Ar šo rakstu ”Delfi” uzsāk publicēt sabiedrības par atklātību “Delna” šovasar organizētās jauno žurnālistu skolas ietvaros radītos žurnālistiskos materiālus.

“Es iešu un iešu!” teica Sprīdītis un devās pasaulē laimi meklēt. Gluži kā šis slavenais A. Brigaderes lugas varonis, arī šodien daudzi Latvijas jaunieši pamet mājas un….dodas studēt plašajā pasaulē. Statistika liecina, ka ik gadus no Latvijas projām dodas ap 180 vidusskolas absolventi ar mērķi uzsākt savas studiju gaitas ārvalstu augstākajā mācību iestādēs. Šis aizbraucēju skaits ar katru gadu palielinās (~4%), tādēļ rodas jautājums, kas ir šie iemesli, kas liek Latvijas augstskolu vietā izvēlas ārzemju.

Ārēji šķiet, ka Latvijas augstākās izglītības sistēma ir nevainojama: studētgribētājiem tiek piedāvātas apmēram 500 dažādas programmas piecdesmit augstskolās un koledžās. Tās aptver visdažādāko interešu spektru, sākot ar zirgkopību Latvijas Lauksaimniecības universitātē un beidzot ar modes dizainera profesiju Latvijas Mākslas akadēmijā. Turklāt starp izglītības programmām ir ievērots līdzsvars, bez eksakto zinātņu programmām, kam spēcīgs pamats ielikts jau padomju laikos, Latvijā ir iespējams iegūt arī kvalitatīvu bakalaura grādu humanitāro zinātņu nozarē, kas īpašu uzplaukumu piedzīvojusi deviņdesmit gadu sākumā. Piedevām gan humanitāro, gan eksakto programmu kvalitāti uzlabo no ārvalstīm piesaistītie speciālisti. Tie ne tikai piedāvā jaunas zināšanas, bet arī skatījumu uz pasauli no citas redzes leņķa. Tā, piemēram, elitārajā Rīgas Ekonomikas augstskolā 40 no 48 lektoriem ir no ārvalstīm, taču kopumā 2003. gadā Latvijas augstākās izglītības iestādes ir piedalījušās 416 personāla apmaiņās. Mūsu izglītība ir novērtēta arī ārpus mūsu zemes – Latvijā 2003/2004 mācību gadu uzsāka 2 385 ārvalstnieki, galvenokārt, no tādām valstīm kā Krievija, Izraēla, Lietuva un pat Libāna.

Tomēr neskatoties uz augstāk minēto – “Sprīdīši” kļūst ar vien vairāk. 2002. gada statistikas dati liecina, ka uz ārzemēm mācīties ir devušies 3 015 jaunieši. Kā savu galamērķi tie galvenokārt izvēlušies Krieviju (36%), Vāciju (25%) un dīķa otro pusi - ASV (14%). Aptaujājot ārzemēs studējošos Latvijas pilsoņus, kā galvenie argumenti par labu studijām ārpus dzimtās zemes tiek minēta izglītības kvalitāte, iespēja atrast piemērotāku mācību programmu un iespēja papildus akadēmiskajām zināšanas apgūt arī Latvijā neapgūstamās praktiskās iemaņas. Pētot minētos galamērķos, augstāk minētie argumenti daļēji apstiprinās. Tā, piemēram, Latvijā viena studenta kopējais finansējums gadā ir 1014 lati (2002. gads), kamēr ASV tas līdz pat 10 reizēm augstāks. Tāpat arī augstāko mācību iestāžu skaits (Krievijā – 965, Vācijā 344, ASV – 3 700) un līdz ar to arī pieejamo programmu ir ievērojami vairāk. Vēl kāds rādītājs, kas raksturo studiju kvalitāti ir studējošo skaits uz vienu akadēmiskā personāla vienību. Vispārīgi: jo mazāks studentu skaits, jo vairāk laika mācībspēki var veltīt viena studenta sagatavošanai, līdz ar to uzlabojot mācību kvalitāti. Diemžēl arī šis radītājs nav labvēlīgs Latvijas augstākās izglītības sistēmai – Latvijā uz vienu akadēmisko personālu ir 28 studenti, Krievijā 15, Vācijā 10, bet ASV tikai 9.

Taču, neraugoties uz ārvalstu izglītības sistēmas pārākumu, lielākā daļa Latvijas studentu šīs priekšrocības neizmanto. Tikai daži desmiti no visiem studēt gribētājiem brauc uz augstskolām, kas spēj piedāvāt labāku izglītību. Tā, piemēram, tikai 4,4% no viesiem studējošiem Latvijas jauniešiem ASV mācās tā saucamajās IVY līgas augstskolās. Līdzīgi, neskatoties uz milzīgo programmu piedāvājumu, lielāka daļa studentu izvēlas apgūt programmas, kas visai plašā spektrā pieejamas arī Latvijā, proti, tirgzinības, ekonomiku, politoloģiju un starptautiskās attiecības. Mūsuprāt, šādas tendences pamatā ir tas, ka, lai iekļūtu labākajās augstskolās, ir nepieciešami izcili akadēmiskie rezultāti (labi rezultāti eksāmenos, godalgotas vietas valsts un pasaules līmeņa olimpiādes), aktīva sabiedriskā darbība (pasākumu rīkošana, iesaistīšanās sabiedriskajās organizācijas, brīvprātīgais darbs), spēja nokārtot ārzemju studentiem uzliktos pārbaudījumus, kā arī pietiekošs materiālais segums vai stipendija, kas sedz gan dzīvošanas, gan studiju izmaksas.

Latvijā ik gadus palielinās ārvalstu investīciju apjoms, tāpēc šeit strādājošajām starptautiskajām kompānijām rodas nepieciešamība ne tikai pēc kādas konkrētas nozares speciālistiem, bet arī pēc labiem valodu pratējiem. Šis apstāklis tad arī nosaka trīs iepriekšminētos galvenos Latvijas studentu plūsmas virzienus: studenti izvēlas pilnveidot savas jau esošās valodu zināšanas. Angļu valoda ir vispasaules saziņas valoda, taču latvieši galvenokārt izvēlas studēt ASV, nevis Lielbritānijā, kur stipendijas ir grūtāk pieejamas un kur Latvijas divpadsmit klašu vidējās izglītības diploms nav pietiekams, lai iestātos universitātēs. Tie, kam mazāk līdzekļu vai apņēmības, meklē tādas alternatīvas kā Konkordijas universitāte Igaunijā. Latviju ar Vāciju vieno senas saites, kā rezultāts ir tas, ka daudzās Latvijas skolās, piemēram Āgenskalna ģimnāzijā, vācu valodas mācīšanai tiek pievērsta liela uzmanība; turklāt Vācijas valdība ir ļoti pretimnākoša, lielā mērā sedzot ārvalstu studentiem mācību izdevumus.

Krievijas augstskolu prestižs kopš padomju laikiem nav mazinājies, turklāt lielākajai daļai studentu no Latvijas, kas izvēlas studēt Krievijā, krievu valoda ir dzimtā – to var uztvert kā protestu pret augstāko izglītību latviski, taču nevar noliegt arī mācību augsto līmeni, sevišķi inženierzinātņu jomā. Tādas valstis kā Itālija, Grieķija un Spānija potenciālos studentus atbaida ar prasību zināt šo valstu valodas, jo tās ir ieinteresētas savas kultūras popularizācijā.

Aplūkojot augstākās izglītības sistēmu Latvijā un salīdzinot to ar izglītības sistēmām valstīs, uz kurām galvenokārt studēt dodas latviešu jaunieši, kā arī aptaujājot ekspertus un pašus studējošos, var secināt, ka, pirmkārt, topošie studenti uz ārvalstīm vairumā gadījumu dodas nevis, lai iegūtu pilnvērtīgāku izglītību, bet gan, lai mainītu apkārtējo vidi, iegūtu valodas zināšanas un plašāku redzesloku, un, ka, otrkārt, valsts izvēli lielākoties nosaka vēsturiskās saites, valodas zināšanas, maka biezums un uzņēmība. Cerēsim, ka viņi atgriezīsies, lai savu intelektuālo potenciālu izmantotu Latvijas labā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit