Ko manuprāt varētu un vajadzētu darīt izejai no strupceļa? Vispirms naudas plūsmu novirzīt galvenokārt uz t.s. bezskaidras naudas norēķinu sistēmu - tūlīt uzlabosies iespēja kontrolēt gan nodokļu nomaksu, gan savlaicīgi nepieļaut dažādas blēdīgas finansu mahinācijas ! Lai veicinātu un ieinteresētu pēc iespējas vairāk izmantot bezskaidras naudas norēķinus (kas pie patlabanējās datortehnikas līmeņa nav pārāk sarežģīta problēma), manuprāt vajadzētu ievest skaidras naudas apgrozības nodokli (kaut ko līdzīgu PVN). Lai uzņēmējam - darba devējam būtu ļoti neizdevīgi no bankas ņemt naudu "skaidrā", bet izdevīgi par visu, arī par savu strādnieku algām, norēķināties caur attiecīgajiem banku kontiem. Lai iedzīvotājiem būtu neizdevīgi pirkumus apmaksāt "skaidrā naudā", bet gan ar attiecīgu maksājumu karšu palīdzību. Šo skaidrās naudas nodokli ērtības un vienkāršības labad nevajadzētu attiecināt uz pārtikas precēm, medikamentiem, kā arī transporta apmaksas biļetēm. Tādējādi tirgū vai tramvajā lieku problēmu nebūs.
Runājot par nodokļiem, manuprāt darba devējs būtu pilnībā jāatbrīvo no t.s. sociālā nodokļa, to pilnībā pārliekot uz darba ņēmējiem. Tad atkritīs visādas ķezas, kad darba devējs tos ļaunprātīgi nav maksājis un nu, krīzes gadījumā, darbinieks paliek "uz sēkļa. Darbinieks "uz papīra" saņems it kā vairāk, taču viņam nodokļos klāt nāks arī tā daļa, ko par viņu agrāk maksāja uzņēmējs. Būtībā atjaunosies sākumstāvoklis, tikai uzņēmējam vairs nebūs nekādas intereses un vajadzības krāpties, algas maksājot aploksnēs.
Tāpat, manuprāt, slimības pabalstu, kuras pirmo posmu apmaksāja darba devējs, pilnībā vajadzētu pārcelt uz attiecīgo valsts sociālo institūciju. Sākotnējā doma, ka darba devējs būs ieinteresēts darba apstākļu uzlabošanā, lai viņa darbinieki mazāk slimotu, nav attaisnojusies. Darba devējs pie pirmās izdevības no šāda biežāk slimojoša darbinieka centīsies visādiem paņēmieniem atbrīvoties. Vispār darba devējus vajadzētu atbrīvot no visādām ar darbiniekiem saistītām tamlīdzīgām "klapatām". Vienīgi ar ekonomisku sviru palīdzību tos ieinteresēt pieņemt darbā un pieturēt invalīdus, jauniešus, veicināt personāla profesionālo apmācību, savu darbinieku vispārējā kultūras līmeņa pacelšanu, atbalstot to mūžizglītības centienus. (Šajā sakarībā varbūt tāds pusfantastisks priekšlikums. Proti, ja darbiniekiem ir vēl kādas papildus izglītības un zināšanas ārpus tiešajiem darba pienākumiem nepieciešamām, tad uzņēmējam būtu arī kādi atbilstoši procentuāli "labumi" - nodokļu atvieglojumi utml. Tā nedaudz vulgarizējot, ja sētniekam būtu vēl, piemēram, kādu mākslu bakalaura grāds vai kādu oficiālu kursu izsniegts "papīrs", tad uzņēmējam tas būtu izdevīgi. Tādējādi tiktu veicināts ļaužu vispārējās kultūrizglītības līmenis.)
Kad nu ļaudis redzēs, ka gan slimošanas apmaksa, gan bezdarbnieka un citi pabalsti, kā arī gaidāmā pensija ir tieši atkarīga no viņu samaksātajiem sociālajiem nodokļiem, tad būs pavisam cita attieksme pret nodokļu maksāšanu un visādiem "kreisajiem ienākumiem".
Demografiskās krīzes pārvarēšanai manuprāt būtu lietderīgi atkal ievest šoreiz gan elastīgu un diferencētu bezbērnu nodokli. Pirmajā tuvinājumā tā mehānisms varētu būt apmēram šāds :
Nodoklis jāmaksā indivīdiem sākot no, teiksim, 25 gadu vecuma, neatkarīgi no formālā ģimenes stāvokļa (precējies vai ne) Šajā vecumā indivīdiem jau būtu sen laiks nostāties uz "savām kājām", nevis dzīvot uz vecāku rēķina. Nupat augstskolu beigušajiem jaunajiem speciālistiem varētu piešķirt pāris gadus "saudzēšanas posmu" (daudziem vēl jāatmaksā kredīti par izglītību - bet vislabāk būtu, ja tiem, kas ir "apbērnojušies" jau studiju laikā, valsts šos kredītus pēc augstskolas beigšanas dzēstu !) Nodokli vajadzētu sākt maksāt no kāda visai augsta ienākumu līmeņa (teiksim, 300 – 500 ls) Nu nebūtu jēgas to atvilkt jau no minimālās algas līmeņa !
Pēc pirmā bērna piedzimšanas sieviete no bezbērnu nodokļa tiek atbrīvota pilnībā, kā arī tai tiek paaugstināts ar nodokļiem neapliekamā minimums līmenis, Tas būtu stimuls sievietēm, kuru atalgojums nepārsniedz jau minēto bezbērnu nodokļa uzlikšanas līmeni (33 – 500 ls). Sievietēm, kas dzemdējušas un uzaudzinājušas 2 bērnus, par 50% samazināts ienākuma nodoklis, attiecīgi 3 un vairāk bērnu gadījumā pilnīgs atbrīvojums no ienākumu nodokļa. Vīriešiem ar vienu bērnu lai būtu tikai neapliekamā minimuma palielinājums. Divu bērnu gadījumā vīriešiem par 50% lai būtu samazināts bezbērnu nodoklis. Triju bērnu tēviem pilnīgi atcelts bezbērnu nodoklis, četru bērnu tēviem vēl plus par 50% samazināts ienākuma, bet 5 bērnu tēviem pilnīgs atbrīvojums arī no ienākuma nodokļa. Protams, tas viss attiektos uz tēviem, kuriem šie bērni ir oficiāli reģistrēti un kuri piedalās bērnu audzināšanas darbā. Apmēram šāda gradācija veicinātu vīriešu cilts atbildību un ieinteresētību tautas dzīvā spēka atražošanā. Šāda skala arī veicinātu bērnu skaita palielināšanos turīgās ģimenēs, it sevišķi, ja būtu ievests progresīvais ienākumu nodoklis. (Sociālie nodokļi gan būtu jāmaksā visiem, neatkarīgi no bērnu skaita !)
Visāda veida bērnu pabalstus relatīvi mazturīgajām ģimenēm vajadzētu realizēt galvenokārt "graudā" - apmaksājot izdevumus par bērnu precēm, pirmsskolas iestāžu un ar skolu saistītos izdevumus utml. Diemžēl līdzšinējā bēdīgā pieredze rāda, ka t.s sociāli nelabvēlīgajās ģimenēs "skaidrā" izsniegtais pabalsts tiek nopļēgurots.
Sasāpējies un aizvien sāpīgāks kļūst medicīniskās palīdzības jautājums. Medicīna un medikamenti kļūst aizvien dārgāki. Var piekrist principam, ka "viss maksā tik cik maksā" (tātad arī cilvēku darbs, par ko gan mūsu "valdībnieki" piemirst) un arī par savu veselību ir jāmaksā, bet arī laikus pašam jārūpējas to saudzēt. Nu, vai tas ir ļoti taisnīgi, ka par pīpmaņu nokurinātajām plaušām, alkoholiķu nodzertajām aknām, vieglprāšu lauztajiem sprandiem (uz galvas lecot ūdenī utml.) un sekojošo invaliditāti, būtu jāmaksā uz valsts (tas ir nodokļu maksātāju) rēķina !? Manuprāt ir pamatā jāpāriet uz maksas medicīnu, balstoties uz veselības apdrošināšanas sistēmu. Lai tad apdrošinātāji no pīpmaņiem, dzērājiem un vieglprāšiem dīrā septiņas ādas !
Elementārs taisnīgums prasītu, lai policistiem, karavīriem, ugunsdzēsējiem un citās bīstamās profesijās darbinieku veselība un dzīvība pilnīgi tiktu apdrošināta uz valsts rēķina. Arī privātajās struktūrās tās varētu savus darbiniekus apdrošināt, cenšoties piesaistīt tām vajadzīgos kadrus.
Vienu problēmu gan vajadzētu sākt risināt neatliekot. Medicīnas sadārdzināšanos visasāk izjūt vecāka gadagājuma ļaudis. Pašsaprotami, jo ar gadiem visādas kaites krājās. Diemžēl pie mūsu pensionāru smieklīgi un pat noziedzīgi zemajām pensijām, tiem no ārstēšanās daudzos gadījumos nākas atteikties. Manuprāt, risinot pensionāru labklājības problēmas, varētu paredzēt, ka , teiksim, 50% no to medicīniskajiem izdevumiem apmaksā valsts sociālais budžets. (Tikai 50%, lai godājamo pensionāru medicīniskās vēlmes tomēr būtu kādos rāmjos!) Līdzīgi kādos apjomos varētu kompensēt arī ar kultūras izdevumiem saistītos izdevumus. (Pensionārs diemžēl nevar atļauties aiziet uz teātri vai nopirkt kādu grāmatu !)
Tagad ir modē runāt par prioritātēm un t.s cilvēcisko faktoru. Lai gan ļaužu medicīniskās apkalpes joma ir ļoti svarīga, tad no mūsu tautas izdzīvošanas un attīstības viedokļa. daudz svarīgāka un prioritārāka ir jaunās paaudzes izglītības joma. Diemžēl Atmodas eiforijā, vieglprātīgi visu graujot, pamatīgi degradēta ir arī mūsu izglītības sistēma. It kā daudzi studē un mācās visādās skolās, bet izrādās, ka reālu darbu protošu un varošu cilvēku trūkst ! Toties visādu pļēguru un pļunduru, kas neko neprot un arī negrib prast, ir pilnas malas. Ar tiem tad nu aizpildas cietumi, kuros uz valsts rēķina tie atpūšas un uzkrāj spēkus.
Manuprāt cietumos būtu izolējami tikai sabiedrībai bīstami indivīdi. Visiem pārējiem jūtamus naudas sodus un piespiedu darbus. Darba roku jau trūkst ! Lai kaut vai lasa mēslus, šķiro atkritumus vai slauka ielas, nevis bezdarbībā slaistās cietumos ! Valsts budžeta stāvoklis tūdaļ uzlabosies un kriminālā gaisotne arī !
Kardināli ir jāpārveido un jāuzlabo profesionālās izglītības sistēma. Jaunatne jāsagatavo reālam "maizes darbam", lai tā varētu nostāties uz kājām un iekļauties darbā un sabiedrībā. Kāda jēga ir vidusskolās gatavot "inteliģentos bezdarbniekus", kas tā pa īstam ne ko zina, ne arī prot !? Noziedzīgajā vieglprātībā savā laikā pazeminot eksakto zinību mācīšanu vidusskolās, augstskolas vairs nespēj pienācīgā vairumā sagatavot tik vajadzīgos eksakto jomu speciālistus – reāla darba darītājus. Toties pārpilnībā ir visādi "runājošo jomu speciālisti", kuriem ir lielas pretenzijas uz "garo rubli". Nez, kas par to "politiski atbildēs", tāpat kā par visām pārējām 15 gados Latvijā padarītajām nejēdzībām?
Manuprāt jaunatnes problēmu jomā jaunieši līdz pilngadībai ir jānotur tādas vai citādas skolas solos, nevis jāatstāj pašplūsmā ielai, alkoholam un narkotikām. Un ir jāatjauno likvidētās "grūti audzināmo" specskolas. Tagad hipertrofētās "bērnu aizsardzības" gaisotnē daži huligāni terorizē visu skolu un tie nu ir "neaizsakarami , saudzējami un audzināmi" !
Manuprāt turpmāk visvairāk naudas ir jāiegulda profesionālajā izglītībā un augstskolās eksakto profilu jomā, tur visvairāk vai vispār tikai paredzot budžeta vietas. Kā arī studentiem plaši ir jāsniedz gan studiju gan sociālie kredīti, tos daļēji vai pilnīgi dzēšot atkarībā no studiju kvalitātes un strādāšanas valstij un sabiedrībai svarīgajās jomās. Nu ko! Te ir izklāstītas visādas visai popūliskas idejas. Gan kādus nodokļus papildus ievest, gan kādus samazināt. Mācīti ekonomisti un finansisti to visu varētu sabalansēt un padarīt realizējamu. Valsts un sabiedrība būtiski iegūtu !
Tagad rit priekšvēlēšanu kampaņa, kad visi sacenšas vairāksolīšanā. Kura partija varētu realizēt kādu no šajā rakstā minētajiem ieteikumiem !?