Atkritumi, iespējams, ir tēma, par kuru neviens īsti neraujas lasīt izvērstus rakstus. Atkritumi nav stilīgi, tas ir kaut kas smacīgs, papuvis un nolietojies. Kaut kas izviests un aizmirsts, jo vairs nerada prieku. Un, meklējot arvien jaunus veidus, kā sevi iepriecināt, mēs radām arvien jaunas drazas. Drazas, kas nereti nonāk mežos, ūdeņos, dzīvnieku uzturā un arī mūsu organismā.
Latvijā, līdzīgi kā citviet pasaulē, strauji aug sadzīves atkritumu daudzums, kas var nodarīt neatgriezenisku kaitējumu dabai. Ir skaidrs – kamēr vien cilvēki apdzīvos šo planētu, atkritumi turpinās krāties, taču, ja vēlamies dzīvot tādā vidē, kur atkritumu kalni neaprij planētu, mums jārīkojas šodien. Jārīkojas izlēmīgi, gudri un atbildīgi.
No atkritumu apsaimniekošanas uz resursu apsaimniekošanu
Tiecoties sasniegt ambiciozos klimata politikas mērķus, kas līdz 2050. gadam paredz samazināt Latvijas radīto siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz nullei, jau vairākkārt esmu uzsvēris nepieciešamību pēc zaļākas, ilgtspējīgākas un vairāk pārdomātas saimniekošanas. Pāreja uz klimatneitralitāti nav un nebūs viegls uzdevums. Tā pieprasa pārmaiņas mūsu patēriņa kultūrā, vides aizsardzības politikā un resursu pārvaldībā. Tā pieprasa pārdomāt veidus, kā, samazinot saražoto atkritumu daudzumu, resursus ilgtermiņā spēsim izmantot lietderīgāk, efektīvāk un zaļāk. Un, galu galā, jārada ietvars, kas liks atkritumiem strādāt mūsu labā un ļaus radīt labvēlīgu augsni aprites ekonomikas veicināšanai.
Lieki teikt, ka atkritumu apsaimniekošanas nozare ir viena no svarīgākajām vides aizsardzības nozarēm valstī, savukārt atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pārvaldība ir viens no būtiskākajiem jautājumiem Eiropas Savienības un Latvijas rīcībpolitikas kontekstā, īpaši jau minētās klimatneitralitātes un dabas resursu labas pārvaldības un apsaimniekošanas jomās.
Ceļš uz laikmetam atbilstošu resursu izmantošanu
Jau ir sperti vairāki nozīmīgi soļi, kas mūsu tautsaimniecību nostādīs uz zaļāka kursa. Depozīta sistēma dzērienu iepakojumam uzsāks darbu 2022. gada februārī un ļaus mums skatīties uz atkritumiem kā uz atkārtoti izmantojamu resursu, turklāt iedzīvotājiem dos reālu iespēju līdzdarboties zaļākas nākotnes veidošanā.
Gaidāmi uzlabojumi arī riepu apsaimniekošanas jomā, un Ministru kabinets jau apstiprinājis VARAM priekšlikumu līdz 2025. gadam pakāpeniski paaugstināt nolietoto riepu savākšanas mērķi no 65% uz 90% no tirgū laistā riepu apjoma gadā. Savukārt, lai motivētu sabiedrību iesaistīties riepu nodošanā un pārstrādē, plānojam izvērtēt depozīta vai alternatīvas sistēmas izveidi. Auto bez riepām tālu netiks, bet, neatrisinot to uzglabāšanas un pārstrādes jautājumu, mūsu rūpes par vidi, kurā dzīvojam, tiek bremzētas.
Lai atkritumu kaudzes neaizēno Gaiziņkalnu!
Īpaši jāizceļ 21. janvārī Ministru kabinetā apstiprinātais VARAM sagatavotais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam, kas paredz paplašināt atkritumu dalītās vākšanas sistēmu un attīstīt atkritumu apsaimniekošanas institucionālo sistēmu, veidojot spēcīgākus atkritumu apsaimniekošanas reģionus un īstenojot aprites ekonomikas principus, lai būtiski palielinātu atkritumu pārstrādi un samazinātu apglabājamo atkritumu apjomus.
Būtisks atskaites punkts ir 2035. gads, kad poligonos varēs apglabāt vien 10% no kopējā radītā sadzīves atkritumu daudzuma. Salīdzinājumam, šobrīd poligonos nonāk ap 60% no atkritumu daudzuma. Tāpat izstrādāti rīcības virzieni un pasākumi, lai sasniegtu izvirzītos vides politikas mērķus atkritumu rašanās samazināšanā, kā arī atkritumu dalītā vākšanā un pārstrādē. Šo gandrīz piecpadsmit gadu laikā ir daudz jāpaveic, tādēļ vilcināties nedrīkst.
Ja Gaiziņkalns ir mūsu zemes reljefa augstākais punkts, dabas dāvana un kultūrvēstures lepnums, tad lielie atkritumu kalni, manuprāt, ir mūsu līdzšinējās pieejas kauna traips. Sadarbojoties gan ar kolēģiem reģionos, gan nozares pārstāvjiem, esam apņēmušies ievērojami uzlabot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, lai drazu kalni un mēslu čupas nebūtu mūsu saimniekošanas klupšanas akmens. Lai atkritumu kaudzes neaizēno Gaiziņkalnu!
Atkritumu apsaimniekošana ir kompleksa pasākumu sistēma
Atkritumu apsaimniekošana nebeidzas tikai ar mūsu sadzīves pārpalikumu izsviešanu tvertnē, gaidot, kad tos savāks atbildīgais apsaimniekotājs. Tā ir kompleksa sistēma, kas aptver gan operatorus, komersantus un starpniekus, gan pašvaldības un katru valsts iedzīvotāju. Tie ir organizatoriski, tehniski un juridiski jautājumi.
Turklāt ceļā uz aprites ekonomiku ir būtiski apzināties, ka tas paver durvis arī jaunu tautsaimniecības sektoru attīstībai. Jauni izaicinājumi paver arī jaunas iespējas, tādēļ es aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju nevis izmest un aizmirst, bet šķirot un pārstrādāt. Rast prieku nevis nebeidzamā patēriņā, bet tiekties uz ilgtspējīgu rīcību, kas tā vietā, lai radītu arvien jaunus gružus, rada labvēlīgu vidi mums apkārt. Jo virsmērķis mums visiem ir viens — dzīvot zaļi!