Vai Brainstorm un AKKA/LAA tiešām neatšķir savus “IPR” no savām “PR”? Šonedēļ iesāktās diskusijas par sabiedriskajām attiecībām, kā arī Prāta vētras “izstāšanos” no autortiesību aģentūras AKKA/LAA piedāvā kolosālu kopēju fonu sarunai, kuras atslēgvārds ir “neizpratne”. Pateicos diskusijas dalībniekiem par AKKA/LAA vadības (bet ne visu darbinieku) sen pelnīto virtuālo “piekaušanu” un “apsaukāšanu”, jo tā noņem milzīgu daļu no manas emocionālās slodzes ievadot šodienas diskusiju turpinājumu.
Pārāk ilgi Latvijas sabiedrība nenovērtē intelektuālā īpašuma tiesības (angliski “intellectual property rights – IPR) kā vienu no tautas attīstības galvenajām “atslēgām”. Tāpat kā ar PR – pārāk bieži visdažādāko organizāciju pārstāvju cietpaurainā uzvedība liecina par to, ka viņi principā neizprot sabiedrisko attiecību nozīmi, kur nu vēl ievērotu sabiedrisko attiecību praksi savas atbildīgās darba vides veiksmīgai sakārtošanai.

Strīds starp Prāta vētru un AKKA/LAA parāda no divām pusēm, cik vāji gan Inese Paklone, gan Aldis Hofmanis, Renārs Kaupers un co. pārvalda savā gādībā nonākušās IPR, kā arī cik maldīgi viņi paši veido savu organizāciju PR. Tāpat šo apgalvojumu attiecinu uz MicRec un nozares organizācijām, kuras pārskatāmajā pagātnē darbojas Guntara Rača un Elitas Mīlgrāves vadības un ietekmes ēnā.

Lai neturpinātos pārpratumu virkne, kas izriet no dažiem vakardienas diskusijā izskanējušajiem domu graudiem, komentēšu manuprāt vistrāpīgākos, kā arī pēc manām domām maldīgos apgalvojumus.

Voodoo u.c. dalībnieki norāda uz Paklones vāji pamatoto apsūdzību, ka Prāta Vētra vēlas “piesavināties” kaut ko trīspusēja līguma ietvaros. Varam pieņemt, ka Brainstorm. albums starptautiskās izklaides koncerna EMI paspārnē gūst varen plašu izmantojumu, t.i. tiek kopēts mehāniski un izplatīts daudzās valstīs, kā arī atskaņots daudzu valstu publiskajos kanālos, sākot no Eirovīzijas 2000 tiešraides. Man nav šaubu, ka strīds ir par šīm AKKA/LAA māsu organizāciju iekasētām naudiņām, kurām vajadzētu jau sākt parādīties aģentūras starptautisko ienākumu slejās, bet diemžēl Paklones ieviestā necaurspīdīgā kārtība nekad nenodrošinātu Aldi Hofmani ar pārliecību, ka viņu klientu IPR tiek “pilnvērtīgi” aizstāvētas.

Bet savukārt pilnīgi neadekvātu attieksmi gan pret savu intelektuālo īpašumu, gan pret savām sabiedriskajām attiecībām Prāta Vētra pauž savā paziņojumā, ka viņu jaunā SIA atļaušot visiem līdz gada beigām atskaņot viņu skaņdarbus nemaksājot autoratlīdzību. Fanu saucieni: “Malači!” Un tad, it kā iedomādamies par vēlu, cik stulbi ir rīkojušies, piebilst, ka ja nu kāds tā īpaši grib ievērot autortiesības, tad lai pārskaita konkrētam bērnu namam. Fani atkal: “Malači!” Bet padomājiet paši: teicams sentiments, palīdzēt trūkumcietējiem – a, kas to naudiņu savāks, ja ne mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija?

Tātad jādomā, ka Aldim Hofmanim un viņa sabiedrotajiem MicRec varētu būt kāds tālredzīgs stratēģisks plāns, kā Latvijas mūzikas industrijai tikt galā bez Paklones, “neklauvējot atsevišķi pie katras iestādes durvīm”, kā raksta tanks 18:12. Varbūt tas slēpjas Voodoo un citu diskusantu ierosinājumā sākt visu no jauna, un dibināt pilnīgi svaigas mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, katrai radošai nozarei savu.... Tādas, kas raudzītos uz sabiedrību ar izpratni un to pārliecinātu par licencēšanas kārtības taisnīgumu un mērķtiecību savai specifiskai nozarei, un galvenokārt, ļaujot izmantotājiem piedalīties procesā – galu galā kā līdzvērtīgi sarunu partneri.

Prāta Vētras protests liecina par to, ka krīze ir nobriedusi. Aicinu, lai šī diskusija kļūst par īstu prāta vētru, kas vestu uz prātu tikšanos.

Lai kliedētu neizpratni, ir atklāti jārunā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!