Arvīds Ulme: Lai 'zaļa un tīra Latvija' nebūtu tikai lozungs
Foto: LETA

Šķiet, tikai tad, kad tiek piedzīvotas ļoti smagas sekas, sabiedrība pievērš uzmanību attiecīgajam jautājumam. Tas vērojams arī nelegālo atkritumu sāgā, kas aizsākās pērnā gada jūnijā, kad lielos apjomos plašā teritorijā dega atkritumu izgāztuves Jūrmalā. Tikai pēc tam, kad vairāk nekā pusi dienas bija deguši atkritumi 12 000 kvadrātmetru teritorijā, sabiedrībā sāka izskanēt arī skaļāki komentāri un viedokļi par citām aizdomīgām vai nelegālām atkritumu izgāztuvēm citviet Latvijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tā, piemēram, ir zināms, ka pastāv vietas, kur uzņēmumi bezatbildīgi uzglabā pārstrādājamās riepas, kas arvien krājas un krājas, radot risku kādā brīdī aizdegties un radīt apdraudējumu apkārtējai videi un iedzīvotājiem. Satraucoši, ka, lai gan sabiedrība un atbildīgie dienesti ir informēti par šo problēmu un ir pieredzējuši arī tās sekas, viss turpinās kā līdz šim. Proti, jau vasarā ziņojām par vienu no šiem sliktajiem piemēriem – riepu uzkrājumiem Rīgā Starta ielā 7 un 7a -, bet redzams, ka vēl joprojām nekas nav ticis darīts, lai šo situāciju vērstu par labu.

Skaidrs, ka brīdī, kad SIA "Riepu bloki", kas ir atbildīga par šo riepu aizvākšanu un pārstrādi, ir pieteikusi maksātnespēju, iespējamība, ka šis uzņēmums beidzot atrisinās situāciju Starta ielā, līdzinās nullei. Savukārt riepu kalns negaida – tajā esošo riepu kvalitāte turpina samazināties un tās kļūst arvien nederīgākas pārstrādei. Nav izslēgti arī riepu aizdegšanās draudi.

Uzņēmuma aizbildinājumi, ka tam neesot, kur šīs riepas likt, ir klaji bezatbildīgi, jo liecina, ka tas pieņēmis pārstrādājamo materiālu, neizvērtējot faktisko kapacitāti riepas aizvest un pārstrādāt. Taču ne mazāk izbrīna arī Valsts vides dienesta attieksme, kas, lai gan par nelegālo glabātuvi bijis informēts jau vairākus mēnešus un pret uzņēmumu ierosinājis administratīvo lietu, tālāko, šķiet, atstājis pašplūsmā. Šobrīd no nelegāli uzkrātajām 1000 t riepām Starta ielā 7 izvestas ir vien 500 t riepas, turklāt uzņēmums "Riepu bloki" pamanījies izveidot vēl vienu riepu uzglabāšanas vietu Starta ielā 7a.

Mūsuprāt, ar to vien, ka atbildīgās iestādes ierosina administratīvo lietu un negodīgo uzņēmumu rīcību vērtē kā "neizprotamu", nepietiek. Videi un sabiedrībai reālas izmaiņas šajā jautājumā nestu daudz konstruktīvāka un aktīvāka institūciju rīcība. Akūti nepieciešama daudz stingrāku un skrupulozāku prasību iestrāde Atkritumu apsaimniekošanas likumā, neatstājot vietu interpretācijām un neizdarībām. Daudz detalizētāk jāizvērtē, kam piešķirt licenci atkritumu savākšanai un pārstrādei, kā arī rūpīgāk jāpārrauga, kā tas tiek veikts - ne tikai formāli, bet atbildīgajiem dienestiem un institūcijām īstenojot regulāras, detalizētas pārbaudes. Tādējādi atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi būtu spiesti rīkoties godīgi un atbildīgi pret vidi.

Kad tas tiks īstenots, neatkārtosies tādas situācijas, kā līdz šim. Vēl viens piemērs - SIA "Nordic Recycling", kam ir izsniegta licence riepu apsaimniekošanā, šos kaitīgos atkritumus tikai uzkrāj, bet faktiski nepārstrādā. Lai gan formāli uzņēmums noteikumus nepārkāpj, jo neatļauti lielus riepu apjomus neveido vienuviet (kā to darījis "Riepu bloki"), realitātē "Nordic Recycling" šīs riepas atstāj autoservisos, no kuriem šīs riepas it kā būtu jāsavāc pārstrādei. Rezultātā šobrīd šie servisi ir tie, kas vai nu pārsniedz atļautos glabāšanas apjomus, vai arī iekļaujas atļautajos riepu glabāšanas apjomos, taču vairs nepieņem riepas no iedzīvotājiem. Pat ja likumiski viens vai otrs uzņēmums it kā nepārkāpj nekādas normas, būtiski, ka realitātē apkārtējā vide un iedzīvotāji tomēr tiek pakļauti riskam – vai pārlieku lielie riepu krāvumi būtu atkritumu uzglabāšanas vietā, vai autoservisā, vai vienkārši mazinātas iedzīvotāju iespējas nodot riepas.

Šie ir tikai daži piemēri, kas atspoguļo nesakārtotību atkritumu apsaimniekošanas sistēmā mūsu valstī, bet ir skaidrs, ka šādas un līdzīgas situācijas vērojamas arī citās pilsētās. Pagājušajā gadā pēc postošajiem ugunsgrēkiem atkritumu uzglabāšanas vietās un satraukuma ap nelegālajiem riepu krāvumiem Vides aizsardzības un attīstības ministrijas (VARAM) solīja radikāli mainīt nolietoto riepu apsaimniekošanas sistēmu, proti, pārstāt novirzīt atbildību par nolietoto riepu apsaimniekošanu uz ražotājiem un noteikt to kā viena konkrēta apsaimniekotāja atbildību.

Tomēr ir skaidrs, ka, lai izraudzītos atbilstošo pakalpojumu sniedzēju, tam tiks veltīts vēl ne mazums laika un diskusiju. Tas, protams, ir nepieciešams, taču vēlos atzīmēt, ka tikmēr riepu un citu atkritumu kalni turpinās augt. Turklāt – kā varam būt droši, ka izvēlētais pakalpojuma sniedzējs nebūs vēl viens "Nordic Recycling" vai "Riepu bloki", kurš formāli pilda prasīto, taču būtībā saņem naudu par tikai daļēji sniegtu pakalpojumu? Un valsts izvēlēta pakalpojuma sniedzēja gadījumā tā būs mūsu - nodokļu maksātāju - nauda.

Līdz ar to mudinām atbildīgos dienestus nepalikt vienaldzīgiem un turpmāk kritiskāk izvērtēt atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu spējas pieņemt un pārstrādāt atkritumus, kā arī veikt regulāras pārbaudes, lai pārliecinātos, ka tas tiek darīts pareizi un atbildīgi. Tas būs nopietns ieguldījums tam, lai "zaļa un tīra Latvija" nebūtu tikai sauklis vai skaists uzraksts uz Simtgadei veltītiem plakātiem, bet zeme, kura dzīvojam mēs un nākamās paaudzes.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form