Pirmkārt, kā mēs visi, un arī Šlesera kungs, atceras, Latvijas valsts šīs aviokompānijas biznesa stimulēšanai vairāku gadu garumā nodrošināja lidostas atlaidi 60% apmērā (savulaik arī "AirBaltic" tika piešķirta maksimālā atlaide 80%, bet pārējām tikai 10% vai atlaide vispār piešķirta netika.) Naudas izteiksmē šie bija milzu līdzekļi, kas gāja secen valsts kasei. Šāda atlaižu politika savulaik izsauca arī ļoti negatīvu rezonansi no citu aviosabiedrību puses, kuras asi kritizēja toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera politiku, pārmetot nevienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanu. Rezultātā vairākas aviosabiedrības, paužot savu protestu, aizgāja prom no Latvijas.
Jāatceras, ka "Ryanair" ir ne tikai investors un aviokompānija, kura saviem pasažieriem piedāvā iespēju lēti lidot. "Ryanair" ir arī uzņēmums, kura politika ir, nodrošinot zemas cenas pārvadājumiem, pieprasīt arī maksimāli iespējamo sava biznesa nodrošināšanai no tās valsts, kurā šī lidsabiedrība darbojas.
Tādēļ ir diskutabls jautājums par reālu mūsu valsts ieguvumu no "Ryanair" bāzes izveidošanas Rīgas lidostā. Tātad, ko piedāvā "Ryanair" Latvijai? Divas lidmašīnas! Labi, bet tai pat laikā "AirBaltic" ir 30 lidmašīnas, kas ir 15 reižu vairāk! "Ryanair" solīto 1000 darba vietu radīšanu un 100 milj. lielās investīcijas apšauba arī dažādi avio nozares eksperti, norādot, ka tas visticamāk ir mārketinga triks.
Ko "Ryanair" pieprasīja no Latvijas valsts? Jāteic, ka šīs aspekts tiek rūpīgi slēpts, jo šīm prasībām uzlikts slepenības plīvurs. Ja sarunas ar "Ryanair" vadīja satiksmes ministrs un Rīgas lidosta, par tām neinformējot pārējo valdības sastāvu, tad jautājums, vai Šlesera kunga histēriskie pārmetumi un apvainojumi Latvijas valdībai kopumā ir adekvāti?
Domāju, ka medijos izskanējusī informācija par "Ryanair" prasītajiem 2 miljoniem no mūsu valsts bijusi tikai aisberga redzamā daļa. Jāmin, ka Lietuva atrodas pavisam citā situācijā, ņemot vērā, ka pērn tā palikusi bez savas nacionālās aviosabiedrības, kas bankrotēja.
"Ryanair" piedāvājumi Latvijas valdības līmenī nav redzēti! Taču ir zināms, ka šīs prasības bijušas neadekvātas potenciāli reālajam valsts ieguvumam. Līdz ar to paliek atvērts jautājums, vai nebūtu tā, ka rezultātā Latvijas valsts ieguldījums būtu lielāks nekā ieguvums reālā naudas izteiksmē? Mums ir jāizvērtē katrs investors, bet tā devumam tomēr ir jābūt lielākam par valsts ieguldījumu investora atbalstam.
Atbildot uz Aināra Šlesera demagoģiskajiem paziņojumiem par "Ryanair", jāteic, ka Latvijas valstij ne vienu reizi vien ir bijis samērā dārgi jāmaksā par šī politiķa darbiem. "Latvijas Pasts" varētu būt tikai viens no piemēriem. Arī tieši Šlesera kunga skaļais solījums par Latvijas dalību EXPO izstādē Ķīnā rezultātā bija tikai īstermiņa solījums, jo ilgtermiņā risināt ar to saistītos jautājumus un meklēt finansējumu vajadzēja mums. Jāatgādina, ka tieši Rīgas Brīvosta bija tā, kas atteicās sponsorēt Latvijas dalību "Expo" izstādē, neskatoties uz diviem faktiem – savulaik, kad Šlesers vēl bija satiksmes ministrs, viņš skaļi paziņoja, ka Rīgas Brīvosta šo dalību atbalstīs, taču tagad, pēc nonākšanas Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja krēslā tieši Rīgas Brīvosta atteicās atbalstīt Latvijas dalību šajā nozīmīgajā starptautiskajā izstādē.
Arī "Ryanair" gadījums ekspertu rindās netiek vērtēts viennozīmīgi. Turklāt tikai vienīgi Šlesera un O'Līrija kungi zina par savulaik patiesajiem satiksmes ministra it kā valdības vārdā dotajiem solījumiem aviosabiedrības vadībai, kas, iespējams, arī ir galvenais iemesls, kāpēc "Ryanair" izvēlējās bāzi atvērt Kauņā, kas apkalpoto pasažieru ziņā ir 15 reižu mazāka lidosta nekā Rīgas lidosta. Īstenībā tas ir pliķis Šlesera utopiskajiem solījumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
