Foto: Privātais arhīvs
Lai kā negribētos pieminēt klišejas, tomēr reti kas šobrīd raksturo noskaņu biznesā precīzāk kā Raiņa teiciens par pārmaiņām un pastāvēšanu. Šobrīd mainās viss. Biznesa īpašnieki un vadītāji apzinās, ka šis ir gan izdzīvošanas, gan arī iespēju laiks – kurš pirmais pielāgosies, izdzīvos, uzvarēs.

Mēs, bezkontakta dažādu sūtījumu piegādātāji visā pasaulē, izmaiņas sabiedrības paradumos izjutām momentā. Un pielāgojāmies. Lūk, atziņas, kas kādam var palīdzēt piecelties, ieskrieties un kas balstītas mūsu pašu pieredzē pēdējā mēneša laikā.

Spēja reaģēt ātri. Pirmkārt, komandai ir jābūt atvērtai straujām pārmaiņām un ātru lēmumu pieņemšanai. Jāspēj pieņemt, ka šodiena nebūs tāda pati kā vakardiena. Arī vadītājiem jāspēj ne tikai pielāgoties situācijai, pārredzēt un izprast sociālekonomiskos procesus, bet arī iedvesmot savu komandu pieņemt jaunos apstākļus un atbilstoši rīkoties. Ja tā ir bijusi ikdiena arī līdz šim, tad jūs esat labā starta pozīcijā, ja par tādu varam uzskatīt jau mēnesi, kopš valstī izsludināta ārkārtējā situācija. Ja pārmaiņas un pielāgošanās jaunajiem apstākļiem līdz šim nav bijušas jūsu dienas kartībā, tad šis būs vai jau ir bijis stresa tests numur viens.

Plānošana. Nezinu nevienu uzņēmumu un mūsu biznesa partneri, kurš šobrīd nav pārskatījis savu šī gada plānoto budžetu un citus resursus. Vairs nav neviena "gan jau būs labi" nogaidošā pravieša. Vismaz biznesa vidē nav. Visi šobrīd pārskata savus gada plānus vismaz reizi divās nedēļās, jo ieņēmumu krituma stresa testu daži neiztur jau šobrīd. Dažiem tas nozīmē peļņas kritumu, citiem zaudējumus, citiem darbinieku skaita samazināšanu, lai uzņēmums izdzīvotu.

Arī reklāmas, mārketinga un komunikācijas aktivitātes tiek atliktas vai pārplānotas, ņemot vērā to, ka gandrīz vienīgā vieta, kur cilvēkus šobrīd var sasniegt, ir dīvāns pie televizora. Cilvēki atrodas mājās, kas ir labi un pareizi no sabiedrības un visas valsts veselības skatpunkta, taču tas ir apstādinājis sabiedrisko dzīvi, izklaidi, sportu, cilvēki netērē naudu un šobrīd jau pamatā iegādājas vien ikdienā nepieciešamās preces. Sevis lutināšana ar jaunu apģērbu, izklaidi, kultūru un ceļojumiem ir atlikta uz ārkārtas situācijas beigām un ienākumu nostabilizēšanās laiku. Šobrīd pārdošanas un mārketinga aktivitātes un citus darba veikšanai nepieciešamos resursus, kas līdz šim bija saplānoti pat gadu uz priekšu, plānojam tikai divu tuvāko nedēļu periodā, ņemot vērā situācijas nopietnību un nepastāvību.

Uzticība. Uzskatu, ka šajos apstākļos visgrūtāk ir vadītājiem, kuri pieraduši detaļu līmenī sekot līdzi savu darbinieku sniegumam, visu kontrolēt vienatnē. Mikromenedžments nekad nav bijis efektīvs, un šis ir izcils brīdis, lai tie, kam tas piemīt, lauztu savus paradumus.

Komanda, kuras galvenais dzinulis ir bailes no vadītāja dusmu izvirdumiem, diez vai būs efektīvākā šādas krīzes apstākļos, kur visi, kam ir iespēja, darbojas no savas virtuves, guļamistabas vai viesistabas. Pārmaiņu laikā milzīga nozīme ir savstarpējai darbinieku un vadības uzticībai. Uzticībai, kas veidota jau līdz šim, pamatojoties uz skaidri definētām un godīgām darba attiecībām, kur galvenais faktors ir vēlme strādāt tieši šajā uzņēmumā, šajā kolektīvā un darīt tieši to, kas tiek darīts.

Darbs no mājām visiem ir izaicinājums. Arī tiem uzņēmumiem, kas to darījuši jau iepriekš, jo strādāt no mājām, kad paralēli darba pienākumiem jātiek galā arī ar bērnu audzināšanu, bērndārznieku un skolēnu izglītošanu, tiešsaistes mēģinājumiem, ēst taisīšanu un uzmanības pievēršanu jau ir cita līmeņa un līdz šim nepieredzēts laika un projektu menedžments. Ja pirmās nedēļas vēl bija interesanti, tad šobrīd jau jāsāk parādīties arī ikdienas stresa blaknēm, ar kurām vienatnē tikt galā nav vienkārši.

Tas ir stresa tests gan darba kvalitātei, gan uzņēmuma un pašu darbinieku nervu sistēmai. Arī šādās situācijās ir svarīgs dialogs starp darba devēju un ņēmēju. Iespējams, jāpiešķir kāda brīvdiena. Iespējams, jāpalīdz ar darba slodzes mazināšanu vai kā citādi. Arī tas ir iespējams vien savstarpējas uzticības apstākļos.

Rūpes par cilvēkiem. Kā mēs šā brīža apstākļos dzīvotu, ja mājās būtu jāpaliek arī veikalu pārdevējiem, ēdienu piegādes kurjeriem, pakomātu kurjeriem, sūtījumu šķirotājiem, mediķiem, viņu šoferiem, dažādu noliktavu darbiniekiem? Šodien vairāk nekā iepriekš novērtējam šo profesiju nozīmi ikdienā. Tas ir labs atgādinājums par cieņu pret jebkuru strādājošo, pret jebkuru cilvēku, kurš godprātīgi dara savu darbu. Vienalga, vai tie ir tavi kolēģi, konkurenti vai pilnīgi sveši cilvēki. Rūpes un cieņa atmaksājas vienmēr. Sāciet ar vienkāršāko – sakot paldies!

E-komercijas nozares izrāviens. Šis, protams, ir milzu iespēju laiks e-komercijas nozarei. Domāju, ka daudzi no mums pēdējā mēneša laikā ir izmēģinājuši vismaz vienu jaunu digitālo platformu, kur kaut ko iegādāties, piegādāt vai kur norēķināties attālināti. To tiešā veidā izjūtam arī mēs – cilvēki pērk vairāk, turklāt viena sūtījuma izmēri arī ir pieauguši. Šobrīd savas produkcijas piegādes iespējas līdz pircēja mājas durvīm meklē pat paši konservatīvākie klātienes tirgošanās piekritēji.

Jā, tas nav nekas jauns, taču, ja līdz šim tā daudziem bija lieta, par ko "kādā brīvā brīdī padomāsim", tad šobrīd tā viņiem ir gandrīz vai vienīgā iespēja izdzīvot un arī attīstīties. Cik strauji vai lēni atgriezīsimies pie paraduma apmeklēt veikalus klātienē, šobrīd nevar precīzi prognozēt neviens. Toties ar interneta pieejamību Latvijā esam labās pozīcijās. Arī medicīnas nozare šobrīd rāda piemēru, pārnesot daļu no konsultatīvajiem pakalpojumiem uz digitālo vidi. Arī e-dokumentu apritei šis ir lielisks iespēju laiks. Un arī uzņēmumiem labs brīdis, kad pārdomāt printera nepieciešamību birojā.

Šodienas apstākļi maina mūsu paradumus. Savukārt paradumu maiņa teju vienmēr ir saistīta ar stresu par nezināmo – kā būs, kas mainīsies, vai izturēšu. Gan ikdienā, gan darbā, gan privātajā dzīvē, gan visas sabiedrības līmenī. Milzīga nozīme šādas krīzes apstākļos ir valstij un valsts iestāžu darbiniekiem, kas arī šādos apstākļos ir bijuši ļoti atsaucīgi, operatīvi un pretimnākoši. Un tikpat liela nozīme ir arī katram no mums – kā mēs ikdienā uzvedamies, kā maināmies, kā pielāgojamies. Cienīsim viens otru, rūpēsimies par sevi un citiem, palīdzēsim tiem, kuriem klājas visgrūtāk. Tad mēs kļūsim gan labāki, gan stiprāki.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!