Foto: Privātais arhīvs
Ik pa laikam aktuāls kļūst jautājums par to, vai lauku olas ir labākas jeb kvalitatīvākas par veikalā nopērkamām, kas ražotas rūpnieciski. No vienas puses – ir saprotams cilvēku pieņēmums, ka lauku olas ir veselīgākas, jo vistiņas taču pastaigājas laukā un ēd, ko vēlas. Tāpat arī gandrīz katram ir viedoklis par lauku olu un veikala olu dzeltenuma atšķirībām.

Šajā viedokļrakstā aprakstītajā pētījumā tika salīdzinātas būros turētu, brīvos apstākļos turētu un kūtīs turētu vistu olas, bet ne bioloģiskās olas (ar marķējumu 0). Līdz ar to attiecībā uz bioloģiskajām olām nekādi secinājumi no šī pētījuma nav izdarāmi. Taču ir secināms, ka, pretstatā izplatītajam uzskatam par privāto zemnieku audzēto vistu olu kvalitātes pārākumu, arī kūtī un sprostos turētu vistu olas satur visas nepieciešamās uzturvielas pietiekamā daudzumā.

Atšķirība ir cenā, ne kvalitātē

Pētījuma rezultāti uzskatāmi parāda, ka dažādos apstākļos turētu vistu dēto olu sastāvā un kvalitātē nav būtisku atšķirību. Pretstatā izplatītajam uzskatam par privāto zemnieku audzēto vistu olu kvalitātes pārākumu jāsecina – arī kūtī un sprostos turētu vistu olas satur līdzvērtīgu visu nepieciešamo uzturvielu daudzumu.

Arvien biežāk sabiedrībā parādās viedoklis, ka fermās audzētu vistu olas ir veselīgākas, jo iegūtas no brīvos apstākļos turētām vistām. Turklāt jaunās māmiņas nereti tiek nosodītas, ja nevar atļauties saviem bērniem iegādāties bioloģisko pārtiku, kas ir būtiski dārgāka. Taču attiecībā uz olām šis uzskats ir maldīgs, ko pierāda konkrētais pētījums. Laukos vista savu ēdienkarti saliek pati, tā teikt – ko ierauga, to ēd, savukārt, rūpnieciski ražojot olas, vistām barība tiek sakombinēta no dažādām izejvielām, lai nodrošinātu pilnvērtīgu un veselīgu uzturu, kas secīgi ietekmē arī olu kvalitāti. Tādēļ, izdarot izvēli par labu lauku vai tā sauktajām veikala olām, šaubām par kvalitāti nevajadzētu būt noteicošajam faktoram, jo arī pētījums atklāja, ka procentuālās rādītāju atšķirības ir pavisam nelielas.

Piemēram, sprostos turētu vistu un brīvi vai kūtī turētu vistu olās proteīna nobīde ir aptuveni 9%, kas patiesībā ir vien 1–2 gramu atšķirība (attiecīgi – 11 un 12 grami). Arī šī atšķirība uzturā nekādas izmaiņas neizraisa. Protams, ja cilvēks ēd kilogramu olu dienā masas uzaudzēšanai, nobīde būtu aptuveni 20 g. Taču vidēji cilvēks dienā apēd 1–2 olas, kurās šī olbaltumvielu atšķirība ir vien 1–2 gramu robežās.

Visi parametri atbilst vadlīnijām

Lai nodrošinātu, ka pētījuma rezultāti ir konsekventi, tika pētīti viena ražotāja trīs olu veidi – veikalos tos var redzēt apzīmētus ar šādiem numuriem: 1 – brīvās turēšanas apstākļi; 2 – turēšana kūtī; 3 – turēšana sprostos. Rezultāti parāda, ka visu veidu olu kvalitatīvie rādītāji atbilst ES regulās noteiktajam, kā arī lielākoties makroelementu (olbaltumvielas, tauki), vitamīnu un minerālvielu daudzums olās ir līdzvērtīgs – tas pierāda visu veidu olu piemērotību un atbilstību pilnvērtīgam uzturam.

Runājot par atšķirībām, kas daudziem varētu būt izšķirošas, izvēloties konkrētā veida produktu, jāpiemin svārstības holesterīna daudzumā. Holesterīna saturs produktos ir visai aktuāls jautājums sabiedrībai, jo īpaši tiem cilvēkiem, kam ir problēmas ar tā regulāciju. Pētītajās sprostos dētajās olās ir mazāk holesterīna nekā citās olās, kas ir vērā ņemams, taču ne veselībai noteicošs rādītājs – visās olās holesterīna daudzums ir pietiekami minimāls, lai neietekmētu holesterīna līmeni vesela cilvēka organismā.

Atšķirības vērojamas arī vitamīnu rādītājos, piemēram, brīvi audzētu vistu olās ir mazāk A un E vitamīna, savukārt vairāk biotīna un D vitamīna. Garo omega-3 ķēžu taukskābju – EPA (eikozapentaēnskābe) un DHA (dokozaheksaēnskābe) – saturs visās olās neatšķiras. Interesanti, ka citu valstu pētījumi norāda uz pretējiem rezultātiem – brīvi turētu vistu olās ir augstāks E vitamīna un omega-3 taukskābju saturs. Šie rezultāti parāda nepieciešamību pēc Latvijā ražotu pārtikas produktu kvalitatīvām analīzēm, jo mūsu klimatiskie apstākļi, augsne un citi faktori norāda uz ievērojamām atšķirībām, salīdzinot ar citām pasaules valstīm. Visiem trīs olu veidiem izmantojama ES uzturvielu norāde "dzelzs avots", taču tas attiecas tikai uz vīriešiem, jo, kā zināms, sievietēm ir augstāka nepieciešamība pēc dzelzs. Savukārt visas olas ir "cinka avots" sievietēm. Visu trīs veidu olas ir arī A vitamīna, E vitamīna, B2 vitamīna, fosfora un selēna avots.

Nelielas atšķirības parādās joda rādītājos. Brīvi turētu vistu olās konstatēts vairāk joda, jo pētījums veikts septembrī, kad brīvi turētu vistu barībā ir dažādi augi, sliekas un citas jodu saturošas barības vielas, kā tas nav, piemēram, ziemā. Līdz ar to nevaram konsekventi apgalvot, ka brīvi turētu vistu olās ir vairāk joda. Turpretī kūtī un sprostos turētu vistu ēdienkarti ir iespējams uzturēt konstantu un vajadzības gadījumā papildināt ar kādu konkrētu produktu, lai palielinātu konkrēta vitamīna daudzumu olās. Piemēram, jau šobrīd tirgū ir pieejamas olas ar paaugstinātu omega-3 saturu. Tomēr, ņemot vērā, ka šāda veida pētījums Latvijā veikts pirmoreiz, noteikti korektam salīdzinājumam būtu nepieciešams veikt analīzes arī citā gadalaikā.

Olas – vērtīgs uzturvielu avots

Olu kvalitāte nav atkarīga no vistu turēšanas apstākļiem, bet no tām piedāvātās barības, kurai jābūt sabalansētai un nepieciešamām uzturvielām piesātinātai. Pētījumā analizētās dažādi turētu vistu olas ir vērtīgs uzturvielu avots, kas ir mikrobioloģiski drošs un nav piesārņots ar tādiem smagajiem metāliem kā kadmijs un svins. Uzturvielu svārstības vistu olu paraugos ir niecīgas, tādēļ no šī aspekta nav iespējams izvirzīt kādu no olu veidiem kā pašu labāko cilvēku uzturam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!