Baiba Zūzena: Sabiedriskais pasūtījums – instruments informatīvajā karā
Foto: LETA

Sabiedriskais pasūtījums jāattiecina gan uz sabiedriskajiem, gan komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, jo tikai tā var sasniegt lielāku auditoriju, efektīvāk izlietot budžeta naudu, un galvenais – sekmīgāk darboties informācijas kara apstākļos.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Nesen tapusī valdības deklarācija skaidri iezīmē jauno realitāti Latvijas informatīvajā telpā - nacionālie plašsaziņas līdzekļi jāstiprina, un tas ir ne tikai mediju politikas, bet arī valsts drošības jautājums. Deklarācijā izvirzīts nopietns mērķis - veicināt Satversmē nostiprināto pamatvērtību atspoguļojumu, vienlaikus solot atbalstu Latvijas mediju attīstībai un konkurētspējai. Šādā kontekstā ir lietderīgi ar svaigu skatu izvērtēt, kā darbojas sabiedriskais pasūtījums un kāpēc, mūsuprāt, tas nopietni jāattiecina ne tikai uz sabiedriskajiem, bet arī komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

Sabiedriskā pasūtījuma mērķi jādefinē skaidrāk, nauda jātērē efektīvāk

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā sabiedriskais pasūtījums definēts kā "sabiedrībai paredzēts plašs un daudzveidīgs programmu kopums", kas aprakstīts 24 punktos. Vienā katlā ir salikts viss - gan uzdevums veicināt patriotisku attieksmi, gan apņemšanās radīt mūsdienīgus raidījumu formātus, gan pienākums atspoguļot ekumēniskos dievkalpojumus. Diemžēl sabiedriskā pasūtījuma virsmērķi jeb prioritātes kodolīgā veidā nav formulēti, uzdevumi ar precīzi izmērāmu rezultātu nav uzdoti un budžeta dotācijas efektīvas izlietošanas principi nav noteikti. 

Turklāt sabiedriskais pasūtījums vienmēr ir bijis sabiedrisko mediju prerogatīva, ar piebildi, ka konkursa kārtībā to var nodot īstenot arī komerciālajiem medijiem, ja kopējā izmaksu summa pasūtījuma izpildei kalendārajā gadā nepārsniedz 15% no sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem. Praksē tas nozīmē, ka komerciālos mediju var iesaistīt sabiedriskā pasūtījuma veikšanā, bet var arī neiesaistīt.

Mēs uzskatām, ka sabiedriskajam pasūtījumam ir jānosaka izmērāmi sabiedriskā labuma mērķi, kas atbilst valstiskajām prioritātēm konkrētajā laikposmā, un tas jāattiecina gan uz sabiedriskajiem, gan komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Komerctelevīziju plašāka iesaiste sabiedriskā pasūtījuma izpildē būtu efektīvs veids noteikto mērķu sasniegšanai.

Nacionālās komerctelevīzijas grib piedalīties

To, cik nozīmīgs var būt komerctelevīziju devums nacionālajai informatīvajai telpai, apliecina ne viens vien mediju pētījums. Jau 2012 gadā, veicot pētījumu Ziņas sabiedriskajā televīzijā: paaudžu un etnisko grupu mediju izvēles Latvijā, mediju eksperts Jānis Juzefovičs atzina, ka, uzrunājot etniskās mazākumgrupas, kanālam LNT, ir labāki panākumi nekā ziņu raidījumiem krievu valodā sabiedriskajā TV. Arī Valsts kancelejas šovasar pasūtītajā un SKDS veiktajā Latvijas mazākumtautību aptaujā Piederības sajūta Latvijai noskaidrojās, ka tieši TV5, LNT un TV3 ir trīs nozīmīgākie informācijas avoti aiz PBK, no kuriem informāciju par sociālajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem notikumiem Latvijā informāciju smeļas Latvijas cittautieši - attiecīgi PBK (47,9%), TV5 (42,8%), LNT (27,7%) un TV3 (22,2%). 

Taču šis pats pētījums apliecināja, ka medijiem, īpaši elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, būtu vēl daudz aktuālu uzdevumu - vairot cittautiešu lojalitāti Latvijai, paradīt priekšrocības, ko cilvēkiem ikdienā sniedz dalība Eiropas Savienībā, objektīvi runāt par Krievijas - Ukrainas konfliktu.

MTG TV Latvija šo uzdevumu risināšanā ir svarīgs instruments. Mēs esam Latvijai lojāls uzņēmums, un mēs gribam arī nākotnē būt Latvijas mediju telpas centrāls balsts. Lojalitāti Latvijas valstij TV3 un LNT demonstrējusi visā savā pastāvēšanas laikā un arī tāpēc iemantojusi skatītāju atbalstu. (Piezīmēšu, ka ir gauži nenopietna dažādu amatpersonu atruna, kāpēc komerctelevīzijām nevajagot uzticēt sabiedrisko pasūtījumu - "bet ja nu MTG savus Latvijas kanālus nolemj pārdot Krievijai...". Tajā nav ne grama patiesības.)

Mūsu kanālu potenciāls redzams auditorijas aptveramībā - TV3 un LNT popularitāte jau gadiem ilgi apsteidz citu kanālu reitingus. LTV1 kopā ar LTV 7 sasniedz aptuveni 12-13% auditorijas, bet TV3+LNT+TV5 - 27-29% auditorijas. Mūsu uzņēmuma darbinieku saliedēta darba rezultātā varam lepoties arī ar augstu izmaksu efektivitāti - saskaņā ar Latvijas Raidorganizāciju asociācijas datiem viena mūsu raidstunda pret programmu tīklu ir ievērojami lētāka nekā citām televīzijām. 

Par to naudu, ko LTV iztērē divu kanālu veidošanai, MTG TV Latvija izveido sešus kanālus, kas orientēti gan uz latviešu, gan krievvalodīgo auditoriju. Vēl divi svarīgi faktori ir raidījumu kvalitāte un ietekme, kur ar gandarījumu varam atzīmēt, ka tieši TV3 un LNT informatīvie un ziņu raidījumi jau daudzus gadus atrodas TNS Latvia auditorijas mērījumu augšgalā. Visi šie faktori ir galvenie sabiedriskā labuma izvērtēšanas kritēriji, un ir skaidri redzams, ka nacionālās komerctelevīzijas dod sabiedrisko labumu.

Protams, var nepiešķirt konkursa kārtībā budžeta finansējumu komerckanāliem, gaidot, ka kaut kad nākotnē sabiedriskās televīzijas spēs piesaistīt lielākas latviešu un cittautiešu auditorijas. Tomēr amatpersonas, kuras pārstāv šādu izpratni, neizprot jaunās Valdības deklarāciju un nenovērtē ģeopolitiskās situācijas nopietnību.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form