Par spīti pasūtījuma slepkavībām, naftas biznesmeņu protestiem un autotirgotāju iebildēm, Latvija ir sākusi ceļu uz biodegvielas lielvalsts statusu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Gan globālais naftas cenu pieaugums, gan Eiropas Savienības prasības ar katru stundu tuvina brīdi, kad biodegvielu savu automašīnu bākās lies ne tikai pārliecināti dabas draugi. Nedēļas aptaujātie eksperti biodegvielu vērtēja krasi atšķirīgi, taču tās nākotni nenoliedz neviens. Vieni biodegvielā saskata labumu ne tikai autovadītājiem, bet arī visai tautsaimniecībai, citi paredz, ka peļņu gūs vien paši degvielas ražotāji, taču tā vēl ilgi būs dārgāka un tātad neizdevīgāka lietotājiem, turklāt nodarīs postu automašīnām.

Biodegviela ir šķidrā vai gāzveida degviela spēkratu dzinējiem, iegūta no biomasas. Šo degvielu paredzēts iegūt no lauksaimniecības produkcijas — graudiem, eļļas augu (galvenokārt rapšu) sēklām. Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai biodegvielas īpatsvaram kopējā tautsaimniecībā un degvielas tirgū 2005. gadā jāsasniedz vismaz 2%, 2010. gadā — 5,75%. Līdz ar to Latvijā jau 2005. gadā būtu jāsaražo un jāizmanto vismaz 20 000 tonnu, bet 2010. gadā — vismaz 75 000 tonnu biodegvielas vai arī šāds biodegvielas daudzums jāimportē.

Varam kļūt par degvielas eksportētājvalsti

Degvielas tirgotāju un ražotāju savienības prezidents Jevgeņijs Kisiels uzskata, ka biodegviela vienkāršajam lietotājam dotu lielāku labumu nekā tas, ja par realitāti kļūtu pašlaik visai provizoriskā varbūtība, ka Latvijā patiešām izdotos ne tikai atrast, bet arī iegūt savu naftu. "Iespējams, iegūtu valsts budžets, kurā ieplūstu vairāk nodokļu, bet cenas degvielas uzpildes stacijās, gluži tāpat kā šobrīd, vienalga diktētu pasaules naftas tirgus. Vai tad Norvēģijā, kas pēc naftas ieguves apjoma ir trešajā vietā pasaulē, degviela uzpildes stacijās ir lētāka nekā citur?" retoriski vaicā Kisiels. "Ja valsts sniegtu atbalstu vietējiem biodegvielas ražotājiem, Latvija ar laiku no degvielas importētājvalsts varētu kļūt par eksportētājvalsti."

Viņš izrēķinājis, ka Latvijā netiek izmantots aptuveni viens miljons hektāru zemes, savukārt, apsaimniekojot vienu hetāru, būtu iespējams saražot vienu tonnu degvielas. No tām ar biodegvielai derīgo rapsi vai graudaugiem ik gadu varētu apstādīt trīs ceturtdaļas (daļai platību, rēķinoties ar augu seku, jādod atelpa). Ņemot vērā pašreizējo patēriņu un tā dinamiku, Kisiels prognozē, ka nākotnē Latvija varētu eksportēt ap 60% jeb 480 tūkstošus tonnu saražotās biodegvielas. "Tad nerunāsim, ka vienīgā lauku cilvēku izdzīvošanas iespēja ir nodarboties ar tūristu uzņemšanu vai audzēt strausus. Ja zemnieki redzēs, ka, apsējot laukus, var nopelnīt naudu, viņi to darīs."

Līdzīgi situāciju vērtē Zemkopības ministrijas speciālisti. Viņi uzskata, ka biodegvielas ražošana ir viena no perspektīvākajām Latvijas lauksaimniecības pārstrādes nozarēm, un uzsver, ka Ministru kabinets ir konceptuāli lēmis, ka biodegvielas ražošanā ir jāizmanto lauksaimnieciskās izejvielas. Tālab, veicinot šo nozari, būtiski attīstīsies arī lauksaimnieciskās ražošanas sektors.

Biodegvielas mīnusi jāapzinās

Tuvākajos gados biodegviela mazumtirdzniecībā būs dārgāka nekā fosilā, kas pašlaik pieejama uzpildes stacijās. Speciālisti, ņemot vērā vairumtirdzniecības cenu kāpuma dinamiku, abu produktu cenu izlīdzinājumu plāno laikā no 2007. līdz 2010. gadam. Šobrīd biodegvielas oponenti par lielāko trūkumu uzskata tās kaitīgo ietekmi uz automašīnas dzinēju, īpaši — degvielas vārstiem, degvielas padeves sistēmas nemetāliskajām daļām. Proti, uz spirta bāzes ražotā degviela satur aktīvās taukskābes, kas tiecas reaģēt ar jebko, ko "satiek" savā ceļā, līdz ar to ātrāk izvedot no ierindas blīves, "piededzinot" cilindrus u.tml.

Nedēļai vismaz pagaidām neizdevās iegūt apstiprinājumu versijai, ka atsevišķu firmu dīleri (gan automašīnu, gan rezerves daļu tirgotāji) Latvijā atsaka garantijas remontu, ja bākā kaut reizi pildīta biodegviela. "Taču cilvēkam, ja viņš grasās šo degvielas veidu lietot, ir jāzina visi iespējamie mīnusi," uzsver Latvijas Lietoto automašīnu tirgotāju asociācijas prezidents Uģis Vītols. "Neesmu skeptiķis, biodegvielu esmu izmēģinājis, un, ja tā būs lētāka nekā fosilā, lietošu to arī turpmāk, taču ir jāzina, ar ko tiek riskēts. Turklāt negatīvās izpausmes parādīsies ne jau pēc vienas reizes vai viena gada, bet ar laiku."

Papildus jau minētajiem trūkumiem Vītols piemin, ka joprojām nav izstrādāts vienots biodegvielas sastāvdaļu standarts. "Piemēram, tas pats rapsis pie mums un Skandināvijā neizaug vienāds, vai varēsim būt droši, ka citur uzpildītā degviela derēs tāpat kā Latvijā?" Problēmas var radīt fosilās degvielas oktānskaitļa nesakritība ar biodegvielas cetānskaitli — tieši šā iemesla dēļ degvielas "iešprices" leņķis nesakrīt un var "piesvilt" vārsti. "Jauki jau ir, ka izplūdes gāzes smaržo gluži vai pēc pankūkām. Diemžēl tas liecina, ka tās satur vēzi izraisošās kancerogēnās vielas, kuru klātbūtne izplūdes gāzēs patlaban netiek pārbaudīta — tātad tēze, ka biodegviela noteikti ir mazāk kaitīga par fosilo, ir vismaz apšaubāma."

Vecāka gadagājuma mašīnas neesot tik "kaprīzas", liecina Vītola pieredze. Lielākas problēmas varētu būt jaunajiem modeļiem, kam degvielas padeves sistēmas ir ļoti precīzi pieregulētas konkrētam degvielas veidam. "Esmu dzirdējis viedokli, ka biodegviela aukstumā kļūstot "biezāka", taču te, tāpat kā citās lietās, precīzāku spriedumu varēs izteikt, kad būs uzkrāta lielāka pieredze."

Eksperti brīdina: naftas koncerni nepadosies

Gan Kisiels, gan Vītols uzskata, ka daudz ko savā vietā noliks tirgus. Ja biodegviela iegūs pircēju atzinību, tad autoindustrija nebīsies investēt miljonus šim degvielas veidam labāk pielāgotu dzinēja detaļu un mezglu izgatavošanai — jau tagad vesela virkne autoražotāju paziņojuši, ka viņu modeļi ir piemēroti jaunajām "autoasinīm".

"Taču — nebūsim naivi! Pašlaik pasaules degvielas tirgū "mūziku pasūta" naftas kompānijas, kam ir ļoti spēcīgi lobiji visaugstākajā līmenī un kas nebūt nebūs ar mieru brīvprātīgi atteikties no milzu peļņas un var likt (un jau liek) lietā visus līdzekļus — par to liecina kaut vai daudzie nemotivētie "pētījumi" par biodegvielas nenovēršamo kaitīgumu auto dzinējam," brīdina Kisiels.

Pasaules kaislību atbalsis Latviju sasniedza jau tad, kad biodegviela mūsu zemē lāgā nebija pat bērna autiņos. 2000. decembrī ar šāvienu galvā savā automašīnā ceļā uz darbu tika nogalināts uzņēmējs Dainis Peimanis. Viņa vadītajam SIA “Jaunpagasts plus” kā pirmajam Latvijā divus mēnešus pirms tam Saeima bija piešķīrusi valsts galvojumu 8,93 miljonus latu apjomā kredīta bioetanola ražotnes būvei. Šī nozieguma pasūtītāji, tāpat kā līdzīgā biznesā strādājušo Arņa Šķestera nogalināšanas un Māra Millera slepkavības mēģinājuma pasūtītāji, joprojām nav atklāti.

Neraugoties uz bijušā līdera nogalināšanu, traģisko ugunsgrēku spirta noliktavā (tajā dzīvību zaudēja trīs cilvēki — oficiālā versija ir "neuzmanīga rīcība ar uguni"), “Jaunpagasts plus” šopavasar saražoja pirmo eksperimentālo bioetanola partiju. Tuvākajos gados ražotnes attīstībā paredzēts ieguldīt ap 10 miljoniem latu. Ne mazāk vērienīgi un ambiciozi plāni ir vēl vairākiem uzņēmumiem. Piemēram, viena no rūpnīcām atradīsies Jelgavas tuvumā, un starp tās īpašniekiem būs lielākais rapšu audzētāju kooperatīvs Latraps un uzņēmējs, bijušais partijas Jaunais laiks valdes loceklis Grigorijs Krupņikovs.

Citu ražotni plānots celt Rīgas brīvostas teritorijā. Tās īpašnieki būs vairāki Latvijas uzņēmēji un Eiropas biodegvielas lielražotājs “Campa Energie Verwaltungs”. Augusta sākumā rapšu eļļas ražotni ekspluatācijā nodeva Daugavpils SIA “Mamas D”. AS “Baltic Holding Company”. Liepājā — bijušajā Liepājas labības kombinātā —, kur plāno sākt rapšu pārstrādi nerafinētā eļļā, kas ir pusfabrikāts biodegvielas ražošanā. Par biodegvielas ražotni tiks pārveidota bijusī Kalsnavas spirta rūpnīca.

Uzņēmēji savu apņēmību pievērsties jaunajam biznesa virzienam ir apliecinājuši. Tagad savs vārds jāsaka valdībai — sakārtojot likumdošanu un nodrošinot biznesa drošību.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form