajā laikā un kāds objekts paliks bez apsardzes), gan, sliktākajā gadījumā, pārmetumus no kādas uzraugošās iestādes. Nereti arī iepirkumu dokumentācijas sagatavotājiem trūkst vajadzīgo specifisko zināšanu par to, kā formulēt pakalpojuma specifikāciju, iepirkuma noteikumus un vērtēšanas kritērijus tā, lai tiešām uzvarētu saimnieciski izdevīgākais piedāvājums.

Viens no risinājumiem būtu – iepirkuma sagatavošanas un izvērtēšanas laikā vai pirms iepirkuma rezultātu apstiprināšanas papētīt un paanalizēt pretendentu iepriekšējo gadu apgrozījuma un samaksāto nodokļu attiecību. Ja rādītāji ir ļoti zemi, tad ir liels risks, ka nodokļi nav maksāti godprātīgi. Apsardzes nozares bizness ir pietiekami vienkāršs, izmaksu pozīciju nav daudz, un tās nav sarežģītas. Piemēram, fiziskajā apsardzē nozīmīgākā izmaksu pozīcija ir darbaspēks. Asociācijas veiktie aprēķini liecina – ja nodokļu īpatsvars attiecībā pret apgrozījumu ir mazāks par 40% un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas uz vienu darbinieku ir mazākas par 2000 EUR, pastāv aizdomas par nepilnīgu nodokļu nomaksu. Ja konkursā uzvar uzņēmums, kuram nodokļu samaksas īpatsvars ir tikai 20% vai 16%, tas ir aizdomīgi un ir vērts papētīt, kādēļ tā. Tas nepieciešams, lai nepieļautu, ka galarezultātā līgums tiek noslēgts ar uzņēmumu, kurš ir apkrāpis valsti un visdrīzāk negrasās neko mainīt.

Problēmas ar iepirkuma izpildes uzraudzību un kontroli

Pasūtītājam ir jāuzņemas atbildība par iepirktā pakalpojuma īstenošanas un ieviešanas kontroli. Pieredze rāda, ka nevar paļauties tikai uz papīriem vai solījumiem, – ir jāveic pasākumi, lai gan līguma slēgšanas brīdī, gan pēc tam pārbaudītu, vai tiešām pakalpojums tiek nodrošināts pienācīgā kvalitātē. Lielākā daļa pārkāpumu saistīti ar reālo darbinieku skaitu objektos un apgaitu regularitāti. Ir gadījumi, kad postenī ir paredzēti divi apsargi, bet īstenībā tur atrodas viens apsargs, kas nenodrošina objekta drošību.

Pakalpojuma iepircējam vajadzētu pieprasīt darbinieku sarakstu un apsargu sertifikātu kopijas, lai pārliecinātos, ka objektus apsargā profesionāļi. Uzraudzībai un kontrolei ir svarīga arī apgaitas kontroles sistēmas esamība. Šī sistēma pasūtītājam ļauj kontrolēt, vai apsardzes komersants pilda nolīgtos pienākumus, šajā gadījumā patrulē objektā, apmeklē noteiktas telpas utt. Apgaitas kontroles sistēma ļauj objektīvāk novērtēt pakalpojuma vienu sadaļu nekā tad, ja komersanta darbinieki vienkārši ieraksta žurnālā: plkst. 22.19 veikta apgaita u. tml. Pasūtītājs līdz ar to iegūst caurskatāmāku pakalpojumu, paaugstina drošības līmeni, samazina riskus utt. Šādas sistēmas ļauj darbinieku uzraudzīt tiešsaistē un saņemt tiešsaistes informāciju, ja, piemēram, darbinieks konkrētā laikā neveic apgaitas un citus pienākumus, kas valstiski svarīgos objektos ir nozīmīgi.

DNKA aicina pakalpojuma iepircējam ne vien iepirkuma vērtēšanas procesā, bet arī tā reālās izpildes laikā sekot līdzi arī paša komersanta darbībām – vai uzņēmumam pēc līguma slēgšanas nav regulāru nodokļu parādu, vai darbiniekiem tiek maksāta pienācīga alga un nodrošinātas sociālās garantijas, lai neveidotos absurdā situācija, ka publiskajos iepirkumos uzvar apsardzes uzņēmumi, kas apzog valsti, nemaksājot nodokļus.