Šobrīd arī Norvēģija, kas teju vai visos ziemas veidos plūc medaļu laurus, arī hokejā ir vērā ņemams spēks un ir lepna par līdzdalību turnīrā. Bet Latvija ir ārpus konkurences, ko apliecināja teju 11 000 arēnā spēlēs ar Kazahstānu un Franciju.
Līksme pēc mielēm
Latvijas izlasei šis būs jau ceturtais olimpiskais turnīrs pēc kārtas, bet pirmie divi mēģinājumi bijuši neveiksmīgi. Un tikai divreiz - pirms spēlēm Vankūverā un Soltleiksitijā - ceļazīme rokās devās salīdzinoši vieglāk. Arī šī, kā jau daudzi prognozēja, bija grūta. Taču notikumi laukumā pārspēja visu dramatismu. Līdz pat pēdējām sekundēm spēlēs ar Kazahstānu un Franciju viss varēja pagriezties neatgriezeniski. Šoreiz hokeja Dievs deva priekšroku Lipmana lūgsnām un 10.februāra vakarā Latvija varēja izplūst hokeja līksmē, aizskalojot sezonas garumā nogulsnējušās "Dinamo" mieles.
Ja redzam tikai galarezultātu, tad ir pamats garai fiestai, bet, ja ir redzētas spēles, tad pierē ir arī rūpju rieva, ko gada laikā varētu arī mazināt. Labi, ka Kazahstānai neieskaitīja vārtus pēdējā minūtē (pamatoti, taču mēdz būt arī citādi). Labi, ka dažas minūtes pirms mača beigām Ķēniņam neiedeva noraidījumu, jo gadās arī citādi. Labi, ka pret Franciju mača beigās ripa vienreiz trāpīja pa stabu un drošs vārtos bija Edgars Masaļskis. Bet nevarēja palikt nepamanīts bezzobainais vairākums, pārlieku daudz zaudētie iemetieni. Laipa starp gavilēm un raudām bija ļoti šaura.
Minētie fakti un Rīgas turnīrs kopumā ne tikai Kirovam Lipmanam, bet arī Tedam Nolanam ar Ko noteikti dos rūpīgu vielu pārdomām. Par izlasi kopumā un par katru tās posmu atsevišķi. KHL patiešām šobrīd vairāk ir bubulis, kas uzpūsts ar naudu nevis reālo spēku. Kā gan citādi Kazahstāna un Baltkrievija, kurās spēlēja gandrīz vienīgi KHL vīri, uz Sočiem netika. Toties tika Slovēnija un Austrija, kam KHL nav neviena spēlētāja.
Ripa nav muļķe
Arī Latvijas izlasē tik vienkārši nevarēja pateikt, kurš spēlē kādā zvaigžņotā KHL klubā - "Avangard", "Lokomotiv" vai "CSKA", un kurš Slovākijas vai Somijas līgā... Azartā un pašatdevē pat tie pēdējie bija tie pirmie. Un tieši pašatdeve šādos turnīros izvirzās priekšplānā. Un tā nav vienā dienā iegūstama īpašība. Zaudējama gan visai ātri. Ne velti, vismaz turnīra ievadā, varēja just, ka dažs izlasē kādu laiku nav spēlējis un tagad, kaut arī pelna vairāk, kā visa ceturtā maiņa, nevar uzķert pavedienu. Ripa jau arī reizēm nav muļķe, tāpēc arī vārtos nelidoja pat ne 101-procentīgas pozīcijas. Labi, ka bija arī Štāls, kas spēlē Slovākijā (bet ne "Slovan"), Meija, kas pēdējā brīdī iespraucās izlasē, Jekimovs... Labi, ka līdzās Nolanam ģērbtuvēs bija arī Ozoliņš, kas varēja pateikt, ko domā, par spēli pirmajā trešdaļā pret francūžiem un otrajā trešdaļā pret Kazahstānu. Neatkarīgi no vārdu izvēles, varēja redzēt, ka čaļiem pēc tiem vārdiem vairs nav izvēles.
Tā reti kad gadās, pat ar "supermeniem" ne vienmēr, ja negribu - nespēlēju, kad gribu - spēlēju un tad visi uz mani skatās ar vaļā mutēm. Vēl biežāk - arī tad, kad ir gribēšana, kaut kas īsti nesanāk un pašam paliek vaļā mute. To der paturēt prātā ikvienam, kurš grib, lai viņa karjera nav tikai meteorīta uzliesmojums.
Atkārtošos, šoreiz tas neattiecas uz Ozoliņu un Ņiživiju, kas jau bija pielikuši punktu karjerai izlasē (Sandis pat ļoti sen - pirms 7 gadiem).
Totālā mobilizācija nostrādāja un Teds Nolans slavēja ne tikai Sandi Ozoliņu, bet arī Aleksandru Ņiživiju. Tagad, visdrīzāk, viņam nebūs nekādu problēmu savākt labu (iespējami labāko) sastāvu uz pasaules čempionātu. Jo tas nu būs viens ļoti nozīmīgs siets ceļā uz Sočiem. Diez vai tad būs kādi "svarīgi iemesli" palikt mājās. Protams, ja neskaita traumas... Ņemot vērā, ka lokauts ir paildzinājis NHL sezonu, daža izlase nebūs tik iespaidīga un zvaigžņota, kā citus gadus, tāpēc tas Helsinkos var pavērt jaunu cerību aizkaru.
Ko lems NHL runasvīri?
Soču spēles mūsējiem var būt lielās izdevības spēles. Vēl galīgi ir neskaidra situācija par NHL spēlētāju līdzdalību spēlēs. Šķiet, vai vienīgā motivācija NHL džekiem aizbraukt uz Sočiem būtu vēlme redzēt kārtējos Vasjukus.
Tomēr no pašiem spēlētājiem diez cik daudz tur nebūs atkarīgs, kaut Spēlētāju asociācijai (NHLPA) vārds tiks dots, bet krievu zvaigznes Aleksandrs Ovečkins un Jevgeņijs Malkins savu stingro "jā" jau ir paudušas... Visu tomēr izšķirs NHL, SOK un IIHF sarunas. NHL augšām nekādas mīlestības pret Krieviju nav, tāpēc lēmumā iztiks bez sentimenta. Šobrīd situācija ir par dažiem procentiem sliktāka nekā pirms gada, un šos procentus atņēma ieilgušais lokauts. Tā dēļ NHL šajā sezonā jau ir daudz zaudējusi. Divu nedēļu pārtraukumus nākamajā būtu vēl viens robs budžetā. Jāņem vērā arī atšķirība starp Sočiem un Vankūveru. No Kanādas uz jebkuru NHL klubu varēja aizkļūt piecās stundās. No Sočiem paies diennakts. Plus vēl aklimatizācija - pat ja krievi piekāpsies un pagrozīs pulksteni, starp Sočiem un Losandželosu tāpat paliks 11 stundu atšķirība. Tie ir mīnusi. Bet tikpat skaidrs arī tas, ka krieviem NHL hokejistu līdzdalība ir tās pašas kāzas ar mūziku, viņi darīs visu, lai mūzika skanētu. Ja reiz iztērēts tik daudz, pārdesmit miljoni NHL puišu ātrai loģistikai līdz Amerikai tāds sīkums vien būtu. "Gazprom" jau var sarūpēt arī skaistas dāvana NHL komisāram Gērijam Betmenam un Ko... Tad laimīgi būs visi.
Ja nu tomēr Soču turnīrs ir bez NHL, Čehijas un Zviedrijas izlases olimpiskajā turnīrā izskatīsies krietni citādākas nekā varētu būt. Līdz ar to arī mūsējo izredzes labākas, kaut nevar noliegt, ka Zviedrijas, Šveices un arī Čehijas līgas ir gana labas, lai būtu arī visnotaļ spēcīgas izlases. Arī KHL meistarīgu čehu pa pilnam. Tāpēc vispirms pašiem būs jābūt augstākā plauktā nekā daudzi ir šogad. un tas gan vispirms būs pašu ziņā. Ulmani un Savicki te vainot nevarēs.
Soču olimpiskais turnīrs
A grupa: Krievija, Slovākija, ASV, Slovēnija
B grupa: Somija, Kanāda, Norvēģija, Austrija
C grupa: Čehija, Zviedrija, Šveice, Latvija
Uzreiz ceturtdaļfinālā iekļūs grupu uzvarētāji un labākā otrā vieta. Pārējās komandas "play off" izspēlēs atlikušās četras vietas. Tātad vismaz četras spēles Sočos ir garantētas. Pirmā no tām ar Čehiju, pret ko visai dramatiski pabeidzām turnīru Vankūverā. Varbūt Sočos, ja būs tikpat mobilizēti, motivēti, vienoti, mūsējie spēs rakstīt vēsturi.
Pateicībā par paveikto un ar cerībām 2014.gada februārī...
P.S. Īpašs veltījums būtu Latvijas izlases faniem. Skaidrs, ka uz Sočiem tiks tikai retais, tāpēc vairums spēles vēros TV un pa rokai būs arī dators (ko tagad labi papildina arī mobilais telefons). Pirms kaut ko nievājošo rakstiet par spēlētāju, kas no metra netrāpa tukšos vārtos, ieskatieties spogulī un, ja tāds vispār ir, pārlasiet arī savu CV.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
