No Eiropas Savienības (ES) lēmējinstitūcijām saņēmām milzu uzticības kredītu apmaiņā pret apņemšanos godprātīgi un saskaņā ar labāko praksi un pieredzi, ieviest mums vēl īsti neaptveramā apjoma nākotnes vīziju - Rail Baltica, un priekšzīmīgi īstenot šo Eiropas līmeņa infrastruktūras projektu.
Rail Baltica neapšaubāmi ir Baltijas gadsimta projekts, turklāt attīstīts dzelzceļš ir arī valstu nacionālās drošības jautājums. Tomēr mums pavisam skaidri jāapzinās, ka tas pāraug mūsu trīs nacionālo valstu mērogu. Ekonomiskā loģika uz Rail Baltica projektu liek skatīties tālāk kā Baltijas kontekstā. Rail Baltica primāri ir Eiropas kopējo interešu projekts, kurš, sekmīgas īstenošanas gadījumā, radīs pozitīvu sinerģiju visā reģionā, sākot no Somijas, turpinot ar Baltijas valstīm, Poliju un vēlāk Eiropas Rietumu un Dienvidu virzienā. Tas uz visiem laikiem pozitīvā virzienā izmainīs šī reģiona dzīvi, nodrošinot šobrīd iztrūkstošo posmu Eiropas dzelzceļa tīklā.
Apzinoties mērogu, mēs nedrīkstam Rail Baltica vērtēt tikai šaurā nacionālo valstu īstermiņa interešu līmenī. Mūsu īstās nacionālās intereses ir spēt vienoties kopējai projekta īstenošanai. Šis gads ir izšķirīgs, lai sapnis par Rail Baltica iegūtu fundamentu turpmākai darbībai un nepaliktu tikai uz papīra.
Visām Baltijas valstīm izdevīgākais ir realizēt šo kā kopīgu projektu nevis sadalīt katrā valstī pa saviem nogriežņiem, piekopjot atšķirīgu biznesa praksi. Kopīgi liela mēroga iepirkumi dos mēroga ekonomiju (zemāka cena, kas panākama, iepērkot vairumā) un, kas ir ļoti svarīgi, garantēs šī sarežģītā projekta sistēmu savietojamību. Īstenojot projektu kopā, mēs nedublēsim vienas un tās pašas funkcijas katrs savā valstī un arī tas dos iespēju ekonomēt.
Uzņēmējiem būs jāiemācās sadarboties
Ja kādam ir bažas, ka lielajos iepirkumos varēs uzvarēt tikai lielās ārvalstu kompānijas, un tāpēc iepirkumiem jābūt lokāliem, tad tā tas nav. Baltijas valstu uzņēmējiem būs jāiemācās sadarboties un veidot alianses. Ticu, ka tas ir iespējams. Un pilnīgi noteikti, pie jebkura iepirkuma iznākuma, bez vietējiem apakšuzņēmējiem nekādi iztikt nevarēs, un viņiem būs iespēja mācīties. Vietējās zināšanas dabiski nostāda priviliģētā situācijā. Ņemot vērā trīs līdz piecu valstu dalību un sadarbību projekta ietvaros, būtiska loma būs inovācijām. Šāda sadarbība cels vietējo piegādātāju prasmes, ļaujot kļūt konkurētspējīgākiem citos tirgos.
Attiecībā par PVN un to, kurā valstī tas tiks maksāts, vēlos izteikties īsi un strikti - PVN katrā valstī paliks balstoties uz vienādiem principiem. To iespējams izdarīt dibinot RB Rail meitas uzņēmumus iesaistītajās valstīs. Tas ir tikai tehnikas un gribas jautājums. Viss pārējais ir urbānais mīts.
Šādu projektu var īstenot tikai labi, profesionāli un korporatīvi pārvaldīts kopuzņēmums. Lai gūtu panākumus, ir svarīgi depolitizēt projekta īstenošanas profesionālo pusi. Baltijas valstis jau ir piedzīvojušas neveiksmīgus projektus, kas pārāk lielās politizācijas dēļ beigušies ar ES finansējuma zaudējumu. Tāpēc uzraudzības padomei ir jābūt politiskai, savukārt projekta vadības komandai un projektu organizācijai - profesionālai. Tikai profesionāli pārvaldītam uzņēmumam būtu ieinteresēta pievienoties, piemēram, Somija. Mums Somijas klātbūtne, savukārt, ir kā papildu arguments projekta ekonomiskajam pamatojumam.
Rail Baltica valdē jābūt profesionāļiem no visa Baltijas reģiona
Rail Baltica komandai jābūt īpaši spēcīgai. Mana vīzija - valdē jābūt augsta līmeņa profesionāļiem, pārstāvot visu Baltijas reģionu - ar atbilstošu izglītību un pieredzi, turklāt profesionāli atlasītiem pēc zināmiem un skaidriem kritērijiem.
RB Rail uzņēmuma akcionāri – ir pēdējais laiks stiprināt kopuzņēmumu, ieviest labu pārvaldību, atlasīt profesionālu valdi, apstiprināt kopējo iepirkumu shēmu! Dalībvalstis, ir pēdējais brīdis noslēgt starpvaldību līgumu visa projekta ilgtspējai!
Nevēlos uz augstākminētajām prasībām atsaukties tikai tāpēc, ka to nosaka ES. Pamatā to diktē ekonomiskā un tehnoloģiskā loģika. Taču ES ir lielākais Rail Baltica finansētājs un tāpēc tās balss un redzējums par šī projekta īstenošanu, ir izšķirīgs. Lai saņemtu finansējumu, mums tas ir jārespektē.
Es ticu, ka mums tas izdosies! Ticu, ka visi kopā mēs šo eksāmenu noliksim un pēc vairākiem gadiem Rail Baltica kļūs par piemēru citu liela mēroga infrastruktūras projektu veiksmīgai realizācijai un tajā iesaistītie profesionāļi iegūs pieredzi un zināšanas startam citos projektos.
Mums jātiecas uz izcilību visās ar projekta realizāciju saistītās jomās, bet, jo īpaši, strādājot pie projekta ilgtspējas - projekta ietekmi uz vidi, ekonomikas ilgtspēju, elastību tehnoloģisko risinājumu piemērošanā un pielāgošanā un efektīvas procesu vadības (lean) ieviešanā. Mums jātiecas uz izcilību, esot gataviem mācīties no Eiropas un pasaules labākās pieredzes, sasniedzot izcilību gan plānošanā, gan caurspīdīgā un uz sadarbību vērstā projekta pārvaldībā.
Mums jāuzceļ Rail Baltica saviem bērniem. Tā ir pārliecība, kas liek man kustēties. Nākotnes Rail Baltica pasažieris un pasūtītājs pašlaik ir 10 līdz 25 gadu vecs. Šodien nokļūšanai Eiropā primāri izmantojam aviotransportu. Ja izvēlamies citas alternatīvas, tad, piemēram, lai nokļūtu pie kaimiņiem Viļņā un Tallinā mums jārēķinās ar vismaz 4 stundām laika un uz Berlīni ir jālido. Mūsu bērnu nākotnes mobilitātes nozīmīga izvēle būs Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļš. Eiropa viņiem nebūs "kaut kur tur", bet tepat.
Rail Baltica ir potenciāls pārvadāt līdz pat 5 miljoniem pasažieru un 16 miljoniem tonnu kravu gadā. Tam būs būtiska netiešā ietekme uz reģiona valstu ekonomikām. Rail Baltica būs arī nozīmīgs avots akadēmisku pētījumu veikšanai un jaunu studiju programmu ieviešanai, ko paver liela infrastruktūras projekta klātbūtne.
Pirms divdesmit pieciem gadiem varējām vienoties kopīgajai pasīvās pretestības akcijai - Baltijas ceļam. Ir pienācis laiks ar savu vienotību un kopdarbu atkal nonākt pasaules apziņā ar Rail Baltica, savienojot nācijas, cilvēkus un valstis.