Arturs Dombrovskis: Par Alternatīvo degvielu attīstības plānu
Foto: LETA

Pirms dažām nedēļām Satiksmes ministrija iesniedza Ministru Kabinetam izskatīšanai rīkojuma projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa rīkojumā Nr. 202 "Par Alternatīvo degvielu attīstības plānu 2017.–2020. gadam"".

Grozījumi šajā plānā tiešām ir ļoti nepieciešami, jo, kaut gan no tā pieņemšanas pagājuši tikai divi gadi, situācija gan pasaulē, gan Latvijā šajā laikā ir būtiski mainījusies. Elektrotransporta attīstība visā pasaulē uzņem apgriezienus, un, ja nevēlamies pēc dažiem gadiem atjēgties "pie sasistas siles", jārīkojas ir ātri un apņēmīgi.

Atbalsta pasākumi bezizmešu transportam ir visai populāri visā pasaulē. Piemēram, Igaunijā plānots drīzumā piemērot subsīdiju 5000 eiro apmērā elektrisko automobiļu pircējiem, dažāda apmēra subsīdijas vai nodokļu (reģistrācijas, ekspluatācijas, PVN) atlaides ir spēkā arī Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Čehijā, Francijā, Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Lielbritānijā, Luksemburgā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā, Zviedrijā un daudzās citās valstīs.

Latvijā pirmais nozīmīgais solis – elektroauto ātrās uzlādes tīkla izveide – tika sperts 2018. gadā, uz valsts galvenajiem autoceļiem uzstādot 70 ātrās uzlādes stacijas, un tagad ar elektrisko auto, nebaidoties palikt uz ceļa, var nokļūt jebkurā Latvijas punktā. Turklāt līdz 2021. gada beigām plānots realizēt uzlādes tīkla attīstības projekta 2. kārtu, uzstādot vēl vismaz 70 ātrās uzlādes stacijas.

Tomēr elektrisko automobiļu skaita pieaugums mūsu valstī joprojām notiek lēni, galvenokārt augsto iegādes izmaksu un ierobežotā piedāvājuma dēļ. Tāpēc jebkura iniciatīva šīs jomas attīstībai vērtējama pozitīvi.

Skars visus

Ierosinātie grozījumi attīstības plānā skars gan patērētājus (subsīdijas elektroauto iegādei un mājas uzlādes punkta izveidei), gan komersantus (nomas, operatīvā līzinga un taksometru pakalpojumu sniedzējus), gan valsts un pašvaldību iestādes (komunālie dienesti, valsts iepirkumi). Paredzēti arī vairāki ierobežojumi fosilās degvielas transportlīdzekļu kreditēšanā, tirdzniecībā, reģistrācijā un iebraukšanai pilsētās, kā arī ekspluatācijas nodokļa likmes palielinājums transportlīdzekļiem ar dīzeļmotoriem un benzīna motoriem.

Jau tagad var prognozēt, ka šo priekšlikumu pieņemšanas gadījumā daļa sabiedrības būs neapmierināta, uzskatot, ka plānotie pasākumi tos ierobežos. Tomēr jāatzīmē, ka lielāko daļu aktivitāšu plānots realizēt tikai 2025. vai pat 2030. gadā, dodot iespēju tām savlaicīgi sagatavoties. Turklāt, īstenojot šo plānu, Latvijas transporta nozare kļūs videi draudzīgāka un konkurētspējīgāka, līdz ar to ilgtermiņā ieguvēji būs visi.

Tomēr labs plāns vēl negarantē tā sekmīgu ieviešanu. Būtiski ir, lai tā realizācijā piedalītos visas iesaistītās puses – valsts institūcijas, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, komersanti un iedzīvotāji. Viens no e-mobilitātes attīstības klupšanas akmeņiem līdz šim bijis arī vienas atbildīgās institūcijas trūkums – ar šiem jautājumiem nodarbojas gan Satiksmes, gan Ekonomikas ministrija, gan VARAM. Pozitīvi, ka līdz ar šo grozījumu pieņemšanu Satiksmes ministrija uzņēmusies iniciatīvu, un cerams, ka turpmāk kopā ar CSDD tā uzņemsies vadošo lomu un koordinēs atbalsta pasākumu ieviešanu.

Atbalsts būs, bet kāds?

Jāatzīmē, ka no grozījumu projekta nav līdz galam skaidrs, kā plānots realizēt atbalstu alternatīvās degvielas transportlīdzekļu iegādei – minētas subsīdijas pirmajai iemaksai bezizmešu transportlīdzekļiem, bet cik lielas? Tāpat plānoti atvieglojumi jauna ar alternatīvajām degvielām darbināma transportlīdzekļa iegādei, nododot veco transportlīdzekli kā pirmo iemaksu, bet atkal – cik daudz un kā? Mazliet lielāka skaidrība ir punktā par atbalstu no Emisiju kvotu tirdzniecības (ienākumiem, ko Latvija plāno iegūt, citām valstīm pārdodot savas neizmantotās CO2 emisiju kvotas) – 10% no iegādes cenas, nepārsniedzot noteiktos griestus.

Informācijas nepietiek

Pozitīvi vērtējams arī plāns izveidot vienotu informatīvo platformu pārejai uz videi draudzīgu transporta sistēmu. Vēl arvien nepietiek objektīvas informācijas par šo tēmu, līdz ar to informatīvajā telpā bieži tiek kultivēti mīti un izteikti klaji nepatiesi apgalvojumi. Tai pašā laikā par līdz šim lielāko Latvijas veiksmes stāstu – ātrās uzlādes tīkla izveidi – tiek runāts maz un visskaļāk kliedz tā izveides pretinieki. Šajā ziņā vairāk aktivitātes gribētos sagaidīt no CSDD kā projekta ieviesējas. Pašlaik par bezizmešu transporta aktualitātēm vairāk informācijas nodrošina NVO un nozares entuziasti (BIMAB, emobilitate.lv, uzladets.lv), nevis tie, kas valsts mērogā atbild par emisiju samazināšanu.

Iespējamas arī soda naudas

Bet kāds tad ir galvenais šī attīstības plāna realizācijas mērķis? Ilgtermiņā, protams, izveidot videi un cilvēkam draudzīgu transporta sistēmu, kurā līdz minimumam samazināts gaisa piesārņojums un troksnis. Bet īstermiņā mums jāsasniedz arī Eiropas Komisijas noteiktais atjaunojamo energoresursu īpatsvars transporta sektorā (2020. gadā 10%, bet 2024. gadā 14%). Neizpildes gadījumā Latviju gaida soda naudas, kas var sasniegt pat 11,4 miljonus eiro gadā. Tomēr, redzot, cik strauji Eiropā un visā pasaulē notiek pāreja uz bezizmešu transportu, plānotais īpatsvars nebūt nešķiet nesasniedzams. Pareiza valsts politika apvienojumā ar visu iesaistīto pušu saskaņotu darbību mērķa sasniegšanai var nodrošināt daudz straujāku elektrotransporta skaita pieaugumu, nekā šobrīd uzdrošināmies prognozēt.

Tātad grozījumi Alternatīvo degvielu plānā ir solis pareizajā virzienā, atliek tikai būt pietiekami drosmīgiem un ambicioziem, un rezultāti neizpaliks.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form