Arta Biruma: Jauns darba dienu plānojums  (13)

Arvien vairāk iegrimsim virtuālajā pasaulē

Latvijā internets ir viens no ātrākajiem pasaulē, ko gan nevarētu teikt par datorpratību, kas savukārt ir nozīmīgs efektivitātes aspekts. Ja laikā pirms Covid-19 atnākšanas vien "millennials" paaudze meklēja veidus, kā tehnoloģijas var palīdzēt mums attīstīties, tad šobrīd to dara teju visas paaudzes un savā datorpratībā esam veikuši milzīgu lēcienu. Nākamais solis būs robotizācija, kas ienāks daudzās nozarēs un jomās – informācijas apstrādē, klientu apkalpošanā, darbinieku apmācībā, informēšanā, komunikācijā u. c. Mākslīgais intelekts pat apmācīs mūs standarta lietām. Daudziem biznesiem tas nozīmēs transformāciju, daudziem – jaunas iespējas.

Veidosies jaunas neformālās komunikācijas formas

Viena no minētajām iespējām ir platformas organizāciju darbinieku neformālajai komunikācijai. Darba organizācijai attālināti gan darba devēji, gan ņēmēji spēja pielāgoties samērā ātri. Izrādījās, ka jau līdz tam mūsu rīcībā ir bijis gana daudz instrumentu. Atlika vien izvēlēties sev piemērotāko. Citādi tas ir ar attiecībām kolektīvos, kas šobrīd piedzīvo pārbaudījumu. Runa ir par pielāgošanos apstākļiem un nepieciešamību atrast alternatīvas neformālajai komunikācijai ar kolēģiem. Atbilstoši šim pieprasījumam strauji veidojas piedāvājums – digitālās platformas neklātienes komandu saliedēšanai, novērtējuma un atgriezeniskās saites paušanai u. tml. Un jāteic, ka šīm platformām ir virkne plusu. Tās rosina ne vien pamanīt kolēģa labos darbus un beidzot pateikt par tiem skaļu paldies, bet arī vērtēt vienam otru un sniegt atgriezenisko saiti daudz mērķtiecīgāk – kontekstā ar organizācijā definētajām vērtībām. Un tas ir spēcīgs stimuls augt pašam un palīdzēt to darīt kolēģiem.

Otra iespēja ir plaša jaunu apmācības programmu klāsta attīstība. Joprojām ir novērojams, ka cilvēkiem ar zemākām plānošanas un pašdisciplīnas prasmēm ir problēmas strādāt no mājām. Tāpat, kamēr vienas nozares piedzīvo recesiju, citas veiksmīgi attīstās. Līdz ar to ir sākusies darbinieku pārspecializēšanās starp amatiem un nozarēm. Un aiz tā visa ir pieprasījums pēc atbilstošas apmācības. Bet tas jau ir cits stāsts.

Jauna izpratne par to, kurš ir atbildīgs par veselību

Vēl pirms gada vai diviem veselības aprūpes speciālisti pauda bažas par to, ka esam sabiedrība, kas cīnās ar veselības problēmām, kad tās iestājas, nevis orientējas uz prevenciju. Attieksmes maiņas ziņā grūti iedomāties ko efektīvāku par Covid-19. Veselības aprūpes ierobežojumi veicina cilvēkus vairāk domāt par savu veselību, un īsā laikā būsim sapratuši, ka rūpes par savu veselību ir tikai un vienīgi katra paša atbildība. Tas nesīs jaunieviesumus arī korporatīvajā vidē. Darbavietās parādīsies iespēja cilvēkiem monitorēt savu veselību, piem., skābekļa daudzumu asinīs, stresa līmeni, sacensties ar nostaigātajiem soļiem u. tml. Darba devēju radītās iespējas vēl vairāk nostiprinās sapratni, ka par veselību jārūpējas, pirms vēl tā sašķobījusies. Noteikti jāmin arī nepieciešamība rūpēties par savu psiholoģisko veselību. Jau tagad ir vērojams, ka procentuāli vairāk problēmu šajā jomā ir gados jaunākiem cilvēkiem. Līdz ar to lielos uzņēmumos noteikti parādīsies arī psiholoģiskās palīdzības sniegšanas speciālisti un personīgās izaugsmes treneri.

Jauns darba dienu un laika plānojums

Arī piecas astoņu stundu darba dienas, visticamāk, gaida transformācija. Pirmkārt, pastāv varianti tajā, cik darba dienu pavadīsim attālināti, cik birojā. Iespējams, tas būs 3 pret 2 formāts, iespējams, kāds cits. Otrkārt, darbs mājās 8 stundas no vietas nav produktīvs. Tāpēc, visticamāk, meklēsim jaunu darba dienas plānojumu. Piemēram, ar 2–3 stundu pārtraukumu pusdienām un fiziskām aktivitātēm. Būtiski ir šīs izmaiņas fiksēt un vienoties par jauno kārtību ar kolēģiem, lai neveidotos situācijas, kad kolektīva darbs apstājas, jo kāds no komandas tajā brīdī nav "tīklā".

Vadītāji augs savās prasmēs kā nekad iepriekš

Pārfrazējot varētu teikt: parādi man savu vadītāju, un es pateikšu, kāds būs tavs sniegums. Zināšanām, protams, ir liela nozīme, tomēr par labu vadītāju kļūst ar laiku un caur pieredzi. Un šis laiks sniedz pieredzi tādos apmēros kā nekad iepriekš. Kā pieņemt lēmumus šādos apstākļos, kā vadīt uzņēmumu vai savu struktūrvienību cauri pārmaiņām. Tam nepieciešams stingrs mugurkauls, operatīva rīcība un liela emocionālā inteliģence. Darbs attālināti liks uzņēmumiem paskatīties uz darbu vadīšanu no mērķu izpildes viedokļa, nevis fiziskās klātesamības kontroles puses. Daudzi uzņēmumi, kuri līdz šim nebija ieviesuši darba izpildes novērtēšanā mērķus un rezultatīvos mērījumus, būs spiesti to darīt, jo attālināti bez tā ir grūti vadīt cilvēkus.

Attālinātais darbs ir arī lielāks pārbaudījums vadītājiem, kuri neuzticas saviem darbiniekiem un nodarbojas ar mikromenedžmentu. Daudzi izdegs, ja vien neiemācīsies veidot sistēmas, kur cilvēki veiksmīgi spēj veikt pašvērtējumu. Un neiemācīsies uzticēties. Darbinieki daudz lielākā mērā ir spējīgi strādāt veiksmīgi patstāvīgi, nekā to ir pieņemts uzskatīt.