Foto: EPA/Scanpix/LETA
Baltkrievijas opozīcijas pārstāvja aicinājums Latvijas sabiedrībai atvērt acis un paskatīties pāri robežai uz kaimiņos esošā autoritārā prezidenta pārvaldīto valsti, palīdzot baltkrieviem izlauzties no batjkas dzelzu tvēriena, ir cilvēciski labi saprotams. Tomēr, tiklīdz jādomā par atbalstu jau gluži konkrēti, nekas lādzīgs prātā nenāk un iestājas mulsums – kā lai palīdz viņiem? Ko lai izdara viens, nu labi pat desmit līdzīgi domājošie – kā palīdzēt? Varbūt atteikties no baltkrievu ražojumu iegādes – pagalam naivi – neko citu izņemot nosacīti lēto šņabi no Baltkrievijas nav iespējams iedomāties. Kāda tam būtu nozīme, ja valsts līmenī Latvija atturīgi izturas pret Viļņas lūgumu pievienoties netālu no Lietuvas robežas Baltkrievijā uzceltās atomelektrostacijas ražotās elektroenerģijas boikotam.

Arī tranzīts no Baltkrievijas mūsu ekonomikai ir nepieciešams un atsevišķu indivīdu pasludināts "nē" baltkrievu precēm patiesi izskatītos ārkārtīgi nenozīmīgs. Ja nu vienīgi par to vienotos tūkstošiem cilvēku, taču tas šķiet pilnīgi neiespējami. Turklāt Latvijas iedzīvotāju attieksme pret kaimiņos esošo "kārtību" diez vai ir tik vienprātīga – visai bieži nācies dzirdēt atzinīgus vārdus par Aleksandra Lukašenko izveidoto kārtību, sākot, ar "labo šņabi" un "labajiem ceļiem", kas esot panākts ar to, ka ikviens priekšnieks taču baidoties no prezidenta dusmām.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Abonē un lasi vairāk:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit