Baiba Strupiša: 'Konsultē vispirms' principa nākotnes attīstības veiksmes formula
Foto: F64

Valsts iestādes jau kopš 2017. gada aktīvi strādā pie principa "Konsultē vispirms" ieviešanas valsts pārvaldē. Pēc trīs gadu neatlaidīga darba ir acīmredzami sasniegumi, piemēram, klientu vērtējumā valsts iestādes aizvien vairāk iegūst atzinību, ka patiešām vispirms konsultē un tikai pie atkārtotiem brīdinājumiem un nesadarbošanās ķeras pie stingrākiem mēriem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Pie labā ātri pierod", un šobrīd iniciatīvas ieviešanā sāk parādīties virzieni, kuros vēl ir izaugsmes iespējas, lai varētu teikt, ka šis darbs ir padarīts līdz galam un pilnībā, ja vispār tas ir iespējams.

Uzņēmēju izpratnē "Konsultē vispirms" princips nozīmē to, ka ierēdnis sadarbojas ar uzņēmēju – vispirms uzklausa un patiesi izprot uzņēmēja situāciju, tad atbalsta uzņēmēju, bet pašās beigās abas puses kopā risina situāciju. Uzņēmēji sagaida, ka pārkāpuma gadījumā vai nu tiek izteikts brīdinājums, vai sods ir samērīgs un adekvāts gan no valsts, gan uzņēmēja skatpunkta. Šāda sadarbība ir dialogs. No valsts puses svarīgi, ka šis dialogs ir atvērts un no uzņēmēju puses – godprātīgs.

Parasti uzņēmējam princips "Konsultē vispirms" saistās ar taisnīguma sajūtu. Katram, protams, ir sava izpratne par taisnīgumu, bet valsts pārvaldē taisnīguma jēdzienu varētu tuvināt tiesiskuma iedzīvināšanai, ja mēs prezumējam, ka likumi ir taisnīgi. Šī gada sarunu festivāla "LAMPA" diskusijā "Kopā celt tiesiskumu" (https://festivalslampa.lv/lv/video-arhivs/1292) visas valsts augstākās amatpersonas atzina, ka, viņuprāt, Latvija ir demokrātiska valsts un valsts tiesiskuma stiprināšana ir ikdienas darbu klāstā. Tas ir atkarīgs no katras iestādes, katras amatpersonas, katra iedzīvotāja un katra uzņēmēja faktiskās rīcības. Liela nozīme ir pašiniciatīvai, kur katrs savā atbildības sfērā dara visu iespējamo, lai stiprinātu taisnīgumu. Tajā pašā laikā augstākās valsts amatpersonas bija vienisprātis, ka kļūdīties ir cilvēcīgi. Ja kļūda ir notikusi, tiesiskā valstī to atzīst, izlabo, novērš sekas un turpmāk rīkojas citādi.

To pašu var teikt par principu "Konsultē vispirms". Protams, kļūdas ir neizbēgamas. Ierēdnim, lai viņš varētu ar pilnu sparu īstenot dzīvē šo principu, ir svarīgi izprast, kur ir viņa rīcības brīvība un kur ir sarkanās robežas, kuras nedrīkst pārkāpt. Kā rāda pieredze, tajos gadījumos, kad valsts klientam – uzņēmējam – ir izveidojusies sajūta, ka viņš patiesi ir sadzirdēts un ka valsts ir sadarbojusies risinājumu meklēšanā, ierēdnis ir bijis radošs.

Radošums prasa skaidrību un drosmi, kuras savukārt ir atkarīgas no tā, kā principu "Konsultē vispirms" izprot valsts citas varas, tajā skaitā tiesu vara, masu mediji un kontroles institūcija – Valsts kontrole.

Demokrātiskās valstīs ir nodalītas trīs valsts varas (likumdevējs, izpildvara un tiesu vara). Par likumdevēja un izpildvaras lomu principa "Konsultē vispirms" ietvaros jau ir daudz runāts. Kādu pienesumu principa "Konsultē vispirms" pilnveidošanā varētu dot tiesu vara, mediji un Valsts kontrole? Vislabāk uz šo jautājumu varētu atbildēt katras varas pārstāvji paši, un, iespējams, diskusijas formāts ļautu veidoties arī savstarpējai sinerģijai. Pārējo atslēgas spēlētāju iesaiste principa "Konsultē vispirms" praktiskā pilnveidošanā ir vitāli svarīga, lai šis princips iegūtu jaunu spožumu.

Diskusijas veicināšanai piedāvāju dažas idejas kā iedvesmu jaunu ideju ģenerēšanai. Tiesu vara, iespējams, varētu veidot "Konsultē vispirms" judikatūras tēžu apkopojumus ar atsaucēm uz citiem jau esošiem apkopojumiem, ieskicēt tiesu viedokļa attīstības virzienus un sniegt skaidrojumus par tiem. Būtisku artavu varētu pienest arī tiesībzinātnieki – ar saviem zinātniskajiem rakstiem un viedokļu rakstiem. Iesaistot diskusijā ar Satversmi izveidoto valsts orgānu – Valsts kontroli –, rastos iespēja līdzsvarot uzņēmēju vajadzību pēc valsts pārvaldes atvērtības un Valsts kontroles funkciju pārbaudīt, vai rīcība ar valsts mantu ir tiesiska un lietderīga, vienlaikus iemiesojot arī valsti attīstošo funkciju, kā uz to norādīja tiesībzinātnieks Kārlis Dišlers jau 1925. gadā. Aktīva mediju iesaiste vienota redzējuma veidošanā nodrošinātu, ka valsts vienotā izpratne būtu saprotama arī visiem valsts iedzīvotājiem, vienlaikus ceļot paredzamības un taisnīguma sajūtu iedzīvotāju vidū.

Apkopojot: principa "Konsultē vispirms" ieviešana valsts pārvaldē šobrīd ir otrā attīstības viļņa priekšā, kura veiksme ir atkarīga no visu valsts varu, mediju, Valsts kontroles, uzņēmēju un iedzīvotāju konstruktīvas diskusijas un godprātīgas sadarbības.


Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form