Foto: LETA
Krievijas hokejistu zaudējums Francijai iepriecināja par tik, par cik tas gadījās tieši 9.maijā un sarūgtināja arī tos, kas ērgļgalvainos karogus jau vilka fanu teltī pie Kongresu nama. Toties Latvijas uzvara pār Slovākiju, kas pērn spēlēja pasaules čempionāta finālā, jau radīja saviļņojumu ģenētiskā līmenī. Beidzot tika pārtraukta triju zaudējumu sērija šajā čempionātā, bet pasaules čempionātos kopumā šī sērija bija iestiepusies až septiņu spēļu garumā.

Prieks par komandas kapteiņa Laura Dārziņa "hat trick", par Zemgus Girgensona pirmajiem vārtiem izlasē, par Kristera Gudļevska teicamo debiju pasaules čempionātā. Bet visvairāk prieks, ka komanda beidzot parādīja vīru raksturu un cīnītāju garu. Izrādās, kad ūdens smeļas mutē, tad var spēlēt un arī gana labi var. Labāk kā trijās iepriekšējās spēlēs, labāk kā "Dinamo". Spēlēt, nedomājot par naudu un līgumiem.

Vienu uzvaru, lai arī pār spēcīgu pretinieku, nevajag pārvērtēt. Nepilnību spēles mehānismā joprojām ir gana. Taču šis panākums, turklāt pret principiālajiem līdzgaitniekiem, dos pārliecību komandai, kas ir patālu no Latvijas izlases optimālā sastāva. Dažādu iemeslu dēļ nav Mārtiņa Karsuma, Miķeļa Rēdliha, Oskara Bārtuļa, Gunta Galviņa, jā, arī Arvīda Reķa, Herberta Vasiļjeva, Kristiāna Pelša. Eksperts Jānis Matulis pat ir saskaitījis 12, kas varētu spēlēt izlasē, bet pasaules čempionātā viņu nav. Un ar šo realitāti Tedam Nolanam ir jārēķinās. Tāpat kā ar to, ka Latvijas hokeja apcirkņi nav dziļi un trekniem graudiem piebērti.

Bija laiki, kad sezonas laikā NHL spēlēja septiņi mūsējie. Šogad it kā bija divi (Arturs Kulda un Kaspars Daugaviņš), bet pa retam pie spēlēšanas tika tikai Daugaviņš. No mūsu līderiem, kas aizvadītajā sezonā naudu pelnīja citos KHL klubos, redzami bija tikai Kulda, Bārtulis un Georgijs Pujacs, kas turklāt izlasē ne tuvu nerāda savu potenciālu. Vēl epizodiski Dārziņš un Edgars Masaļskis. Savukārt Rīgas "Dinamo" ir paliek Rīgas "Dinamo". To var novērtēt arī, iemetot skatu šī čempionāta statistikā, – no Latvijas izlases deviņiem gūtajiem vārtiem nevieni nav "Dinamo" rēķinā. Kā lai to salīmē kopā ar Guntara Pastes vēlmi izlasē redzēt vēl vairāk dinamiešu? Astoņi taču ir un pārējie neizturēja konkurenci. Turklāt ne jau cīņā ar NHL vai KHL zvaigznēm, bet ar puišiem no Kijevas "Kompanion", "HK Poprad", "Red Ice Martigny" un citām "nekādām" līgām...

Neveiksmīgais čempionāta sākums atkal aktualizēja treneru problēmu un "ārzemnieki nāk un iet". Galīgos secinājumus izdarīsim pēc čempionāta, bet daži vietējie guru jau paspējuši aizsūtīt Latviju pakāpienu zemāk. Varbūt Nolanam arī nedeg acis kā vajadzētu, taču vietējie speciālisti nu nemaz nestāv garā rindā pie Lipmana durvīm. Stāvēt varbūt gribētu, taču starp gribēšanu un varēšanu ir liela starpība. Par to ir pārliecinājies ne tikai Helmuts Balderis vien. Un tā, diemžēl nav tikai hokeja problēma vien. To izjūt arī citas sporta spēles. Un Lipmans varēja slēgt līgumu kaut vai ar Skotiju Boumenu, taču spēlētāji augstāk par savu sēžamvietu nu nekādi nevar uzlekt. Ja var, tad vienīgi no tādām pozīcijām, kā pērn Miks Indrašis, šogad varbūt Ralfs Freibergs un Kristers Gudļevskis, kuru ķermeņa uzbūvi pat Lipmans tā īsti nemaz nezināja. Šajā ziņā Nolans ir visnotaļ objektīvs un arī vērīgs – viņam nav savējo "skontiešu", kas noteikti jāievelk izlasē.

Jāņem vērā arī fakts, ka kluba un izlases treneris bieži vien ir ļoti atšķirīgas lietas. Vēl nevar zināt, ko Alekss Fergusons iespētu, piemēram, ar Anglijas futbola izlasi (darbs Skotijas izlasē bija tāds kā pagaidu variants). Viens ir ar spēlētājiem strādāt dienu no dienas un iepotēt viņiem savas spēles shēmas un pavisam cits savākt izlasi un īsā laikā izveidot KOMANDU. Cik daudz slavenu klubu treneru nav izlauzuši zobus izlases "barībā"! Vai tas futbols vai hokejs. Tiesa, ir arī pretēji piemēri – spilgtākais, šķiet, zviedrs Bengts Gustavsons.

Bungas pavasara ziedonī nerībināsim, jo ar šo vienu uzvaru ir par maz, lai paliktu elitē. Taču arī matus neplēsīsim, jo vēl ir trīs spēles un tajās ir iespēja gūt 9 punktus, kas noteikti garantētu vietu ceturtdaļfinālā. LHF uzdevuma izpildei droši vien pietiktu pat ar nedaudz mazāku guvumu. Spēle ar Slovākiju parādīja, ka var arī šis sastāvs. Tagad tas jāliek lietā (jāparāda laukumā) arī spēlēs ar Vāciju, Franciju un Somiju. Par 100 un + vēl 1%. Tikai tā mūsējiem ir varianti.

P.S. Pirms četrarpus mēnešiem, rakstot prognozi "Ir" speciālizlaidumam, cerēju, ka puišiem izlases kreklos būs vēlme atspēlēties par neveiksmīgo sezonu klubos, tāpēc ceturtdaļfināls tiks sasniegts. Tad bija grūti paredzēt, ka sastāvā būs tik daudz "kritušo un ievainoto". Taču varianti vēl ir. Turpinām cerēt uz skaistu ziedoni maijā...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!