Kopš plastmasa kļuvusi par mūsu ikdienas sastāvdaļu, ir mainījusies ne vien mūsu dzīve, bet arī daba. Savu paradumu vadīti, mēs esam ļāvuši plastmasai pārņemt planētu, un viena no graujošākajām mūsdienu pasaules problēmām ir tieši tās piesārņojums – īpaši jūrā, kur 70% no tā veido tieši vienreizlietojamie plastmasas priekšmeti un zvejas rīki. Plastmasas piesārņojums nenoliedzami ir viens no lielākajiem draudiem ne vien apkārtējās vides, bet arī cilvēka veselībai.
Esmu gandarīts, ka Ministru kabinets apstiprinājis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas no 3. jūlija aizliegs laist tirgū virkni vienreizlietojamās plastmasas izstrādājumu, lai tādējādi cīnītos ar piesārņojumu, kas ir viens no cilvēka saimniekošanas lielākajiem klupšanas akmeņiem. Esam spēruši nozīmīgu soli uz priekšu, lai mazinātu plastmasas negatīvo ietekmi uz dabu.
Skaidrs, ka plastmasa ir krietni atvieglojusi mūsu dzīvi līdz šim, taču nu mums jāpārņem kontrole pār savu patēriņu un jāsaimnieko atbildīgi, lai aiz sevis neatstātu piesārņojuma jūru un nebeidzamus atkritumu kalnus. Jā, šis sintētiskais materiāls tieši tā plastikas dēļ ļauj izveidot praktiski jebkādu formu, kas ienāk prātā, tādēļ, saprotams, to plaši izmantojam saimnieciskajā darbībā, piemēram, iesaiņojamā materiāla ražošanā.
No tiem lielākā daļa nav pārstrādājumi, un līdz ar to vairojas arī atkritumi. Jaunais likumprojekts paredz plastmasas atkritumu samazinājumu par 40 tonnām gadā – seši prāvi ziloņi sver aptuveni tikpat. Turklāt plastmasu saturošo izstrādājumu ražošanas apjomi nemitīgi aug, kas liek domāt, ka tie ir uz palikšanu.
Plastmasas piesārņojuma augstā cena
Plastmasai nonākot dabā, tā sadalās ārkārtīgi lēni – var paiet pat vairāki simti gadu. Saules, vēja, ūdens viļņošanās, karstuma un citu faktoru ietekmē tā pamazām sairst, taču nekur nepazūd – pāri paliek mazas, acij neredzamas plastmasas gabalu un polimēru ķēdes. Un, kamēr laika zobs cenšas tās sagrauzt, plastmasas izstrādājumi vai to daļiņas nonāk dzīvnieku organismos un cilvēka ķermenī. Plastmasas mikrodaļiņas pat pirmoreiz konstatētas cilvēka placentā, kas vēlreiz atgādina par piesārņojuma visaptverošo ietekmi.
Tā, piemēram, peldošās plastmasas drazas katru gadu nogalina ap 100 000 jūras dzīvnieku, un, manuprāt, tā ir augsta cena, ko maksāt par mūsu ilglaicīgo nespēju atteikties no vienreizlietojamajiem plastmasas produktiem. Starp citu, Latvijā 2018. gadā katru dienu tika patērēti 150 000 plastmasas salmiņu.
Nekad neesmu bijis aizliegumu piekritējs, taču ir lietas, kurām mūsdienu pasaulē vairs nav vietas. Ticu, ka varam mainīt mūsu paradumus un atteikties no tā, kas lieks un nevajadzīgs – jo tas, kā izskatīsies mūsu planētas nākotne, galu galā atkarīgs no mums pašiem. Un, redzot pārliecinošo atbalstu un pozitīvās atsauksmes, ko likumprojekts saņēmis sabiedrībā, esmu drošs, ka esam uz pareizā ceļa, lai piekoptu ilgtspējīgu patēriņu un dabai draudzīgu saimniekošanu.
Izmaiņas patēriņa kultūrā jau notiek
Tieši patēriņš, manuprāt, ir atslēgvārds šai plastmasas stāstā. Katra mūsu ekonomiskā izvēle atstāj gan paliekošas, gan gaistošas pēdas dabā, tādēļ es aicinu ikvienu piedomāt pie mūsu individuālās un kolektīvās atbildības ne vien pret planētu, bet arī citiem tās iemītniekiem. Izdarīt izvēles, kas, ja ne palīdz dabai, tad vismaz tai nekaitē. Izvēlēties preces, kas ražotas no dabai draudzīgiem materiāliem un, kad tās savu nokalpojušas, izmest tās tām paredzētajā atkritumu konteinerā. Katrai no šīm izvēlēm ir nozīme, un katru reizi, kad izdarām to par labu apkārtējai vide, tā ir neliela uzvara cīņā ar piesārņojumu. Skaidrs, ka bez plastmasas dzīvot mēs nespēsim, taču tāds arī nav plāns. Plāns ir patērēt atbildīgi, un jaunais likumprojekts ir tikai viens plāna punkts šai ceļā uz zaļāku nākotni.
Jāuzsver, ka pēc aizlieguma stāšanās spēkā patērētāja pieredze mainīsies vien nedaudz, jo virkne uzņēmēju jau līdz šim pārgājuši uz videi draudzīgām praksēm un klientiem piedāvā ilgtspējīgas izvēles – vai tā būtu atkārtoti izmantojama krūzīte karstam dzērienam, prasībām atbilstošs iepakojums vai iespēja ēdienu saņemt līdzi paņemtā traukā. Arī tas, ka arvien vairāk cilvēku aizstāj vienreizlietojamās plastmasas preces ar ilgtspējīgākām alternatīvām jau ir apliecinājums tam, ka izmaiņas patēriņa kultūrā notiek. Valstij attiecīgi jādod vien nepieciešamais stimuls, lai izmaiņas nostiprinātu mūsu ikdienas dzīvē un saimnieciskajā darbībā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija paralēli strādā arī pie citām iniciatīvām, kas paātrinās zaļās politikas tempu, iedzīvinās aprites ekonomikas principus tautsaimniecībā un reorganizēs pieeju atkritumu apsaimniekošanā. Darba, protams, vēl ir daudz, un cīņa arī nav galā, taču katra uzvara ir no svara.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
