Foto: DELFI
Saule spīd, kā spīdējusi, cilvēki, kā jau vasarā ierasts, peldas jūrā, ezeros un upēs, ar vienu vārdu sakot, gluži labi aizrit mūsu dienas. Un jaunais prezidents uzteic premjeru par sakarīga nākamā gada budžeta pieņemšanu, un Kariņš nebeidz uzsvērt tā vienreizīgumu, jo pirmo reizi tas pārsniegšot desmit miljardus eiro.

No rītiem trallina "Rīta Panorāma", liela daļa mūsu rakstnieku savās lauku mājās rosīgi raksta, un zemnieki priecājas par labo šīsvasaras ražu. Un patiesi, skaisti dzīvot Latvijā, tā, esmu drošs, teiktu daudzi. Un viņiem piekristu arī es. Tad "Latvijas Avīzē" izlasu interviju ar ekonomistu un antropologu Andri Šuvajevu, kurā viņš kritiski izsakās par "Rīgas eliti" (tajā iekļaujot plašāku personu loku, ne tikai politiķus vien), kas vedot valsti pretī iznīcībai. Un arī viņam nākas piekrist.

Tad, kā jau katru dienu, pārskatot ziņas, uzduros vēstīm no Igaunijas. Viena no tām atvēsina kā auksta duša. Tajā teikts, ka Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Marko Mihkelsons paudis bažas par jaunas Krievijas helikopteru bāzes izveidi Hoglandes salā, kas liecinot par tālāku Somu līča militarizāciju. Mihkelsona vērtējumā šādas bāzes izveide ir nopietna liecība, ka Krievija attīsta "daudzveidīgu un ģeogrāfiski izvērstu uzbrukuma potenciālu tiešā Igaunijas tuvumā". Deputāts arī atgādina, ka pēdējo gadu laikā Krievija būtiski nostiprinājusi savu Baltijas jūras floti, pastiprinājusi Pleskavas 76. gaisa desanta divīziju ar tankiem, Krievijas stratēģiskie bumbvedēji veikuši regulārus lidojumus virs Somu līča un Baltijas jūras, bet divas Somu līča salas tiek izmantotas desanta izcelšanas iemaņu slīpēšanai. Nākas piekrist Igaunijas deputātam.

Ne tik satraucoši izsakās Igaunijas parlamenta Aizsardzības komitejas deputāts atvaļinātais ģenerālis Antss Lāneotss. Viņš apgalvo, ka helikopteru bāze Hoglandē Igaunijai tiešus draudus nerada, tomēr liecina par Krievijas prezidenta Vladimira Putina ekspansionistiskajiem nolūkiem un centieniem nostiprināt ietekmi pasaulē, īpaši gar savas valsts robežām. Ģenerāļa teiktajam piekrist nevaru un labprāt viņam pajautātu, vai tieši draudi ir tikai tad, ja ienaidnieka tanki jau šķērso mūsu robežas. Bet varbūt arī tad nav, ja visā tikai mierīgi noskatāmies?

Noteikti pietrūkst svarīgu un nopietnu vēstījumu – tādu Latvijas amatpersonu izpildījumā ir gaužām maz. Ja Igaunija un Lietuva paziņo, ka iebraukšanas vīzas nevarēs saņemt Krievijas pilsonību saņēmušie krievu iekaroto Doņeckas un Luhanskas apgabalu iedzīvotāji, tad to arī pavēsta iepriekš šādu lēmumu pilnīgā klusumā pieņēmusī Latvijas Ārlietu ministrija. Vēlos saprast, ko šajos apstākļos par aizvien agresīvāko lielo kaimiņvalsti domā gan prezidents kā virspavēlnieks, gan arī sekmīgais premjerministrs.

Kādēļ par nopietnajām tēmām, piemēram, to, ka nestundā mums nevajadzētu naivi cerēt uz šrēderiskās Vācijas, arī vēl tālāk esošās Francijas atbalstu, viņi nerunā? Kādēļ to pasaka vien atsevišķi žurnālisti? Tas būtu daudz svarīgāk, nekā regulāri redzēt augstos Latvijas valsts vadītājus svinīgi piedalāmies dažādos pasākumos.

Vasara ir izdevusies, jāmāk priecāties, taču pieaugušiem cilvēkiem jāsaprot, ka atnāks arī ziema. Ja to esam aptvēruši, tad varam ieklausīties dažādos akadēmiski labi un varbūt ne tikai labi akadēmiski izglītotos ukraiņu speciālistos, kas gandrīz visi kā viens norāda, ka Putina plāns ir visas Ukrainas valsts iznīcināšana. Tas nozīmējot arī Eiropas Savienības vājināšanu un NATO izaicināšanu.

Jāpiekrīt, tas ļoti attiecas uz mums Baltijā. Lūk, par to Levits un Kariņš nerunā!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!