KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks savas iestādes kūtrumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” attaisno ar to, ka “birojs ir saņēmis maz iesniegumu par iespējamu korupciju būvniecībā”. Jāatzīmē, ka šāds situācijas skaidrojums no tik augstas amatpersonas mutes skan vairāk kā dīvaini. Tas, ka vieni projekti tiek steigšus izdzīti caur visām būvniecības saskaņošanas institūcijām burtiski dažu dienu laikā, bet citi uz izskatīšanu gaida mēnešiem un pat gadiem, ir vispārzināms fakts, taču KNAB gaida iesniegumus. No kā? No tiem, kuri, dodot kukuļus, veiksmīgi tikuši pie apšaubāmām būvatļaujām? Vai varbūt no tiem godīgajiem, kuri principiāli nevienam nemaksā, bet, kuru projektos būvvalžu ierēdņi atrod arvien jaunas nepilnības kur piesieties?
Arī pats KNAB atzīst, ka “būvniecības procesa tiesiskais regulējums ir samērā sarežģīts, turklāt tiesību normas ne vienmēr ir tulkojamas viennozīmīgi. Katra līmeņa tiesību aktos ir saskatāmas nepilnības, bieži vien dažādu līmeņu noteikumi pārklājas, bet reizēm tiesību aktos pat saskatāmas pretrunas.” Šādas pretrunas ļauj būvvaldēm noteikumus tulkot pēc pašu ieskatiem, kas visbiežāk nozīmē – atbilstoši projekta iesniedzēju dāsnumam. Man kā jūrmalniekam vistuvākās ir Jūrmalas problēmas. Jūrmalas īpatnība ir tā, ka šajā pilsētā domes sastāvs pēc partiju piederības ir ļoti sadrumstalots un dome politisku atbildību tikpat kā nenes, jo deputātu partijiskā piederība lielākajai iedzīvotāju daļai ir nezināma. Lielā mērā šo politisko atbildību nosaka domes priekšsēdētāja piederība noteiktai partijai. Iepriekšējā sasaukuma Jūrmalas dome kļuva slavena ar visai dīvainiem lēmumiem attiecībā uz iespējām iegūt zemi un būvēties. Atliek tikai pieminēt zemi, kuru grasījās iznomāt prezidentes vīram un būvatļauju Šleseram piederošā zemes gabalā kāpu zonā Pumpuros.
Jāatzīmē, ka abi gadījumi, kaut arī bija visvairāk pieminēti presē, visticamāk, ar tiešu korupciju, šī vārda klasiskajā izpausmē, nebija saistīti. Tajā pašā laikā gandrīz ikviens, kurš vēlējās būvēties, zināja cik un kam jāmaksā, lai saņemtu būvatļauju bez liekas vilcināšanās. To noteikti zināja arī bijusī Jūrmalas galvenā arhitekte, tagad domes priekšsēdētāja Inese Aizstrauta. Ne viens vien uzņēmējs gaidīja, ka varai Jūrmalā mainoties, mainīsies arī Jūrmalas būvvaldes darba stils. Šis cerības pastiprināja kadru pārbīdes attiecīgās institūcijās. Diemžēl uzņēmēji ir vīlušies. Būvatļauju saņemšana ir kļuvusi vēl gausāka un, kas pats bēdīgākais, vēl vairāk diferencēta atbilstoši projekta iesniedzēja “degunam”.
Kā stāsta kolēģi, kuri šo pašu jautājumu ir pētījuši Rīgā, tad arī galvaspilsētā, par spīti tam, ka pie varas ir “lielākie korupcijas apkarotāji” no Jaunā laika, situācija ir līdzīga. Būvvaldes stahanoviešu tempā steidz izdot būvatļaujas pirms tiek pieņemts Rīgas attīstības plāns, kurš būvniecības iespējas Rīgā sašaurinās. Reti kurš šaubās, ka šis temps tiek uzturēts bez attiecīgas finanšu “piešprices”. Acīmredzot par to šaubās vienīgi KNAB, jo nav dzirdēts par kādām viņu aktivitātēm šajā sakarā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
