Foto: DELFI Aculiecinieks
2014.gadu, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, Latvijas metropole sagaidīs ar stalažās ieskautu Mākslas muzeju, bez Koncertzāles. Jā, arī bez Nacionālā stadiona. Nebūs viegli Eiropā atrast otru pilsētu ar iedzīvotāju skaitu virs 500 000, kurā nav mūsdienu prasībām atbilstošas būves, kurā sarīkot laba līmeņa futbola maču, vieglatlētikas sacīkstes vai koncertu. Latvijā arī Deju svētkus. Ir aplēsts, ka normālas arēnas trūkuma dēļ, Deju svētkos katru reizi gar kasi aiziet ceturtdaļmiljons latu.

Ledus gan ir sakustējies. Nacionālajā attīstības plānā (NAP) ir iezīmētas trīs svarīgas būves, kam jābūt gatavām uz Latvijas simtgadi – Akustiskā koncertzāle, Laikmetīgās mākslas muzejs un Nacionālais (100-gades?) stadions. Visām kopā atvēlēti 100 miljoni latu. Ja gribam modernu sporta būvi, kurā arī 18.novembrī var rīkot deju pasākumus un varbūt arī valsts jubilejas galvenās svinības, stadionam vien ar 100 miljoniem nepietiks. No otras puses – ja reiz cietumam, kurā pārsvarā sēž tie, kas valsti un tās pilsoņus dzinuši izmisumā, tiek atvēlēti 50 miljoni, tad stadionam, kurā dzirkstīs prieks, varētu "nošķīt" arī 3 reizes vairāk. Lai būtu mūsu klimatam atbilstoša būve – ar apsildāmo zālienu, nobīdāmo jumtu...

Jau ir atsākušās diskusijas par stadionam izdevīgāko vietu. Šobrīd prāti vairāk sveras tagadējā "Daugavas" stadiona virzienā. Ierasta vieta, taču diezgan nepateicīga no loģistikas viedokļa. Apkārtnē daudz gana šauru ielu, no vienas puses teritoriju un piekļuvi tai ierobežo dzelzceļš. Mūsdienīgas infrastruktūras izbūve prasītu ievērojamu teritorijas pārplānošanu un arī līdzekļus.

Kad trīsdesmitajos gados Latvijas valsts bija pārvarējusi augšanas grūtības un sākās strauja attīstība, arī tad dienas kārtībā bija stadiona (vēl plašāk – sporta un kultūras kompleksa) būve. Par vietu tam bija izvēlēts Uzvaras parks (laika gaitā tam bijuši dažādi nosaukumi). Jau tika izstrādātas projekta skices stadionam ar 25 000 vietām un sākti teritorijas iekārtošanas darbi. Gada laikā tam tika saziedoti gandrīz 3 miljoni latu, taču ieceri tā arī neizdevās realizēt. Vēl - 1946.gadā parks uz brīdi kļuva par karātavu kalniņu vācu ģenerāļiem. Taču vieta ir palikusi, lai arī nedaudz mainījusi ārējo veidolu.

Tieši tāpēc, izskatot nākamajam stadionam piemērotu vietu, ir vērts atgriezties pie "sākumiem" un trīsdesmito gadu ieceres. Ne jau tikai vēsturiskās atmiņas dēļ. Ne tikai, lai izrādītu cieņu tā laika ziedotājiem vai tiem, kas šīs teritorijas sakopšanā nostrādājuši vairāk kā 100 000 stundu. Teritorija ir arī "iesvētīta", jo 1938.gadā tur ir notikuši Dziesmu svētki.

Ir vēl vairāki ļoti būtiski argumenti "PAR". Uzvaras parks stadionam ir pateicīga vieta no sportiskās infrastruktūras viedokļa. Ja reiz tajā gribētu rīkot Eiropas čempionātu vieglatlētikā (un kāpēc gan ne?), tad blakus lielajai arēnai jābūt arī kvalitatīvam treniņstadionam. Šoreiz nekas pat no jauna tikpat kā nebūtu jābūvē, jo pāri ielai ir renovētais "Arkādijas" stadions, kas pārsvarā stāv dīkā. Ne tur bieži redz futbolistus spēlējam, ne vieglatlētus skrienam. Atliktu vien uzbūvēt tunelīti vai estakādi no jaunā stadiona līdz "Arkādijai". Turpat blakus ir arī mākslīgais futbola laukums un arī tas var reizēm noderēt.

Vieta stadionam ir ļoti izdevīga arī no loģistikas viedokļa. Stadions, kaut vai tikai ar 20 000 -25 000 vietām, nav tas pats, kas bibliotēka. Stadionā īsā laikā jāaizpilda tribīnes un vēl īsā laikā jāatbrīvo. Tas nozīmē jābūt labiem pievedceļiem, daudzām autostāvvietām, labam sabiedriskajam transportam. Un tieši šajā vietā transports būtu visuniversālākais – tramvajs, trolejbuss, autobuss un arī vilciena stacija, kas tik tuvu nav nevienai Rīgas sporta būvei. Tuvējā Āgenskalna līcī osta, kādu bija iecerējuši 30.gadu pilsētbūvnieki, laikam nesanāks, arī lielie prāmji līdz turienei vairs netiek. Citādi vispār būtu unikāli. Taču, ja būs prāmju piestātne Ķīpsalā, tad arī no turienes stadionu 15 minūšu laikā var sasniegt pat kājāmgājējs. Bet, ja reiz atkal Rīgā būtu lemts spēlēt "Chelsea", tad Abramoviča jahtai piestātni arī Āgenskalna līcī varētu ierīkot.

Ņemot vērā, ka tuvumā ir Nacionālā bibliotēka, plānojas Rīgas administratīvai centrs, Universitātes pilsētiņa, tad noteikti tiks uzlabots arī apkārtējais ielu tīkls. Turklāt līdz šejienei ir tikai 15 minūšu gājiens no Vecrīgas, kur pirms un pēc sacensībām (spēlēm) tāpat ir galvenā izklaides vieta.

Viennozīmīgi, ka nevienai citai vairāk vai mazāk diskutētai stadiona lokācijai (Daugavas stadions, Pļavnieki, Netālu no lidostas, Mārupe, Ziepniekkalns, Rumbula, Zaķusala (Lucavsala) nav šādu priekšrocību.

Ir dzirdēts par Rīgas Domes grandiozajiem plāniem Ziepniekkalnā – stadions, sporta halle utt. Tur ar loģistiku būtu sarežģītāk kaut vai no tā viedokļa, ka lielai daļai Rīgas būtu jāšķērso visa pilsēta. Šobrīd Rīgai nav neviena stadiona, bet, ko tā iesāks ar diviem. Ja valsts būs uzbūvējusi vienu, tad tajā notiks gan Deju svētki, gan valsts futbola un regbija izlases mači. Pārējās sporta aktivitātes jau ir daudz mazāk vērtas un apmeklētas. Nu vēl jau paliks koncerti, kāds šovs. Šobrīd pat "Arkādijas" stadions pārsvarā stāv tukšs. Bažas rada arī fakts, ka tālāk par runām Rīga sporta objektu būvē nav tikusi. Sporta nama "Daugava" un "Arkādijas" rekonstrukcija bijusi reizes trīs dārgāka, kā to varēja veikt. Šobrīd jau vairākus gadus ilgst diskusija par ASK (LU) stadiona pārbūvi. Tikai diskusijas. Vai tomēr nebūtu labāk valstij un pašvaldībai samest kopā prātus un naudu un vienoties par kopēju būvi, kas apmierinātu visu pušu intereses? Ņemot vērā būves nozīmību, varbūt virsvadība jāuzņemas valsts prezidentam, kas idejas labad varētu sasēdināt pie viena galda visus "kašķīgos zēnus".

P.S. Protams, ka šīs idejas sakarā galvenā diskusija būs par tur jau esošo monumentu. "Bolivārs divus nepanesīs". Arguments "PAR" - Rīgai un Latvijai kopumā ir vajadzīgas vienojošas ne sabiedrību šķeļošas būves. Stadions būtu viena no tām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!