Foto: Cehs.lv/Publicitātes foto

Romu nopostīja vandaļi. Tā bija ģermāņu cilts, kas izklejojās pa visu Eiropu, bet 455. gadā izlaupīja un izdemolēja Romas impērijas galvaspilsētu. Ne tikai apspēra Romas iedzīvotājus, bet arī izdemolēja tempļus, apgāza statujas, marmora Venērai nolauza rokas un bronzas Jupiteram apdauzīja degunu. Lai arī vandaļi bija labi amatnieki, drošsirdīgi karotāji un visumā krietni ļautiņi, mēs viņus atceramies kā postītājus, attiecīgi no šīs cilts radies arī termins "vandalisms".

Paiesimies pa vēstures taku drusku tuvāk mūsdienām. 1917. gada oktobrī apdzērušies komunisti Sanktpēterburgā taisīja revolūciju un ieņēma Ziemas pili. Cīņu gan tur bija diezgan maz, pārsvarā boļševiki sita logu rūtis, plēsa grāmatām ārā lapas, lai tītu cigaretes, kā arī ar saviem durkļiem dūra gleznās caurumus. Uzbrukums Ziemas pilij bija tikai sākums, visā bijušajā Krievijas impērijā tumšie ļautiņi izlaupīja pilis, muižas un vienkārši turīgu ļaužu namus, bet to, ko nevarēja nozagt, sadauzīja. Padomju teorētiķi visas šīs izdarības nosauca par šķiru cīņu un buržuāzijas iznīdēšanu.

Vai arī pavisam neseni notikumi. Sarkanā armija 1944. gadā vēlreiz okupēja Latviju, padomju karavīri pa starpu "atbrīvošanai" Latvijas iedzīvotājiem zaga dakšiņas, atņēma pulksteņus, demolēja ēkas un kaut kā pat pamanījās pietaisīt plītis. Lai arī padomju historiogrāfijā šie karavīri tiek dēvēti par atbrīvotājiem, mēs viņus atceramies kā izvarotājus un lopus. Šādu demolētāju, postītāju un līdzīgu cilvēku pasaules vēsturē ir ļoti daudz, viņus visus nemaz nevar uzskaitīt.

Visi šie ļaudis ir nonākuši vēstures mēslainē, lai arī savas darbības jau post factum attaisnoja ar "cīņu par labāku nākotni". Šajā bariņā nule kā ir jaunpienācēji – jauni un arī ne tik jauni cilvēki, kuri visā pasaulē cītīgi apķēpā ievērojamu mākslinieku gleznas ar zupu un citiem šķidrumiem, lai pievērstu pasaules uzmanību klimata problēmām. Aktīvisti jau ir uzbrukuši Jana Vermēra, Kloda Monē, Edvarda Munka, Vinsenta van Goga un citu slavenu mākslinieku darbiem. Protams, līdz senās Romas postītājiem un padomju karavīriem viņiem ļoti tālu, jo klimata aktīvisti, godīgi sakot, ir par mīkstu nopietnām lietām, tāpēc dara tādas 3. klases līmeņa rezgalības.

Būtu ļoti dīvaini, ja kāda naftas ieguvējvalsts vai kompānija, uzzinot, ka van Goga glezna "Sējējs" ir aplieta ar zirņu zupu, slepenā sapulcē nolemtu: "Jopcig āzīt, tikai ne ar zupu, mēs tūlīt pārtraucam fosilo enerģijas avotu izmantošanu."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!