Pamatīgu šaubu šalti šim apgalvojumam uzlej LU Filozofijas un socioloģijas institūta pēc Rīgas narkomānijas profilakses centra pasūtījuma veiktais pētījums "Rīgas pilsētas iedzīvotāju alkoholisko dzērienu lietošanas paradumi un attieksme pret alkohola izplatības ierobežojumiem". Izrādās, vienkāršā tauta, ja par tādu, protams, var uzskatīt tūkstoti aptaujāto rīdziniekus un 737 vidusskolnieku, ir pavisam citās domās, proti, tikai 13% no aptaujātajiem uzskata, ka alkohola tirdzniecības laika ierobežošana vislielākā mērā varētu ietekmēt alkohola patēriņu mūsu valstī. Iedzīvotāji par visefektīvākajiem pasākumiem alkohola patēriņa ierobežošanai un regulēšanai uzskata stingrāku nelegālā alkohola ievešanas un tirdzniecības kontroli.
Nav saprotams, kāpēc Latvijas politiķi cenšas kāpt uz tā paša grābekļa, kas jau pirms vairākiem gadiem trāpīja pa pieri mūsu tuvākajiem kaimiņiem lietuviešiem. Lietuvā līdzīgi alkohola mazumtirdzniecības ierobežojumi tika ieviesti jau pirms vairākiem gadiem, bet pagājušā gada sākumā tie tika atcelti. Un, protams, nevajag aizmirst arī ASV pieredzi pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, kā arī bijušajā PSRS īstenoto Gorbačova politiku kur cīņai ar “zaļo pūķi”, kad tika izdomāti dažādi ierobežojumi, kas galu galā beidzās vienīgi ar peļņas palielināšanos nelegālo darboņu kabatās.
Šķiet katram skaidrs, ka pēc mazumtirdzniecības ierobežojumu stāšanās spēkā ieguvēji būs bāri, restorāni, kafejnīcas un klubi, kuros alkoholiskie dzērieni tiek pārdoti patērēšanai uz vietas, kā arī alus darītāji un izplatītāji. Neapšaubāmi, maksātspējīgākā iedzīvotāju daļa izmantos bāru, restorānu un kafejnīcu pakalpojumus. Savukārt tas izsauks cenu celšanos attiecīgajās iestādēs.
Būs arī daļa iedzīvotāju, kas sāks izmantot nelegālo alkohola "točku" pakalpojumus. Kā liecina aptaujas rezultāti, no aptaujātajiem 1000 pieaugušajiem vismaz vienu nelegālo alkohola tirdzniecības vietu zina 39%, bet vidusskolēnu vidū šis skaitlis ir vēl dramatiskāks – 50%.
Droši vien nebūšu īpašs novators, paziņojot, ka alkohola mazumtirdzniecības ierobežojumi veicinās "točku" skaita palielināšanos. Radīsies nelegālās alkohola tirdzniecības vietas, kurās par augstāku cenu nekā veikalos, varēs iegādāties normālus, kvalitatīvus alkoholiskos dzērienus. Un visbeidzot cilvēki tālredzīgi svinībām iegādāsies lielākas alkohola rezerves un droši vien arī līdz ar to izdzers krietni vien vairāk.
Nav saprotams alkohola mazumtirdzniecības ierobežojumu atbalstītāju domu gājiens, apgalvojot, ka šādā veidā tiks risināta alkoholisma problēma Latvijā. Īpašu izbrīnu rada tieši narkologi, kas atbalsta šos ierobežojumus, jo tieši viņiem vislabāk vajadzētu zināt, ka iereibis cilvēks, kas vēlas vēl lietot alkoholu izmantos visas iespējas – ja līdzekļi atļauj, dosies uz bāru vai restorānu, mazākas rocības gadījumā apmeklēs "točku" vai arī vēlamo kondīciju panāks ar alu.
Kā redzams, iespēju ir pietiekami, tikai tās ir sašaurinātas, kas tikai rada papildu asumu, galu galā – esam gana ilgi pieraduši pie deficītiem un citiem padomju “labumiem”.
Un tādēļ joprojām paliek atklāts jautājums – kas lobējis mazumtirdzniecības ierobežojumus. “Točku” tīkla pelēkie kardināli? Bārmeņi? Nakts lokālu īpašnieki? Alus ražotāji un izplatītāji? Domāju, ka tieši uz šiem jautājumiem atbildi vēlas rast tie, kas plkst.22.01 vairs nevar nopirkt pudeli vīna romantiskām vakariņām pie kamīna.