Foto: Publicitātes foto
Ziniet, kas man vairāk par aukstumu sačakarēja šo aprīli un maiju? Rīgas ceļazīmes, kuru džungļos kopā ar jums un "Latvijas Avīzes" lasītājiem nesen iekūlos. Būtu braucis kā visi, lieko ignorējot, redzētu, ka ķirši uzziedējuši. Tagad skatos uz ietiepīgu un bezgaumīgu manas mīļās pilsētas dekorēšanu ar "moderno mākslu" un īsti nezinu, ko ar to visu iesākt.

Par nepilnīgo standartu, kurš prasa "romba" iespraušanu pirms katra krustojuma, jau runājām. Standartu, iespējams, tuvākā laikā izmainīs. Bet cilvēki, kuri apstiprināja projektiņu ar rombu Dzirnavu un Zaļās ielas krustojumā, kur no galvenās nogriežas vienvirziena iela, un nekāda prioritāte, ne formāla, ne faktiska te nevienam nav vajadzīga, paliks.

Foto: Publicitātes foto
Paliks tāds pats, piedodiet, idiotisks regulējums pie vecās Valsts bankas, no Vanšu tilta nobraucot. Paliks ar 10 zīmēm apkarināta Dzirnavu iela gar "LA" redakciju – "Uzmanību, bērni!" vietā, kur neviens skolasbērns jau vairākus gadus nav redzēts, bet ir tikai divi bāri un "Latvijas balzāma" veikals, limits "30", kuru nez kāpēc pēc 70 metriem vajag "amnestēt", lai vēl pēc pārdesmit soļiem iespraustu trīskāršu brīdinājumu par krustojumu, kurš tuvojas...
Foto: Publicitātes foto

Paliks zīmju džungļi un – piedodiet pesimismu – vairosies. Tāda ir galvaspilsētas satiksmes organizatoru nesatricināma koncepcija. Jo vairāk zīmju, jo labāk!

Pilnu sirdi speros "LVC" satiksmes organizācijas pārvaldes vadītāja kabinetā un jautāju – vai viņus kāds viņus kontrolē? Var apturēt? Vai vismaz piebremzēt?

Māris Zaļaiskalns, šīs istabas un visu valsts ceļazīmju šefs:

"Teorētiski – kontrolējam un uzraugām mēs. Faktiski un praktiski – mums maz resursu un nav arī nekādu iespēju iejaukties RDSD rīcībā, ja tā ir juridiski pareiza. Man, piemēram, personīgi arī ir iebildes pret daudzām ātruma limitu pazeminošām zīmēm pie mācību iestādēm, kuras izvietotas tālu no faktiskajiem bērnu kustības ceļiem un virzieniem. Taču formāli LVC nevar RD izveidotu komisiju lēmumus un projektus apstrīdēt. Tāpat kā nevar protestēt pret galveno ielu rombiem, ja to uzstādīšanu paredz valsts standarts."

- Bet ja rombi uzstādīti neatbilstoši standarta prasībām?
- Kur konkrēti?

- Nebūs tālu jāiet. Varu arī desmit bilžu atsūtīt. Un vēl simtu sagatavot. Sērga, kuru, ar lieku zīmju ķeršanu aizrāvies, pamanīju, jau tuvojas Vecrīgai. Nosvītrotie rombi. Galvenā ceļa beigas. Zīme, kuras būtība un sūtība ir brīdināt ātri braucošos par drīzu bremzēšanas nepieciešamību, ar Rīgas satiksmes drošības vadoņu svētību tiek sprausta tādās pavisam lēnās, īsās ieliņās kā Antonijas, Alunāna. Tiek spraustas pat trotuāru vidū, un dod nevis braucēju drošību, bet reālu iespēju kādam jūgendstilu baudošam iezemietim vai tūristam pieri pārsist. 
Foto: Publicitātes foto

Turklāt - TIEK UZSTĀDĪTAS STANDARTAM NEATBILSTOŠI! Tikai 25 - 40 metrus no krustojuma. Bet standarts prasa 50 - 60. Un loģiski prasa, jo nav jau nekādas jēgas brīdināt, ja redzeslokā jau klāt tikpat liels galvenā ceļa trīsstūris...

Māris Zaļaiskalns: "Paldies. Te varam mēģināt iejaukties. Sūtiet tās bildes."

Sūtīšu. Un tevi, lasītāj, lūdzu palīgā. Mana pasta adrese ir atis.jansons@la.lv. Fotografē  un/vai  īsi apraksti nevajadzīgas ceļazīmes uzstādīšanas vietu. Iedvesmai atceries, ka katra no tām maksā apmēram 100 latus (rīdzinieku nodokļos maksātu), par kuriem varētu aizlāpīt 10 kvadrātmetrus tādu bedru, kādā tu šorīt iebrauci. Un - lai nešautu pa tukšo - pamēģini atrast zīmes, kuras ir ne tikai neloģiskas (šis arguments RDSD nebūs pietiekams), bet arī nelikumīgas. Zīmju standartu un ekspertu skaidrojumus var atrast šajā biezajā grāmatā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!