Piemēram, vācu kontrolētajā bāzē pie Mazarišarīfas Afganistānas ziemeļos vakara tusiņā karavīra pieļaujamā doza bija divi aliņi vai glāze vīna. Citur bija savādāk – amerikāņu bāzē pat tas bija liegts, sausais likums. Irākas misijā, tas bija 2004. gada Jāņos, līdz ar grila gaļu un desiņām Latvijas rotas karavīri saņēma pa pāris skārdenēm alus. Bet tas vien svētkos un retās reizēs. Pārejā laikā nopietns, bieži nervozs un bīstams ikdienas darbs. Gan Latvijas kontingenta komandierim, gan pašiem viņa pakļautajiem karavīriem. Kā 2004. gada Irākas misijā, kad Latvijas rotu komandēja majors Vents Lapsenbergs. Viņam netrūka raižu un pārdomu, kā pasargāt savu vienību no zaudējumiem.
Tas ne reti pat lika rīkoties pretēji augstāku komandieru rīkojumiem. Bija dažādas situācijas un majors, šķiet, joprojām labi atceras, kā sūtījis savus karavīrus pārdrošos reidos pret nemierniekiem. Arī par to tika saņemti aizrādījumi no viena otra augstāka virsnieka.
