Runa ir par cenzēšanu. Par vārda brīvības ierobežošanu. Turklāt visai plānprātīgā formā.
Maija otrā pusē Nodibinājums "Pilsētai un Pasaulei" izdeva Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas grāmatu "Kas ir Lembergs". Tirāža bija ieplānota pieklājīga, tāpēc pietiekoši lieli līdzekļi tika paredzēti reklāmas kampaņai Latvijas Televīzijas 1. kanālā.
Diemžēl notika neaptveramais. Reklāmu atteicās izvietot. Motivācija? Praktiski nekādas. LTV ģenerāldirektors Holšteins izdomāja, ka viņš kaut ko izdomāja, bet tā kā neko neizdomāja, uzrakstīja nodibinājumam atbildi, ka nosūtīs reklāmas rullīšus izvērtēšanai "kompetentai iestādei". Mati sacēlās stāvus. Vai VDK, Kompartija un Preses komiteja būtu atjaunotas un es šo jaunumu nogulējis?
Akmens novēlās no sirds, kad uzzināju, ka noslēpumainā "kompetentā iestāde" ir Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTVP). Tajā likās esam sakarīgi dažādu partiju cilvēki iecelti. Turklāt zināju, ka Radio un televīzijas likuma 45. panta 6. daļa nosaka, ka NRTVP nav tiesību vērtēt radio un televīzijas programmas pirms to raidīšanas.
Diemžēl mans naivums bija pārlieku liels naivums. NRTVP liela cenzora sirdsšķīstā atklātībā man uzrakstīja, ka grāmatas "Kas ir Lembergs?" nosaukumā "ir identificējama konkrēta persona, jo tiek pieminēts personas uzvārds un demonstrēti šīs personas foto attēli, kas, saskaņā ar likumu, nav pieļaujams bez personas piekrišanas".
Ko līdzēja iebilst, ka pilsētas mērs ir tomēr publiska persona, ko līdzēja skaidrot, ka nav vēsturē piemēru, kad grāmata tiktu reklamēta neminot tās nosaukuma? Lielais cenzors vienmēr visu zina labāk. Viņš saprot, ka pietiek tikai vienreiz nesodīti ierobežot, otrreiz, trešoreiz un desmito reizi būs jau vieglāk un nesodīti varēs ierobežot pat elpošanu.
Kāpēc tā notiek, kas ir īstais Holšteina rīcības pamats? Neba viņš pats vienpersonīgi uzdrīkstējies kaut ko aizliegt vai atļaut? Kas vispār notiek Latvijas sabiedriskajā televīzijā? Kāpēc tā atsakās nopelnīt uz reklāmas rēķina, lai uzlabotu finansiālo stāvokli, piesaistītu labākus žurnālistus un tādejādi celtu savu programmu līmeni? Varbūt Holšteins par izdevīgāku uzskata izdabāt valdošai koalīcijai un ar tās palīdzību saņemt naudu no valsts maka?
Visvienkāršākais, ko var iedomāties – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas ir valdošajā koalīcijā, spītīgi virza Lembergu Ministru prezidenta amatam un tiem galīgi nav vajadzīgas nekādas papildus peripetijas (pēc to saprašanas) ap savu kandidātu. Mazliet plašāk skatot – arī visa valdošā koalīcija ir ieinteresēta mierīgā un klusā vēlēšanu kampaņā, ko pa savam garantētu sava "kabatas televīzija", ko mēs tikai aiz sava naivuma dēvējam par sabiedrisko t.i. par savējo un kopīgo.
Uz to, ka šajos apsvērumos varētu būt sava daļa taisnības, norāda arī centieni atbrīvoties no Dombura un viņa raidījuma "Kas notiek Latvijā?" Tūlīt sāksies priekšvēlēšanu aģitācijas bums, pa lielceļiem un mazceļiem, pa mazpilsētām un miestiem ar dejām, dziesmām un neprātīgi garlaicīgām runām klīdīs savas partijas slavinošas aģitācijas brigādes, no televizoru ekrāniem mūs uzlūkos nogludinātas par tautu liekulīgi norūpējušās politiķu sejas. Kāpēc vajadzīgs tāds visai dzēlīgs raidījums "Kas notiek Latvijā?", kad viņi grib, lai tauta domā tā, kā vajag un viņi vienīgie zina, kā vajag domāt.
Pret cenzūru vēršoties, nostājoties pret vārda brīvības ierobežojumiem, ko īsteno Latvijas televīzija, Nodibinājums "Pilsētai un Pasaulei" ir lūdzis Administratīvajai rajona tiesai izspriest NRTVP lēmuma likumību un atbilstību valsts Satversmei. Sena tautas gudrība māca: "Holšteins no Lemberga tālu nekrīt!"