Arvils Ašeradens: Sodīt nedrīkst konsultēt!
Foto: F64

Lai saprastu, kurā vietā virsrakstā jāliek komats, valsts pārvaldē nebija vajadzīgs laiks – vēlme veidot atvērtu un uz sadarbību vērstu uzņēmējdarbības vidi ir bijusi vienmēr. Klibojusi ir vēlamības formāta pārvēšana realitātē. Rezultatīvākā ir bijusi, un ne jau pirmo reizi, darīšanas metode – vairāk nekā pusgada garumā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar uzraugošajām iestādēm ir intensīvi strādājusi, izveidojot visaptverošas vadlīnijas "konsultē vispirms" principa īstenošanai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ekonomikas ministrijas aizsāktajai iniciatīvai "konsultē vispirms", parakstot memorandu, jau ir pievienojušās 22 valsts uzraudzības iestādes, apņemoties īstenot klientu orientētu uzraudzību. Ko tas nozīmē realitātē, ikdienā, sadarbībā ar uzņēmējiem?

Iedzīvotāji un uzņēmēji vēlas redzēt kardinālas pārmaiņas valsts pārvaldes institūciju darba stilā – demokrātiskā sabiedrībā tiek sagaidīts uz sadarbību vērsts darba stils, kas nepieļauj represīvas metodes. Aizbildināšanās, ka likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības, šajā gadījumā ir vienkārši neloģiska, jo īpaši, ja tas tiek attiecināts uz valsts budžeta maka pildītājiem. Mūsu mērķis nav mēģināt palielināt valsts budžeta ieņēmumus, pateicoties uzņēmējiem piemērotiem sodiem, bet gan pateicoties saimnieciskajai rosībai, labvēlīgai biznesa videi un veiksmīgai sadarbībai starp uzņēmējiem un valsts institūcijām.

Runājot līdzībās, fotoradaru izvietošanas ceļu satiksmē galvenais mērķis ir nodrošināt satiksmes noteikumu, t.i., atļautā braukšanas ātruma ievērošanu, nevis "lidotāju" tvarstīšanu un attiecīgi soda naudu iekasēšanu. Tieši atbilstības nodrošināšana – kad uzņēmēji zina un izprot tiem izvirzītās prasības un godprātīgi tās ievēro – ir uzraudzības iestāžu darba virsmērķis, ko palīdz īstenot "konsultē vispirms" princips. Protams, iestāžu arsenālā tiek saglabāts arī soda mehānisms kā pilnvaras un rīks, lai aizsargātu sabiedrības (veselības, drošības) intereses.

Sākot darbu pie "konsultē vispirms" principa, loģiski, saskārāmies ar dažādām attieksmēm – gan ar uzņēmēju neticību pārmaiņu iespējamībai valsts pārvaldē, gan ar pašu uzraugošo iestāžu skepsi no sērijas "kā var nesodīt, ja var sodīt". Pēc pusgada intensīva darba, kad roku rokā ar iestādēm preparējām visus reālos un iedomātos šķēršļus, kādēļ konsultēt it kā nav iespējams, visvairāk gandarī fakts, ka esam iekustinājuši domāšanas maiņas procesu. Mēs ne tikai esam izveidojuši vadlīnijas "konsultē vispirms" principa ieviešanai, bet esam radījuši platformu, kuras ietvaros uzraugošās iestādes, savstarpēji daloties labajā praksē, ir nonākušas pie vērtīga secinājuma – uzraudzības darbam jābūt jēgpilnam un princips "konsultē vispirms" to palīdz sasniegt. Arī uzraudzības iestādēs strādā cilvēki, tādi paši cilvēki, kas no sirds vēlas, lai viņu darbs tiek novērtēts, lai tas ir vajadzīgs, lai šie cilvēki ir gaidīti pie saviem sadarbības partneriem, lai viņi tiek uztverti kā sadarbības partneri, nevis aukstasinīgi soda izpildītāji.

Latvijā ir vairāk nekā 22 tirgu uzraugošās iestādes. Pazīstamākās no tām – Valsts ieņēmumu dienests, Valsts darba inspekcija, Uzņēmumu reģistrs, Datu valsts inspekcija u. c. – veido iedzīvotāju un uzņēmēju pirmo pieredzi komunikācijā ar valsti. Diemžēl aptaujas un pētījumi šobrīd parāda, ka sabiedrībā ir zems uzticības līmenis valsts pārvaldes institūcijām. Tas lielā mērā ir kontrolējošo un tirgus situāciju uzraugošo iestāžu vecmodīgās pieejas "nopelns".

"Konsultē vispirms" mērķis ir iedrošināt uzņēmējus nebaidīties taujāt pēc palīdzības valsts iestādēs, bet uzraugošo institūciju darbiniekiem jābūt gataviem ciešākai sadarbībai un konsultāciju sniegšanai. Diemžēl līdz šim ļoti nedaudzi uzraugi mēģināja runāt ar uzņēmējiem viņiem saprotamā valodā. Savukārt uzņēmēji visbiežāk centās izvairīties no saskares ar uzraugošo iestāžu darbiniekiem, jo ir izveidojies priekšstats, ka, visdrīzāk, tas nozīmēs jaunus aizrādījumus un sodus.

Ieviešot "konsultē vispirms" principu, tiks radīti labvēlīgāki apstākļi uzņēmējiem, kas strādā legāli, – viņiem strādāt kļūs ērtāk, saprotamāk un ienesīgāk. Uzņēmējiem kļūs saprotamāki spēles noteikumi un izvirzītās prasības. Uzraugošajām iestādēm primāri ir jāsniedz normu un prasību skaidrojums, īpaši pirmreizēju pārkāpumu gadījumā, nosakot termiņu nepilnību novēršanai. Iestāžu pamatuzdevums vairs nebūs sodīt, bet nodrošināt, ka uzņēmēji zina un izprot savus pienākumus, kā arī tos godprātīgi pilda.

Mani priecē arī tas, ka, attīstot "konsultē vispirms" ideju, tai pievienojušās lielākās Latvijas uzņēmējus pārstāvošās organizācijas – LTRK, LDDK, Latvijas Tirgotāju asociācija, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, kas apliecina arī uzņēmēju vēlmi sadarboties, godprātīgi pildīt tiem noteiktās prasības.

Mums priekšā vēl liels darba cēliens – uzraudzības iestāžu darbinieku apmācības par klientu apkalpošanas kultūru, organizāciju rezultatīvo rādītāju pielāgošana konsultāciju sniegšanai, izskaužot sodu skaitu un apjomu kā iestādes darbības vērtēšanas kritēriju. Ekonomikas ministrija no savas puses arī apņemas sekot līdzi "konsultē vispirms" principa īstenošanai – iestāžu pašvērtējums, klientu apmierinātības indekss, kopējais reitings būs instrumenti progresa mērīšanai.

Lai "konsultē vispirms" princips no vadlīnijām pāraugtu kustībā, tam ir jākļūst par dabisku valsts pārvaldes darba kultūras sastāvdaļu. "Konsultē vispirms" ir domāšanas veids un attieksme – esam pārmaiņu vadības procesā, un tikai mums pašiem ir iespēja radīt tās pārmaiņas, ko vēlamies redzēt savā valstī!

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form