Paust visādus interesantus paziņojumus vai veikt dižus darbus iespējams tikai, saskaņojot ar Galveno vai saņemot Viņa vēlību. Dažreiz mēdz būt tā, ka kāds samuld ko lieku -, piemēram, nesen kādā ekonomikas forumā "Sberbank" šefs Germans Grefs pauda: Krievija esot zaudējusi ekonomikas un tehnoloģiju sacensībā, un atrodoties, kā viņš izteicās, valsts-daunšiftera stāvoklī.
Lai gan Grefs nepateica neko jaunu, tā kļuva par sensāciju: momentā sākās skandāls, daži deputāti pieprasīja atlaist no darba nepietiekami patriotisko baņķieri...
Tomēr šim universālajam likumam ir viens brīnumains un spilgts izņēmums vārdā "Ramzans Kadirovs". Gados visai jauns cilvēks, Čečenijas republikas vadītājs, kurš atļaujas publiskus izteikumus un gājienus, kurus neviens cits Krievijas Federācijā vairs neatļaujas - tai skaitā pats V.V.Putins. Kautrais Kadirovs mīl stāstīt, ka viņš Krievijā ir "pirmais aiz Putina", lai gan daudzi no tautas jau šaubās, vai "aiz".
Lai saprastu, no kurienes parādījās tāds statuss - neliela vēsturiska izziņa. Pirmais Čečenijas karš (1994-1996) beidzās ar Krievijai pazemojošu pamieru un faktisku Čečenijas-Ičkērijas neatkarības atzīšanu. Uzvara otrajā karā (1999-2005) it kā pieskaitāma Krievijai - taču vien nomināli. Čečenija formāli atzina sevi par Krievijas Federācijas sastāvdaļu, bet uz saviem, visai priviliģētiem nosacījumiem: Krievijas likumi de facto republikas teritorijā nedarbojas, čečenu elite saņēmusi neaizskaramo statusu, bet pats galvenais - Maskavai jāmaksā Groznijai gigantiski mesli - desmitiem miljardu ik mēnesi.
Faktiski Kremlis ir nopircis -, pareizāk sakot, noīrējis - ietekmīgā Kadirovu klana lojalitāti, un atkal, uz Krievijai visai pazemojošiem noteikumiem. Toties tas ļāva Putinam nosaukt sevi par uzvarētāju un iestāstīt tautai, ka viņš "ieviesis kārtību" Ziemeļkaukāzā.
Sava veida "kārtība" Čečenijā patiešām pastāv: pašlaik tā ir neliela feodāli-totalitāra valsts, kur opozīcija un pilsoniskās sabiedrības institūcijas ir nežēlīgi apspiestas, valda Ramzana Kadirova personības kults, sunnītu islāms un šariata likumi. Kā jebkurš diktators, Kadirovs mīl deklarēt tautas mīlestību pret sevi un savu režīmu - nesen Groznijas centrā to darīja ap simts tūkstošiem cilvēku (tika paziņots, ka bijis miljons - visa Čečenija). Patiesībā, ja arī atbalsts Kadirovam pastāv, tas turas uz bailēm, likuma varas trūkuma un šantāžas. Tāda veida šantāžas, ka Ramzans saviem ciltsbrāļiem saka: ja nebūšu es, atgriezīsies krievu karaspēks un atkal sāks nokaut, izvarot un zagt. (Protams, šāda retorika netiek izplatīta ārpus Čečenijas teritorijas.) Nav grūti iedomāties, kuru no diviem ļaunumiem uzskata par mazāko divos karos izmocītā čečenu tauta.
Šī sistēma kārtīgi strādāja aptuveni desmit gadus: par no Maskavas saņemto naudu Kadirovi - vecākais un jaunākais - ne tikai atjaunoja izpostīto Grozniju, bet arī uzbūvēja, kā runā, Eiropā lielāko mošeju, noorganizēja un brīnišķīgi apgādāja tūkstošiem vīru lielu armiju, nekādi nepakļautu Krievijas Federācijas aizsardzības ministrijai, kā arī neliedza sev šiki padzīvot. No dāsnās (Krievijas nodokļu maksātāju naudu dalošās) Ramzana delnas tiek arī krievu popmūzikas slavenībām. Dažs labs no viesošanās Čečenijā atgriežas ar vērtīgām dāvanām - "Harley Davidson", "Porsche Cayenne"... Taču pirms pusotra gada Kadirova stila "dolce vita" sāka ļodzīties. Tam ir vismaz divi iemesli.
Pirmkārt, būtiski zināt, ka ne tuvu visa Krievijas elite dievina Kadirovu. Faktiski jau aizgādnis un labdaris Ramzanam ir tikai viens vienīgs - prezidents Putins. Vairākums turpretī viņu klusām neieredz - pirmkārt jau tie ir tā saucamie "spēka struktūru" - FSB, Iekšlietu ministrijas, armijas - pārstāvji. Viņi nav aizmirsuši, ka pašreizējais valdošais klans bija viņu pretinieks pirmajā Čečenijas karā, un ir ļoti labi informēti, ka Kadirova armiju pamatā veido bijušie (?) kaujinieki. Tas, ka bijušo ienaidnieku iznirelim nu piešķirts priviliģēts statuss, viņus, maigi izsakoties, nepriecē.
Ļoti populāra uz konspiroloģijas robežas esoša teorija vēsta, ka Borisa Ņemcova slepkavība, kuru paveica čečenu specvienības vīri, tika izplānota un notika ar Maskavas "siloviku" ziņu - lai Putina acīs sakompromitētu Kadirovu. Un Putins patiesi bija pamatīgi saniknots par nekaunīgo slepkavību divu soļu attālumā no Sarkanā laukuma... Par labu šai versijai runā arī tas, ka slepkavības izpildītājus ātri un efektīvi noķēra, bet, kad nonāca līdz organizatoru un pasūtītāju atrašanai, viss noklusa. Acīmredzot, iejaucās Kremlis.
Otrs nemiera un nestabilitātes faktors čečenu frontē ir vispārējā grūtā Krievijas ekonomikas situācija. Putinam jau acīmredzami trūkst naudas, lai turpinātu maksāt Ramzanam Kadirovam un viņa kompānijai apsolītos meslus. Jādomā, tieši tāpēc, pagājušā gada nogalē Čečenijai atdeva visas turienes naftas atradnes, atņemot tās varenajai "Rosņeftj" - nesanāk ar valūtu, tad maksāsim klaušas natūrā... Bet pēc tam, kā? Opozicionārs Aleksejs Navaļnijs ir pārliecināts, ka Kadirovs izspiedīs no Krievijas pēdējo budžeta naudu, bet, kad tā beigsies, pasludinās neatkarīgu islāma valsti: stipra armija jau tur ir, infrastruktūra ir atjaunota...
Un, lūk, lai parādītu savu personisko lojalitāti centrālai varai, bet pie reizes nodemonstrētu muskuļus, Čečenijas vadonis un viņa tuvākie līdzgaitnieki nesen pauda virkni visai ekscentrisku un šokējošu paziņojumu: vispirms uzbruka Krievijas opozīcijai, nosaucot to par "tautas ienaidniekiem" un aicinot izšaut kā šakāļus. Pēc tam, šķiet, lai ilustrētu savas tēzes, Ramzans Kadirovs izvietoja savā instagrama profilā pazīstamā anti-putinieša Mihaila Kasjanova video snaipera šautenes optiskajā tēmeklī. Un nedaudz vēlāk arī savu tēlu ar snaipera ieroci rokās.
Jāuzsver, ka par spīti visām Krievijas politiskās dzīves dīvainībām, tik draudīgu retoriku un tādus trikus pie mums vēl nebija atļāvies pat tāds šausmināšanas un politiskās klaunādes meistars kā Vladimirs Žirinovskis. Kadirovs viennozīmīgi ir izgaismojis sevi - viņa brutalitāti nespēja attaisnot pat federālie telekanāli, bet starp visiem piebarotajiem deputātiem un māksliniekiem atradās tikai pusducis atbalstītāju. Ja tagad ar Ksajanovu (nedod, Dievs!) kaut kas notiks - Kadirovs būs pirmais aizdomās turētais. Iznāk, ka karstasinīgais čečenu puika ir ne tikai nodarījis gauži sev, bet arī nostādījis neērtā situācijā savu patronu prezidentu Putinu.
Putinam situācija ar Kadirovu tiešām ir divdomīga un nepatīkama. Kā kinokomēdijā "Kaukāza gūstekne" teica biedrs Saahovs: "Man no šejienes ir tikai divi ceļi: vai nu uz dzimtsarakstiem vai tiesu." Ja prezidents pametīs zem tanka savu nesavaldīgo vietvaldi, tad stāvoklis Čečenijā kļūs neparedzams, un visa bravūra par "uzvaras" un "kārtības ieviešanas Kaukāzā" tēmu izčib, kā arī iespējams jauns karš. Savukārt, ja viņš publiski atbalstīs "Krievijas patriotu" Ramzanu, tad: a) pastiprinās ietekmīgu "siloviku" dusmas, kas var nezin ar ko beigties b) riskēs "iedvesmot" citu reģionu vadoņus uz patvaļu un nelikumībām; c) ies pret sabiedrisko domu - nu jau ne tikai opozicionāru, bet arī Krievijas vairākumu, kurš pret "kadirovščinu" attiecas bez jebkādām simpātijām.
Līdz šim Vladimirs Putins dara to, ko paradis darīt vienmēr grūtās un sev neizdevīgās situācijās: neko. Laikam nogaida, ka viss pats no sevis izzudīs. Varbūt, ka paveiksies. Bet kaut kas saka man priekšā - tik vienkārši šī intriga nebeigsies, un bēdīgi slavenais pārītis Nikolajs II / Grigorijs Rasputins vēl simts gadus vēlāk atgādinās par sevi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
