Taču daudzi tomēr uzķērās uz Labklājības partijas un valūtas maiņas punktu "Marika" "īpašnieka" Jurija Žuravļova āķa, kas ar rīta preses sleju palīdzību prognozēja dolāra vērtības krišanos uz pusi un pat ieteica iedzīvotājiem izmantot "zaļos" tapešu vietā.
Vai no Žuravļova un viņam līdzīgajiem var prasīt atbildību? Pilnīgi skaidrs, ka jaunā finansu tirgu uzraudzības komisija līdz viņam tā arī netiks. Lai arī iedzīvotāju mānīšana nolūkā iedzīvoties šeit ir kā uz delnas.
Tomēr daudz bēdīgāks fakts šķiet Latvijas Bankas vadības neprofesionalitāte - tā tik daudzu gadu laikā nav iedomājusies ar likumdošanu noteikt visiem valūtas mainītājiem obligātu maksimālo starpību starp valūtas iepirkšanas un pārdošanas kursiem.
Starp citu, Lietuvā, kas, pēc daudzu domām, ceļā uz Eiropas Savienību atpaliek no Latvijas, tādi ierobežojumi pastāv. Toties mēs Latvijā atkal pabijām nedaudz tuvāk Krievijai un NVS valstīm, kur naudas "mijēji" uz neinformēto iedzīvotāju rēķina tika pie kārtīgas peļņas.