Viens no šādiem ļoti konkrētiem piemēriem, ko vēlos īpaši uzsvērt, ir daudzdzīvokļu ēku siltināšana. Sākotnēji tas kādam varētu šķist pārāk ikdienišķs un banāls piemērs, taču tas tā nebūt nav un ļaujiet man izklāstīt, kāpēc.
Ekonomisks ieguvums iedzīvotājiem
Veicot ēku siltināšanu, tiek paaugstināta to energoefektivitāte, kas vienkāršos vārdos nozīmē, ka par nosiltināta mājokļa apkuri ir jāmaksā mazāk. Īstenojot šādu projektu, vislielākie ieguvēji ir Latvijas ģimenes, kas mīt šajos dzīvokļos, jo apkures rēķini būs mazāki vai arī, atsevišķos gadījumos, nepieaugs.. Turklāt renovēta mājokļa tirgus vērtība mēdz pieaugt pat par 20%, kas nozīmē - jūsu mājoklis kļūst daudz vērtīgāks nekustamo īpašumu tirgū gadījumā, ja vēlēsieties to pārdot vai iemainīt.
Veicot daudzdzīvokļu māju renovēšanu līdz 2013.gadam, Latvijas iedzīvotāju rīcībā ir 45 miljoni latu Eiropas struktūrfondu līdzekļu, kurus šajā gadījumā efektīvi izmantot ir aicināts ikviens Latvijas iedzīvotājs, valstij un Eiropas Savienībai sedzot līdz pat 60% no mājokļa siltināšanas izdevumiem.
Efektivitāte ir pirmais un galvenais atslēgas vārds ikvienā ekonomiski pārdomātā rīcībā, kas ved pretim patiesai labklājībai un izaugsmei. Latvijā tas ir jauns, vēl neapgūts lauciņš un, tikai sākot ar šādiem konkrētiem piemēriem paši savās privātajās dzīvēs, mēs varam gaidīt pozitīvus rezultātus arī valstiskā līmenī.
Ieguvums Latvijas uzņēmējiem un ekonomikas sildīšana
Piesaistot dāsni atvēlētos Eiropas līdzekļus un rosinot arī iedzīvotāju aktivitāti, mums ir iespēja vistiešākajā veidā sildīt Latvijas ekonomiku, sagādājot darbu šobrīd dīkstāvē esošajiem būvniekiem. Šādā veidā tiktu nodrošinātas darba vietas kā Rīgā, tā Latvijas reģionos. Turklāt ikviens lats, kas nonācis būvuzņēmumu apgrozījumā, ir nauda, par ko tiek maksāti nodokļi, un kas tiek tērēta veikalos, pērkot citas Latvijā ražotas preces un pakalpojumus.
Eiropas naudas iepludināšana Latvijas ekonomikā un efektīva tās investēšana pašlaik ir vienīgais veids, kā atveseļot Latvijas ekonomiku, un no visu mūsu kopējo interešu viedokļa būtu absolūti nepiedodami šādu iespēju palaist garām.
Kā liecina sabiedrības aptaujas, tad 80% gadījumu iedzīvotāji ir apmierināti ar dzīvojamo māju renovācijas gaitu, taču viens no galvenajiem šķēršļiem mājokļu siltināšanā ir iedzīvotāju nespēja vienoties kopīgam projektam, savstarpēja neuzticība, savu tiesību nepārzināšana un nevēlēšanās domāt ilgtermiņā.
Taču par spīti aptaujām, mūsu šobrīd sasniegtie rezultāti liecina, ka atsevišķās Latvijas vietās vienošanās kopīgam mērķim un savas dzīves kvalitātes uzlabošanai ir iespējama un tā kļūst reālāka ar katru dienu. Jau šobrīd Ekonomikas ministrijā ir saņemti projektu pieteikumi vairāk kā 120 dzīvojamo ēku siltināšanai. Tas nozīmē, ka vairāk kā 120 Latvijas mājās dzīvokļu īpašnieki ir spējuši atrast kopīgu valodu, saplānot lietas, apzināt savas tiesības un mērķtiecīgi virzīties pretī būtiskam praktiskam ilgtermiņa ieguvumam. Mēs nedrīkstam apstāties un mans mērķis ir panākt, lai jau tuvāko 2 gadu laikā mēs spētu nosiltināt 1000 mājas visā Latvijā. 40 000 ģimeņu un vairāk kā 200 000 cilvēku pēc diviem gadiem dzīvos labāk., Tie būs 1000 konkrēti un pozitīvi piemēri, ka mēs spējam vienoties lielāka mērķa labad!