Kas attiecas uz parakstīto Kultūras ministrijas un memorandu” Latvija – Baltijas jūras reģiona mūzikas dzīves centrs”, uzskatu, ka tas ir nekas cits, kā Tautas partijas priekšvēlēšanu manevrs kritiskajā situācijā un ir domāts acu aizmālēšanai mūziķiem un sabiedrībai. No kultūras ministres mutes joprojām skan falšas notis, joprojām notiek kampaņa pret LNSO, joprojām notiek mūziķu iebiedēšana ar starptautisko atestāciju, tikai šoreiz bez tūkstoš latu algas.
Uzskatu , ka arī trešais ceļš, kuru piedāvā ministre ir slikts, jo tas ne ar ko neatšķiras no pirmā varianta. Es saprotu, ka Demakovas kundze ir cīnītāja un jebkurā cīņā izšķirošā nozīme ir iniciatīvai ( kā šahā). Bet mūs tomēr interesē lietas būtība.
1)Kas būs galvenie personāži jaunajā koncertzālē – mūziķi, vai ministres iebīdītie ierēdņi?
2) Kā tiks ievērotas demokrātiskās procedūras mākslinieciskā vadītāja un orķestra direktora iecelšanā?
3) Kā tiks respektēts LNSO Kārtības rullis, kur viss ir smalki aprakstīts gan par konkursiem , gan atestācijām, u.t.t.?
Uzskatu, ka ir vajadzīgs ceturtais ceļš! Lai to izstrādātu, iespējams, ir vajadzīgs arī cits kultūras ministrs. Uzskatu, ka muzicēšanas procesā galvenā loma tomēr pieder māksliniekiem. Administrācija un menedžments ir domāts priekš tam, lai sagādātu mūziķiem vispieņemamākos apstākļus. Tikai tādā veidā ir sasniedzams gala rezultāts – mākslinieciski augstvērtīgi koncerti.