Grozījumi likumā bija nepieciešami, jo apsardzes nozarē valda liels ēnu ekonomikas īpatsvars, ko veicina arī dažādas shēmas publiskajos iepirkumos. Līdz ar to grozījumos ir noteikts stingrāks regulējums apsardzes pakalpojumu iepirkumu veikšanai, lai iepirkuma organizatori finansējumu nepiešķirtu negodīgiem komersantiem.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir norādījis, ka publiskajos iepirkumos nereti uzvar tieši augsta riska nodokļu maksātāji. VID 2017. gadā un 2018. gadā veicis 19 nodokļu auditus tādiem apsardzes komersantiem, kas uzvarējuši publiskajos iepirkumos par apsardzes pakalpojumu sniegšanu, papildus aprēķinot 8,4 miljonus eiro jeb 40% no kopējās apsardzes nozares komersantiem aprēķinātās summas (21 miljona eiro). Vienlaikus gandrīz puse jeb 49% licencēto apsardzes komersantu saviem darbiniekiem maksā algu, kas ir zemāka par valstī noteikto minimālo algu. Savukārt 25% apsardzes jomā strādājošo cilvēku saņem atalgojumu, kas ir zemāks par minimālo algu. Ir skaidrs, ka par šādu algu cilvēki nav gatavi strādāt un daļa naudas tiek maksāta t.s. aploksnēs. Šīs darbības ir veicinājis arī tas, ka publiskajos iepirkumos lielākoties uzvar zemākās cenas piedāvājums.
Valsts un pašvaldības objektos apsardzes pakalpojuma sniedzējs jāizvēlas ar īpašu rūpību, jo to darbinieki rūpējas par visas sabiedrības drošību. Nav pieļaujams, ka publiskajā iepirkumā uzvar komersants, kas nav maksājis nodokļus valsts budžetā vai nemaz nevar nodrošināt iepirkumā solītā pakalpojuma kvalitāti. Drošības nozares kompāniju asociācija jau vairākus gadus pievērš uzmanību publisko iepirkumu norisei, lai gadījumā, kad pamanītas nepilnības, par tām brīdinātu arī atbildīgās institūcijas. Tādējādi esam gandarīti par pieņemtajiem grozījumiem, turpinot aktīvu darbu nozarē arī turpmāk.
Publisko iepirkumu gadījumā apsardzes pakalpojumus iepērk pēc atvieglotās procedūras, saskaņā ar ko PIL 2. pielikumā uzskaitīto pakalpojumu gadījumā nav paredzēts pienākums piemērot visas prasības, kuras PIL noteiktas iepirkuma procedūrās. Likumā veiktie grozījumi paredz noteikt par pienākumu iepirkumu veicējam pārbaudīt piegādātāju atbilstību PIL 10. pantā noteiktajiem kritērijiem. Likums nosaka arī pienākumu pārbaudīt un no iepirkuma izslēgt tos iepirkuma pretendentus un apakšuzņēmējus, kam ir neizpildītas saistības pret valsti, kā arī pastāv citi iemesli to izslēgšanai no iepirkuma.
Reizē ar jaunajiem likuma grozījumiem ir precizētas arī iepirkuma dokumentācijas uzglabāšanas prasības, kas nodrošinās iepirkuma lietvedības pārredzamību un drošību. Tāpat ar likuma grozījumiem precizēts, ka patstāvīga atbildība par iepirkuma veikšanu paredzēta, ja pasūtītāja struktūrvienība saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kompetenci neatkarīgi veic iepirkumu un slēdz iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, un to finansē no tās rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem konkrētā iepirkuma veikšanai.
Likuma grozījumi paredz arī daudz lielāku atbildību, kādu var piemērot iepirkumu organizatoriem. Līdz ar to pieņemtie grozījumi nozīmē to, ka būtiski mazināsies absurdās situācijas, kurās valsts pērk pakalpojumu no komersanta, kas to apzog. Vienlaikus jāņem vērā, ka iepirkumā paredzēto darbu izpilde joprojām tiek vāji uzraudzīta. Uzņēmumi īsteno dažādas krāpnieciskas viltības, kas ļauj izvairīties no nodokļu nomaksas, tāpēc ir jāturpina darbs pie apsardzes nozares normatīvo aktu uzlabošanas.