Arvils Ašeradens: 159 miljoni demogrāfijai
Foto: DELFI

Sekojot diskusijām un viedokļiem jautājumā par demogrāfijas problēmām un to risinājumiem, nākas secināt, ka vispārējā troksnī, kas sacelts ap šo nenoliedzami aktuālo un valstij prioritāro jautājumu, pazūd argumenti, fakti un dialogs.

2013.gada valsts budžetā demogrāfijas jautājumu risināšanai ir paredzēti vairāk nekā 37 miljoni latu, 2014.gadā – 54 miljoni, savukārt jau pēc trim gadiem - 67 miljoni latu. Tātad, nākamajos trijos gados valsts demogrāfijas jautājumu risināšanā ieguldīs 159 miljonus latu.

Ir grūti izskaidrot, kādu apsvērumu dēļ šis ieguldījums pasākumos, kas nepārprotami veicinās dzimstību un ir vērsti ģimeņu atbalstam, tiek tik konsekventi ignorēts, izliekoties, ka tas nav nekā vērts.

Jā, demogrāfija ir valdības absolūta prioritāte. Jā, dzimstība valstī jāveicina, taču tāpat jādomā arī par atbalstu ģimenēm, kurās jau aug bērni, lai, sajūtot drošību par savu un bērnu nākotni, šīs ģimenes izšķirtos arī par otrā un trešā bērniņa laišanu pasaulē. Tātad nozīmīgi ir izvairīties no demogrāfijas jēdziena nepamatotas sašaurināšanas, vienlaikus meklējot visprecīzākos instrumentus to sasniegšanai.

Pretēji tiem, kas pārliecināti, ka lielākos pabalstos meklējams risinājums dzimstības veicināšanai, apgalvošu, ka demogrāfijas problēmas ar vienkāršu pabalstu palielināšanu nevar atrisināt. Valstij ir jāveicina dzimstība aktīvu, savu ģimeni nodrošināt spējīgu vecāku vidū, un tas ir izdarāms caur sociālās apdrošināšanas pabalstiem un ģimenes un darba dzīves savienošanu. Apšaubu, ka viennozīmīga virzība uz atbalstu naudā ir efektīvākais risinājums. Iespējams, labāk ir vecākiem piedāvāt pakalpojumus, kas ir īstajā brīdī un laikā pieejami – vai tā ir bērna pieskatīšana, vai tā būtu patiesi bezmaksas izglītība. Ar vienkāršu pabalsta apmēra palielināšanu, tos nemērķējot, diezin vai mēs varēsim atrisināt visas demogrāfijas problēmas.

Ir pieņemti būtiski konceptuāli lēmumi, kas viennozīmīgi vērsti demogrāfijas situācijas uzlabošanas virzienā. Valdības šībrīža demogrāfijas atbalsta plāns paredz maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu griestu izmaksu palielināšanu, asistenta pakalpojuma finansēšanu skolas vecuma bērniem ar invaliditāti, kā arī sociālo iemaksu dubultošanu vecākiem bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā un valsts apmaksāta programma neauglības ārstēšanai. Tāpat nozīmīgs ir mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns (2012.-2014. gadam), pakāpenisks uzturlīdzekļu izmaksas apmēra palielinājums. Valdība ir vienojusies, ka jāturpina arī diskusija par neapliekamā minimuma paaugstināšanu par apgādībā esošām personām, īpašu uzsvaru liekot uz apgādībā esošajiem bērniem. Papildus tam Labklājības ministrija ir nākusi klajā arī ar ierosinājumu par bērna pieskatīšanas pabalsta ieviešanu ģimenēm, kurām pašvaldības nevar nodrošināt vietu bērnudārzā. Iespējams, tas ir neordinārs risinājums, taču būtiski, lai valsts finansējums konkrēta mērķa sasniegšanai ir efektīvs.

Vai 159 miljoni latu ir daudz vai maz? Vai tas ir pietiekami? Latvijai ir svarīgs ikviens tās iedzīvotājs, ikviens jauns pilsonis, katra ģimene. 159 miljoni latu nav tūlītējs risinājums, taču tas ir apliecinājums tam, ka demogrāfija ir valdības kopīga prioritāte. Ir rasti risinājumi demogrāfijas uzlabošanai. Un mēs meklēsim iespēju, kā to atbalstīt vēl vairāk. Arī koalīcijas rindās esam par to vienojušies, paturot prātā ”gāzi grīdā” laiku mācību būt piesardzīgiem valsts finanšu plānošanā, un tiekties uz to, ka tērējam tik, cik spējam nopelnīt.

Source

Tags

Labklājības ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form