Es nezinu, kuru Baltkrievijā šobrīd ir vairāk – vai to, kas līdzīgi Puškinam godā savu baltkrievu valodu, vai arī to, kas nekā īpaši līdz šim nav lauzījuši savu prātu par pagātni, šodienu un rītdienu, un vienā mierā tikai akli uzklausījuši, ko viņiem pateiks augšas ar Batjku Lukašenko priekšgalā. Kā pirms divām dienām man stāstīja kādas Latvijas austrumu pašvaldības vadītājs, kas labi orientējas kaimiņvalsts notikumos, neesot pamata domāt, ka opozīcija varētu gūt panākumus cīņā ar režīmu. Piemēram, laukos tam neesot ne vismazākā pamata, jo tur spēku samērs esot krietni vien par labu Lukašenko – 80 procenti atbalstot viņu. Arī pats režīms diezin vai noturēsies pretī Kremlim, kas beigu beigās pievienos sev šo valsti.
Lielā mērā noteikti, jo neraugoties uz negaidītajiem protestiem, kas sākās pēc falsificētajām prezidenta vēlēšanām pagājušā gada augustā, milzīgai daļai šīs valsts iedzīvotāju viss, kā izrādījies, ir pilnīgi vienalga. Tik ļoti vienalga, ka nav nozīmes valodai, nav nozīmes vēsturei un tradīcijām, vienalga kādām pavēlēm klausīt, galvenais, lai viss nepieciešamākais ir pieejams. Bet kas tas ir – tas labi skan krieviski – čarka, škvarka, inomarka! Latviski tas būtu – šņabis, speķis un vāģis labs! Tagad skaidri redzams, ka ar daudziem no viņiem esam pārāk atšķirīgi, ka nekad mēs nespēsim pa īstam saprasties. Viņi pateiks, ka var palikt piemineklis Ļeņinam, bet es tam nepiekritīšu, viņi teiks, ka Staļins ieviesis Iai arī dzelžainu, bet tomēr kārtību, bet es to kategoriski noliegšu, un tad viņi pateiks paldies PSRS, kas arī "atbrīvoja" Baltiju un izveidoja tādu kosmosa floti!
