Datu izmatošana ir viena no viedas un mūsdienīgas sabiedrības pamatprasmēm. Datus kā resursu vēl nesen salīdzināja ar naftu, kas pagājušajā gadsimtā noteica daudzu pasaules valstu attīstību. Pozitīvi ir tas, ka atšķirībā no naftas, kas vai nu ir vai nav atrodama kādas zemes dzīlēs, dati ir katras valsts rīcībā, tikai jautājums vai un kā tos izmanto.
Mūsdienās priekšrocības ir tai sabiedrībai, kura prot analizēt un izmantot datus. "Harvard Business Review"1 pat izvirzījis jaunu skaidrojumu GDP*, apgalvojot, ka nākotnē būs jāmēra "gross data product" jeb valstu datu kopprodukts.
Datu vērtība
Ja dati ir viegli pieejami un strukturēti, tie var radīt straujas pārmaiņas daudzās dzīves jomās. Datu pieejamība ir pamatā sabiedrisko pakalpojumu uzlabošanai, jo rada iespēju pieņemt datos balstītus lēmumus, veicina ekonomikas attīstību, inovāciju radīšanu, tajā skaitā mākslīgā intelekta attīstību. Tā var palīdzēt sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, atjaunot bioloģiskās daudzveidības pirmsindustriālo līmeni, samazināt oglekļa dioksīda emisijas, panākt lielāku taisnīgumu un vienlīdzību. Tieši tas ir digitālās transformācijas mērķis.
Datus var izmantot akadēmiskiem nolūkiem, piemēram, pētot klimata pārmaiņu ietekmi uz zemes resursiem, biznesa attīstībai, radot rīkus nekustamā īpašuma cenu un risku novērtēšanai, satiksmes organizēšanai pilsētvidē, informējot par brīvām stāvvietām, satiksmes plūsmu utt. Savukārt jaunuzņēmumi tos var izmantot sava biznesa attīstīšanai un sabiedrisko pakalpojumu uzlabošanai.
Datiem ir nelineāra kumulatīva ietekme - jo vairāk tie uzkrājas, jo vērtīgāki un praktiski noderīgāki tie kļūst.
Arvien plašāk pieejami arī Latvijā
Atbilstoši Eiropas Savienības atvērto datu un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas direktīvai dalībvalstīm ir jānodrošina pieejamība augstvērtīgām ģeotelpiskām, zemes novērošanas, vides, mobilitātes u.c. datu kopām, kuras var nest pozitīvu pienesumu ekonomikai un sabiedrībai. Datu atvēršana ir viens no nosacījumiem, lai iestādes saņemtu Eiropas fondu finansējumu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzturētajā Latvijas Atvērto datu portālā šobrīd publicētas 88 organizāciju vairāk nekā 500 datu kopas, portālu katru dienu apmeklē ap 600 datu lietotāju. No 2021. gada pieejamas tādas datu kopas, kā jaunās administratīvo teritoriju robežas, tīmekļvietņu vienotās platformas saturs, nekustamo īpašumu tirgus statistika, uzņēmumu patiesie labuma guvēji u.c. datu kopas. Šobrīd ļoti plaši tiek izmantota informācija, kas saistītas ar Covid-19 statistiku un vakcināciju. Pasaules veselības organizācijas eksperti izmanto Latvijas atvērtos datus un atzinīgi novērtē datu pieejamību par Covid-19 gadījumu skaitu pašvaldībās, norādot, ka, atšķirībā no Latvijas, kur Slimību profilakses un kontroles centrs regulāri sagatavo un publicē kvalitatīvus datus, daudzviet citur pasaulē šādi dati ir grūti pieejami.
Daudzas no iestādēm, piemēram, Uzņēmumu reģistrs un Centrālā statistikas pārvalde jau šobrīd publicē visu informāciju, kas nav īpaši jāaizsargā (atbilstoši valdības rīcības plānā noteiktajam principam "atvērts pēc noklusējuma").
Esam konstatējuši, ka galvenās grūtības ir bijušas atvērt tos datus, kuru izveidi un uzturēšanu finansē no ieņēmumiem par iestāžu maksas pakalpojumiem, tāpēc nākamā gada budžeta projektā ieplānoti līdzekļi, lai atvērtu vienu no pieprasītākajām datu kopām — adrešu reģistru, kā arī meteoroloģiskos datus, kadastru u.c. vērtīgu informāciju.
Aicinām pašvaldības aktīvāk dalīties ar atvērtajiem datiem
Vērtīgi dati ir ne tikai valsts, bet arī pašvaldību iestāžu rīcībā. Tie ir būtiski lēmumu pieņemšanā, jo ikvienam pašvaldības lēmumam ir jābūt pamatotam un balstītam datos. Svarīga loma pašvaldību lēmumu pieņemšanā ir datiem no iedzīvotāju iesaistes rezultātiem, precīzāki un uzticamāki dati dod labākus un iedzīvotāju interesēm atbilstošākus pašvaldības lēmumus.
Dati ir mūsdienīgas pašvaldības plānošanas pamatā, sākot no pašvaldības finanšu rādītājiem līdz sensoru datiem, tiem jābūt atvērtiem un pieejamiem ikvienam. Precīzi un pieejami dati dod iespējas pašvaldībām piesaistīt investīcijas un palīdz uzņēmumiem pieņemt lēmumus par apkaimēm, kur attīstīt pakalpojumus.
Publicējot pašvaldību datus, jāņem vērā, ka vislabākais rezultāts to izmantošanā tiks sasniegts, ja dati tiks publicēti standartizētā veidā, lai tie būtu savietojami un salīdzināmi starp dažādām pašvaldībām.
Dati ir zināšanu sabiedrības pamatā
Dati paši par sevi ir tikai daļa no vērtības, daudz būtiskāks ir to pielietojums. Mūsdienās ir redzams, ka valsts konkurētspēju ietekmē ikviena iedzīvotāja prasmes uztvert un analizēt pieejamo informāciju un izmantot datos balstītus digitālos rīkus. Svarīgas ir gan iedzīvotāju prasmes, gan uzņēmumu un pētnieku radītie datos balstītie produkti, pakalpojumi un pētījumi, kas gan uzlabo iedzīvotāju ikdienu, gan dod ieguldījumu ekonomikas attīstībā.
Līdz šim esam sadarbojušies ar privāto sektoru, lai noteiktu tās datu kopas, kuru atvēršana būtu visnoderīgākā datu izmantotājiem, bet valstij un sabiedrībai būtu noderīgi arī tie dati, kas ir uzņēmumu un pētnieku rīcībā. Līdz ar to plānojam turpmāku sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, lai tiktu atvērti ne tikai valsts, bet arī privātā sektora dati.
Dati ir digitālās ekonomikas galvenā izejviela, un to izmantošana veido atvērtāku valsts pārvaldi un gudrāku sabiedrību. Mēs runājam par datu telpām, kuras spēs radīt augstas pievienotās vērtības ekosistēmas, šādi sekmējot iedzīvotāju informētību, valsts pārvaldes efektīvāku lēmumu pieņemšanas procesu un jaunas biznesa iespējas uzņēmumiem.
Īpaši jāuzsver ieguldījumu inovāciju un inovatīvu pakalpojumu izstrādē. Jauni, datos balstīti produkti un pakalpojumi ir augstas produktivitātes un izaugsmes priekšnoteikums, kas sekmēs visas Latvijas attīstību. Šī iemesla dēļ atvērto datu nozīmi akcentēšu arī Eiropas vadošajā ekosistēmas forumā "5G Techritory", kas no 22. līdz 25. novembrim notiks Rīgā.
*GDP - no angļu valodas IKP jeb iekšzemes kopprodukts
1 https://hbr.org/2019/01/which-countries-are-leading-the-data-economy