Ideja par to, ka šāda platforma varētu būt interesanta un arī noderīga rīdziniekiem, mums radās 2018. gada septembrī. Tolaik pakalpojums bija populārs ASV, Eiropā vēl nebija ne pieprasījuma, ne piedāvājuma, ja neskaita dažus nelielus pakalpojuma sniedzējus Spānijā un Francijā.
Pirmais mazais spēlētājs, kas Eiropā saņēma lielas investīcijas, bija skandināvu "Voi". Pēc diviem mēnešiem viņiem pievienojās kāds vācu uzņēmums. Un tad sākās bums. Mēs savas platformas attīstīšanu uzsākām par agru, lai redzētu, ka konkurence būs ļoti sīva arī šajā reģionā. Un arī nedaudz par vēlu, lai gūtu priekšrocības kā vieni no pirmajiem spēlētājiem tirgū. Mums bija doma, ka visu paspēsim ātri uztaisīt, būsim paši pirmie, bet mēs bijām vienkārši pirmie.
Mēs sākām strādāt pie savas idejas. Novembrī pieteicāmies Rīgas domes grantu konkursam "Atspēriens". Tas iekļuva starp labākajiem desmit, un beigās arī saņēmām finansējumu. Bija jāsāk darbs pie realizēšanas. Vajadzēja papildu finansējumu, bija jāizstrādā tehnoloģija, jāsarunā piegādātāji, jādabū e-skūteri. Programmatūru "uzrakstījām" ļoti ātri. Pēc tam turpinājām to uzlabot un uzlabojam joprojām – katru nedēļu mums lietotnē parādās kaut kas jauns. Janvāra beigās mums jau bija gatavs dizains. Marta beigās ar dažiem skūteriem testa režīmā bijām ielās. Laiks bija auksts, taču jau pirmajās dienās cilvēki sāka tos lietot.
Mūsu pirmais izaicinājums bija slēdzenes. Izvēlējāmies tādas, kas maksāja pusi no skūtera vērtības. Taču izrādījās, ka tās nedarbojas tik labi, kā bija rakstīts reklāmās.
Nākamais – pie mums vērsās uzņēmuma "Trafonet" pārstāvji. Viņiem bija plāns sadarboties un nodrošināt e-skūterus un servisu, bet, saņēmuši visu informāciju, viņi vienkārši pazuda. Un tad jau mēs drīz uzzinājām, ka viņi ir sākuši sadarboties ar "Bolt".
Arī iepriekš bija skaidrs, ka konkurenti būs, taču mēs nedomājām, ka tas notiks tik ātri. Domājām, ka parādīsies viens un tad pārējie, iespējams, sezonas beigās vai varbūt nākamajā sezonā, taču visi ienāca vienā laikā. Un tas mainīja arī spēles noteikumus.
Sākumā, tā kā mēs te bijām vienīgie, varējām diktēt savus noteikumus. Mums kā mazam uzņēmumam bija svarīgi, lai katrs e-skūteris sevi atpelna. Pieprasījām arī, lai visiem braucējiem ir vismaz 18 gadi un viņi pirms pakalpojuma saņemšanas uzrāda ID karti, lai mazinātu iespējamību, ka e-skūteri kāds nozog. Jūnija vidū parādījās spēlētāji, kas neprasīja verifikāciju, atļāva reģistrēties un braukāt arī bērniem. Vairākās valstīs tas nav atļauts, un man arī liekas, ka tas ir pareizi. Pretējā gadījumā ir tā, ka brauc sešgadīgi bērni, kas neko citu nav iemācījušies, kā tikai spiest podziņu, kā arī spēlējas ar e-skūteri – brauc trīs uz viena un salauž. Ar to mums nācās sadzīvot – izveidojām parastu reģistrāciju, izmantojot telefona numuru.
Konkurenti nepieprasa e-skūteri pieslēgt pie velonovietnes pēc tā izmantošanas, bet mēs no šī nosacījuma neatsakāmies. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, lai skūtera dzīves cikls ir nevis desmit dienas, bet lai tas ir izmantojams ilgāk un atpelna sevi. Otrkārt, tas ir videi draudzīgi, turklāt vide kopumā saglabājas sakārtota. Ja mēs atļausim e-skūteri nomest jebkur, Rīga būs pilna ar šiem braucamrīkiem – to būs visur, bet tikai ne tur, kur nepieciešams. Tāpēc mēs gribam, lai skūteris tiek piestiprināts un to ērti var paņemt arī nākamais klients. Ja tas tiek atstāts pagalmā vai aiz ēkas, nākamais klients ar aplikāciju staigās apkārt un to neatradīs.
Šis modelis, kuru izmanto lielie spēlētāji, ir tieši kopēts no ASV, un tur visi pārliecinājās, ka tas nedarbojas. Mēs pielikām savas idejas, lai modeli nedaudz uzlabotu un pielāgotu šim tirgum. Piemēram, kad likām ielādēt ID, cilvēks atbildīgi izturējās pret e-skūteri. Tad mums nebija gadījumu, ka lietotājs e-skūteri kaut kur "aizmirsa" vai paņēma un nometa. Cilvēki izturējās atbildīgi, lasīja noteikumus un ņēma vērā, ko drīkst un ko nedrīkst darīt.
Turpinājumā par konkurenci un ieteikumiem citiem. 2019. gadā konkurence ir visur – gan globālā, gan lokālā mērogā. Var piedāvāt labāku pakalpojumu, nišas vai kaut kādas citas atšķirības. Var nodrošināt labāku klientu servisu, ar ko parasti lielie uzņēmumi netiek galā. Un tad vēl pakalpojumu klāsts – vienkāršāk ir darīt ko jaunu, kas nav tava uzņēmuma tiešais pakalpojums. Lielajiem uzņēmumiem parasti pirms jaunumu ieviešanas viss ir rūpīgi jāizvērtē un jāsaskaņo. Mēs varam testēt. Piemēram, sākām ar e-skūteru pakalpojumu, kas vērsts uz gala patērētāju, bet atradām blakus biznesu un šobrīd piedāvājam citiem uzņēmumiem visā pasaulē savu programmatūru – viņi paši var izveidot savu mobilitātes platformu. Izrādās, arī tā ir laba niša. Mums jau ir 60 potenciālie klienti. Jau šobrīd ATOM risinājums darbina "Qick" platformu Skandināvijā, MEZZI platformu Grieķijā un "Wee" platformu Saūda Arābijā. Līdz šī gada beigām tām pievienosies vēl piecas platformas.
Par pirmo sezonu Rīgā e-skūteru biznesā kopumā jāsaka – rezultāti iepriecina pat tik lielas konkurences apstākļos. Šobrīd Latvijas tirgū ir četri spēlētāji, no kuriem par lieliem uzskatāmi divi, bet starp tiem neesam mēs. Taču mēs tāpat jūtamies labi! Sākumā ar nelielu skaitu skūteru pieprasījums pārsniedza piedāvājumu. Tas pats turpinājās arī vasarā, kad ienāca konkurenti un arī mēs palielinājām pieejamo e-skūteru skaitu. Un esmu pārliecināts, ka cilvēki turpinās braukt ar e-skūteriem.