"Trīs gadus ilgušo savainojumu un veselības problēmu rezultātā esmu sapratusi, ka vairs nespēju turpināt spēlēt augstākajā līmenī tik sarežģītā sporta veidā. Vienmēr būšu tenisam pateicīga par to, ko tas man devis," šādi par punktu karjerai paziņoja Latvijas labākā tenisiste Anastasija Sevastova. Ar īsu piebildi: "Vairāk komentāru nebūs."
Jā, to mēs redzam – Biedriņam tāds un tāds līgums par tik un tik miljoniem, Ozoliņam šāds līgums par tādu summu, Rudņevs no A kluba pārcēlies uz B klubu un gadā pelnīs tik un tik, Gulbis šajā turnīrā nopelnījis x summu. Redzam, paskaužam, priecājamies. Reizēm arī lepojamies. Nogurums, sviedri, sāpes, asinis paliek aisberga neredzamā daļa.
Vienam karjera ilgst līdz 50 gadiem – kā Gordijam Hovam vai Martinam Navratilovai. Citam tā ir īsa kā komētas uzliesmojums. Tāda komēta pie tenisa debesīm bija arī Liepājā dzimusī Anastasija Sevastova, kas nupat 23 gadu jaunībā paziņojusi par karjeras beigām. Negaidīti un pat mazliet šokējoši. Bet tāda ir sporta skarbā puse. Tas jāpatur prātā arī visiem sporta ekspertiem un ne-ekspertiem. Uzvarās draugu daudz, zaudējums ir bārenis. Te ir vēl viens piemērs, cik sāļš, pat rūgts, mēdz būt arī augstas klases sportista maizes rieciens.
Atšķirībā no Ernesta Gulbja, Kārļa Lejnieka, Anda Juškas, Aļonas Ostapenko vai Līgas Dekmeijeres Anastasijai Sevastovai nav bijis spēcīgas aizmugures. Viņas karjera nedaudz atgādina stāstu par Pelnrušķīti, kas nebūt nebija paveltīta ar izciliem fiziskiem dotumiem (augums 1,69 m). Jā, īstajā brīdī un vietā savulaik roku pielika LTF prezidents Juris Savickis. Jā, gandrīz vai par otro tēvu viņai kļuva Vīnes treneris Martins Rutners, tomēr pēdējā laikā arī šī sadarbība bija pajukusi. Visām grūtībām Anastasija sitās cauri pati. Iespējams, to sekmēja arī interesantais gēnu miksts – no tēva puses grieķu un Donas kazaku, no mammas Liepājas vēju rūdītie. Tenisa zinības Nastja sāka krāt Liepājā pie trenera Edgara Ernestsona, tad turpināja Piliča akadēmijā Minhenē. No uzvaras 2006.gada Latvijas čempionātā aizsitās līdz WTA ranga 36.vietai. Augstāk neviena Latvijas tenisiste nav tikusi (Larisa Savčenko-Neilande to paveica vēl PSRS laikos un nav Latvijas tenisa produkts ). Vinnēja vienu WTA turnīru (Eštorilā), 9 ITF turnīrus. Ir spēlējusi visu Grand Slam pamatturnīros un 2011.gada Australia Open, kad bija sportiskajā zenītā, iekļuva ceturtajā kārtā (astotdaļfinālā). Viņas kontā ir uzvaras par tobrīd pasaules ranga pirmā desmita spēlētājām Jeļenu Jankoviču, Samantu Stosuru.
Drīz pēc Australia Open 2011 arī sākās galvenās veselības problēmas. Savainojumi (kāja, elkonis un citi) traucēja trenēties un spēlēt. Nastja darīja visu, lai atgrieztos. Atgriezās, taču bija izkritusi Top 100 un tenisistes karjera bija jāsāk teju no 0. Brīžiem izdevās. Taču ne līdz galam. Šogad bija divi sāpīgi zaudējumi, kad tikai piedzīvotas fatālas neveiksmes gandrīz tīri uzvarētos mačos. Daudziem no malas tādās ir viegli teikt "lūzers". Bet pašai sportistei nav viegli, kad jācīnās ne tikai ar pretiniecēm, bet arī ar sevi. Turklāt sievietēm – nav svarīgi sportistēm, zinātniecēm vai traktoristēm – ir vēl viena misija, kas reizēm arī iespaido karjeru. Jā, paliek arī daži neatbildēti jautājumi, jo Nastja Latvijā bija mazāk nekā Eirokomisārs Andris Piebalgs, tāpēc par viņas problēmām zinām gaužām maz. Toties viņa būs kā piemērs, ka daudz ko var sasniegt arī bez "biezu" vecāku aizmugures. Ar spītu, un darbu.
Lai vai kā 23 gados Anastasijai Sevastovai dzīve jāsāk gandrīz no jauna. Tenisā par miljonāri viņa nav kļuvusi, kaut varēja. Toties sporta ir guvusi rūdījumu, kas, ļoti cerams, noderēs. Tas būs vajadzīgs, jo nekur nekas netiek dāvināts, un reti kur kāds tiek gaidīts ar plati atplestām rokām. Viss atkal būs pašai jāizcīna. Tāpat kā tenisā. Veiksmi!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
