Artūrs Saveļjevs: Aviācija un Covid-19
Foto: LETA

Aviācija ir viena no tām nozarēm, kas spēj ātri un efektīvi pielāgoties brīžos, kad tiek identificēti ceļošanas un veselības riski. Covid-19 pasaules pandēmija nav izņēmums – nozare ir izstrādājusi un ieviesusi vērienīgus un efektīvus drošības pasākumus, kuru rezultātā gaisa transports arī pandēmijas laikā ir viens no drošākajiem pārvietošanās veidiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Eiropas Savienībā (ES) par civilās aviācijas drošību atbild Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA – European Union Aviation Safety Agency). Jau kopš pandēmijas sākuma EASA kopā ar citu ES aģentūru – Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC – European Centre for Disease Prevention and Control) – strādā, lai nodrošinātu efektīvus pasākumus epidemioloģisko risku mazināšanai aviācijā. Īsā laika posmā kopš pandēmijas sākuma abas aģentūras izstrādāja Covid-19 Aviācijas veselības drošības protokolu1, kurā ir detalizēti aprakstītas vienotas un zinātniski pamatotas prasības, kas ir jāievēro lidostām, aviokompānijām, gaisa kuģu ekipāžām, piegādātājiem un citiem nozares pārstāvjiem, lai savā darbībā mazinātu Covid-19 epidemioloģiskos riskus. Uzņēmumi, kas ir ieviesuši un izpilda iepriekšminētās prasības, ir pievienojušies EASA Covid-19 ierobežošanas hartai2, tādējādi apliecinot savu gatavību strādāt pēc augstākajiem aviācijas nozares epidemioloģiskās drošības standartiem un sadarboties nacionālā un starptautiskā līmenī slimības izplatības risku mazināšanai. Lidosta "Rīga" un nacionālā aviokompānija "airBaltic" kā vienas no pirmajām ieviesa visus nepieciešamos drošības pasākumus un pievienojās šai hartai.

Iepriekš minētais ļāva līdz minimumam samazināt riskus gan pasažieriem, gan aviācijas nozarē strādājošajiem ceļojuma laikā vai darbavietā saslimt ar Covid-19. Starptautiskā Aviācijas transporta asociācija (IATA – International Air Transport Association), kuras biedri ir lielākā daļa pasaules aviokompāniju, savā pētījumā3 ir secinājusi, ka varbūtība saslimt ar Covid-19 lidojuma laikā ir viens pret 27 miljoniem.

Savukārt Starptautiskās Lidostu padomes Eiropā (Airports Council International Europe) pētījums4, kas veikts sadarbībā ar Oksfordas Universitāti un publicēts 2020. gada novembrī, pierāda, ka pasažieru skaita pieaugumam pagājušā gada jūlijā, augustā un septembrī nav bijusi tieša korelācija ar Covid-19 saslimstības rādītājiem Eiropas valstīs.

Neskatoties uz aviācijas nozarē ieviestajiem vienotajiem drošības pasākumiem un virkni pētījumu, kas pamato šo pasākumu efektivitāti, līdz minimumam samazinot epidemioloģiskos riskus, ES valstu valdības, tostarp arī Latvijas, atbilstoši saviem ieskatiem ir ieviesušas dažādus pasažieru aviopārvadājumu ierobežojumus. Piemēram, neskatoties uz to, ka Baltijas valstis sākotnēji vienojās par vienotiem ierobežojumiem attiecībā uz aviopārvadājumiem, izveidojot tā dēvēto "Baltijas burbuli", drīz vien katra Baltijas valsts sāka noteikt savus ierobežojumus, turklāt tos regulāri mainot.

Radās situācija, ka no vienas Baltijas valsts lidostas aviokompānijām tiesiski bija iespējams veikt lidojumus uz noteiktiem galamērķiem, bet no citas ne. Gan aviokompānijas, gan pasažieri ātri pielāgojās šīm izmaiņām, izvēloties ceļot uz/no vai tranzītā caur tām lidostām, kur tas bija iespējams. Vēl jo vairāk, aviokompānijām bija pienākums nodrošināt nokļūšanu galamērķī tiem pasažieriem, kas bija iegādājušies biļetes no valstīm, ar kurām tieša pasažieru aviosatiksme tika aizliegta, – to nosaka ES tiesību akti.

Iepriekšminētais ne tikai radīja nevienlīdzīgus konkurences apstākļus Baltijas lidostām un tajās strādājošajiem aviācijas uzņēmumiem, bet arī ne mazākā mērā neveicināja epidemioloģiskās situācijas uzlabošanu. Pasažieriem, kas ielido lidostā "Rīga", tiek mērīta ķermeņa temperatūra, kā arī veikta "Covidpass.lv" aizpildīto e-apliecinājumu kontrole, kas nepieciešamības gadījumā operatīvi ļauj identificēt un informēt aviopasažieru kontaktpersonas. Savukārt tiem, kas Latvijā ierodas pa sauszemi ar personīgajiem transportlīdzekļiem, šādas kontroles iespējas ir ierobežotas. Atbilstoši Civilās aviācijas aģentūras (CAA) sniegtajiem datiem 95–100% no visiem iebraucējiem, kas izmantojuši aviotransportu, "Covidpass.lv" vietnē ir aizpildījuši e-apliecinājumus, savukārt dati par iebraucējiem caur sauszemes robežām ar personīgajiem transportlīdzekļiem nav pieejami. Saskaņā ar CAA datiem no visiem 2020.gada 14.–20. decembrī atklātajiem 5265 Covid -19 gadījumiem tikai 8 jeb 0,15% tika konstatēti cilvēkiem, kuri Latvijā ieradušies ar aviotransportu.

Uzskatāms piemērs minētajai problēmai ir tikko notikušie repatriācijas lidojumi no Lielbritānijas, kuru pasažieri tika pakļauti bezprecedenta ierobežojumiem – gan Covid-19 testēšanai, gan drošības konvojam uz viesnīcu, kurā šiem cilvēkiem bija jāatrodas piespiedu karantīnā. Tajā pašā laikā citiem no Lielbritānijas ir iespēja Latvijā ierasties ar lidojumiem caur citām ES valstīm, ko daudzi, ņemot vērā publikācijas medijos, jau ir izmantojuši. Šie cilvēki nav pakļauti tik stingriem ierobežojumiem, kādi bija jāievēro repatriācijas reisu pasažieriem.

Lai atrisinātu iepriekšminētos jautājumus un nodrošinātu koordinētu ES dalībvalstu pieeju pasažieru aviopārvadājumiem, EASA kopā ar ECDC ir izstrādājusi vienotas Aviopasažieru Covid-19 testēšanas un karantīnas vadlīnijas5, kuras rekomendē ieviest visām ES dalībvalstīm, ko daudzas dalībvalstis ir jau izdarījušas.

Ņemot vērā konkrētās izceļošanas valsts epidemioloģiskā riska grupu, kas noteikta atbilstoši saslimstības rādītājiem, šīs vadlīnijas nosaka galamērķa valstij noteiktus epidemioloģisko risku mazinošos pasākumus. Piemēram, pasažieriem no augsta riska valstīm ieteikums ir veikt Covid-19 testu kombinācijā ar saīsinātu pašizolāciju, bet vidēja un zema riska valstīm šādi pasākumi nav nepieciešami.

Avots: EASA un ECDC Aviopasažieru Covid-19 testēšanas un karantīnas vadlīnijas, 19. lpp.

Aviācija ir viens no nozīmīgākajiem mūsdienu globālās ekonomikas pīlāriem, nodrošinot valstij tik svarīgo savienojamību ar ārpasauli. Aviācijas nozares pienesums Latvijas ekonomikai neaprobežojas tikai ar ievērojamo tiešo pienesumu, ko dod Latvijā veiksmīgi strādājošie aviācijas uzņēmumi. No gaisa satiksmes tiešā veidā ir atkarīgas arī daudzas citas saistītās nozares – tūrisms, viesmīlības bizness, kravu pārvadājumi, loģistika un arī eksports. Latvijas Aviācijas asociācijas pētījums liecina, ka kopumā aviācijas nozare mūsu valsts tautsaimniecībai sniedz ekonomisko pienesumu gandrīz 3% no IKP apmērā.6

Aviācijas nozare jau kopš pandēmijas sākuma ir ne tikai bijusi uzticams un valdību atbalstošs sadarbības partneris Covid-19 risku mazināšanā, bet ir darījusi vairāk, atbilstoši EASA un ECDC vadlīnijām ieviešot risku mazinošus papildu pasākumus. Šobrīd ir īstais brīdis, lai ES institūciju ieteikumus nostiprinātu arī mūsu valsts likumdošanas līmenī, kas vienlaikus nodrošinātu gan epidemioloģisko drošību, gan mazinātu negatīvo ietekmi uz valsts tautsaimniecību.

1 https://www.easa.europa.eu/document-library/general-publications/covid-19-aviation-health-safety-protocol#group-easa-read-more

2 https://www.easa.europa.eu/aviation-industry-charter-covid-19

3 https://www.iata.org/en/youandiata/travelers/health/low-risk-transmission/

4 https://www.aci-europe.org/downloads/resources/Airport%20traffic%20and%20COVID%20rates_ACI%20EUROPE_11.11.2020.pdf

5 https://www.easa.europa.eu/document-library/general-publications/guidelines-covid-19-testing-and-quarantine-air-travellers

6 https://217bebb8-ac9e-451b-9c37-143d01207631.filesusr.com/ugd/d4ddd3_9060f358eda34fb9b77daed747e4d707.pdf

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Aviācija Starptautiskā lidosta Rīga
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form