Foto: Publicitātes attēls
Es stāvēju pie spoguļa, skatījos uz savu necilo ķermeni un gribēju pārmaiņas. Divu pandēmijas gadu ietekme bija redzama katrā kvadrātcentimetrā. Matu līnija pamazām kapitulēja stresa priekšā, bet mājsēdes vēders ieguva nenoteiktu formu kā vējā plandošs iepirkumu maiss. "Kristap Āl, tev tuvojas 45. Vēl ir par agru palaisties, tu vari saņemties," sev noteicu un simboliski izmetu miskastē elektronisko zobu birsti, kuru biju iegādājies, lai nebūtu lieki jātērē enerģija, kustinot rokas locītavu uz priekšu un atpakaļ. "Tas ir tikai sākums!" es uzkliedzu birstes atliekām, un tā arī bija.

Atklāsme man nāca ziemā, tāpēc bija vēl gana daudz laika saņemties tā saucamajam "vasaras ķermenim". Kā emocionāli, tā fiziski. Patiesībā pirmais bija grūtākais. Iepriekš nekad nebiju mērķtiecīgi nodarbojies ar sportu, jo ikdienā piekopu gana veselīgu dzīvesveidu, lai nebūtu par to jādomā. Uz darbu gāju kājām, šad tad devos izbraucienos ar divriteni, bet ēdiena ziņā centos nepārtikt no miltiem un majonēzes. Tas nav nekas daudz, taču pietiekami, lai nebūtu jāaizelšas, nesot pārtikas maisu uz ceturto stāvu. Sasodīts, es pat rudens mēnešos bez kompleksiem varēju atvaļinājumā Grieķijā novilkt pludmalē kreklu. Taču pandēmija nonullēja pat šos šķietami minimālistiskos iestatījumus.

Cītīgākie "Cehs.lv" lasītāji zinās, ka K. Āls ir racionāli domājošs autors, kurš paļaujas uz mūsdienu medicīnu un zinātni, tāpēc, veicot nelielus "Google" priekšdarbus, automātiski tika atmestas tādas muļķības kā keto diētas, kaut kādi "fit" čelendži, influenceru brīnumpulveri un citas ātrus rezultātus sološas muļķības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!