Un pamudinājums manam rakstam meklējams politiķu un uzņēmēju publiskajos viedokļos, kuri ir polarizēti un attālināti no ikdienas dzīves.
Man kā jūrmalniekam TUA programma pēdējos četrus gadus nozīmējusi iespēju savu īpašumu pārdot ātrāk un dārgāk. Tā ir laba sajūta, ja zinu, ka mana paziņa Jelgavā savai privātmājai ilgstoši nevar atrast pircēju, jo mūsu iedzīvotāju pirktspēja ir ļoti zema.
No otras puses, es kā uzņēmējs starp kura klientiem ir mūsu valsts ekonomikas "mazais un trauslais vidusslānis", redzu, ka cilvēki ir jau paši iekšēji apzinājušies, ka viņi vairs nevar atļauties īpašumu ne visā 32 km garajā Jūrmalas pilsētā, ne plašajā Vidzemes piekrastē.
Vietējam klientam kā loģiska un ekonomiski pamatota izvēle paliek Ogres virziens un Jelgavas virziens.
Šāda tendence no vienas puses ir loģiska un atbilstoša brīvai ekonomikai, taču sadzīves līmenī es savā četrpadsmit gadus vecā dēlā redzu neapmierinātību un diskomfortu, jo bez krievu valodas zināšanām Jūrmalā dzīvot nevar. Apkārtējā kvartālā viņa vienaudži latviski nerunā, peldbaseinā saziņa krieviski, kafejnīcā viņu uzrunā krieviski.
Visbeidzot viņš brīvo laiku labāk pavada ar skolas draugiem dodoties ārpus Jūrmalas, jo latviskā vide Jūrmalā ir pastarītes lomā.
Mana piecgadīgā meita atrodoties Jūrmalas pašvaldības 13 ha lielajā Dzintaru Mežaparkā starp citiem bērniem latviski nerunā, jo tur tādu ir liels retums. Vai man jāpriecājas, ka meita zin krievu valodu, vai jābēdājas, ka citi bērni nesaprot latviešu valodu?
Mums ar sievu cittautieši un krievu valoda nav problēma un tā nerada diskomfortu, taču jāatzīst, ka kopējā tendence liek mums aizdomāties, vai mēs kā latviešu nācija esam gatavi Ņujorkas "Chinatown" un "Mazā Odesa" modeļiem?
Man pašam liekas, ka mēs esam pārāk maza nācija, lai spētu to atļauties.
Piezīme: Braitonbīča (Brighton Beach) ir viens no Ņujorkas rajoniem, kura pimsākumi saistīti ar sezonas tūrismu. 70.-80.gados emigrācijas viļņa ietekmē Braitonbīča kļuva par krievu un ēbreju "Mazo Odesu", kurā varēja dzīvot nezinot anglu valodu. Tāda tā arī ir palikusi līdz šodienai. 2006.gadā krievvalodīgie iedzīvotāji ar 50,83% vairākumu pirmo reizi Ņujorkas štata vēsturē likumdevēja institūcijā ievēlēja pirmo krievvalodīgo deputātu Aleksu Bruku Krasniju (Alec Brook-Krasny).