Šis aktualitātēs balstītais ievads patiesībā kalpo, lai pievērstu uzmanību problēmai, ar kuru sastopas interneta satura radītāji, bet par kuru reti aizdomājas satura patērētāji. Zinu, ka varēju izmantot daudzkārt pārbaudīto "Uzmanību: SEKSS!", tomēr apzinos, ka šobrīd uzmanību veiksmīgāk pievērš alus kausa satikšanās ar Latvijas vislabāk apmaksāto pieri. Piedod, Kristap.
Liela daļa interneta lietotāju man asociējas ar dēlēm vai bagātu un slavenu cilvēku radiniekiem. Viņiem patīk patērēt citu radīto saturu, bet paradoksālā kārtā viņi dara visu iespējamo, lai to iznīcinātu. Tā ir parazītiska pieeja, kas īstermiņā šķietami nes augļus, bet ilgtermiņā nogalina zosi, kura dēj zelta olas. Savā pamatdarbā nodarbojos ar interneta lapu un to satura veidošanu, tāpēc jau sen domāju par virzienu, kurā dodas šī nozare.
Lai arī interneta lietotāju skaits pastāvīgi palielinās, kopš "Adblock" (reklāmu bloķēšanas programmatūras) popularitātes uzvaras gājiena satura radītāju ienākumi samazinās un izdzīvot kļūst arvien grūtāk. Lapas apmeklētājs, kurš ierodas, apbruņojies ar reklāmu bloķētāju, ne tikai nenes ienākumus par saturu, ko viņam tā patīk patērēt, – viņš savai iecienītajai lapai nodara zaudējumus, jo patērē servera resursus, kas nebūt nav lēti. Lai būtu vieglāk saprast, iedomājieties, ka esat pārtikas veikala īpašnieks. Ja agrāk katrs pircējs ienāca, salika grozā pirkumus, izstāvēja rindu, samaksāja un devās mājās ņukāt to visu iekšā, tad tagad rindā stāv virkne cilvēku ar tukšiem groziem. Viņi nezog, bet stāv rindā un apgrūtina veikala darbību. Jums, veikala īpašniekam, atliek izvēlēties: dzīt viņus prom vai atvērt arvien jaunas kases. Pirmais variants grauj jūsu reputāciju, otrais neizbēgami noved pie bankrota izmaksu sadārdzinājuma dēļ.
Jāatzīst, arī paši interneta resursu veidotāji nav bez vainas. Laikā, kad vēl reklāmu bloķētāji nebija radīti, daudzi ļaunprātīgi izmantoja situāciju un pārvērta savas lapas par baneru fermām, kas pielādētas ar agresīvām reklāmu demonstrēšanas metodēm: uzlecošiem logiem, pārmērīgu baneru skaitu, skaņas un video reklāmām u. c. agresīvām taktikām. Šī saujiņa kretīnu tad arī izprovocēja programmētājus pieķerties reklāmu bloķēšanas risinājumu izstrādei. Diemžēl tika radīts lielgabals, kurš uzblieza pa visiem bez šķirošanas, un cieš arī attiecīgi visi, tai skaitā godprātīgi satura radītāji, kuri izmanto mērenu daudzumu reklāmu un domā ilgtermiņā, cenšoties neatbaidīt savus apmeklētājus.
Šobrīd aktuālais nozares atbildes gājiens ir novietot daļu satura aiz tā saucamā "Paywall" jeb abonēšanas maksas, kad zināma daļa lapas ir pieejama tikai tiem, kuri gatavi ik mēnesi šķirties no zināmas naudas summas, izbaudot no reklāmām brīvu vidi, bet vienlaikus ļaujot interneta resursam pastāvēt. Diemžēl tas nav optimāls variants, jo ne visi var atļauties maksāt, ne visi vēlas abonēt, un mazajiem interneta lapu īpašniekiem ne vienmēr ir tehniskas iespējas šādu risinājumu nodrošināt. Otra problēma: šai pieejai ejot plašumā, nākotnē var veidoties situācija, ka būtisks daudzums informācijas internetā nav sabiedrībai pieejams, netiek indeksēts meklētājos un lasītāji sāk sadalīties labāk informētā elitē un no informācijas drupačām pārtiekošos digitālajos bomžos.
Rezultātā veidojas situācija, ko mēdz dēvēt par "Mexican standoff", kad visi viens otram tur pie deniņiem pistoli, neviens nevar veikt straujas kustības, bet neviens arī nav apmierināts ar situāciju.
Ko darīt? Neaģitēju par reklāmas bloķēšanas programmu nelietošanu. Pats "Adblock" izmantoju lapām, kuru veidotāji pārmērīgi un agresīvi tās piepilda ar reklāmu. Tomēr lapām, kas pret reklāmu attiecas civilizēti, ļauju rādīt man reklāmas, jo vēlos, lai tās izdzīvo un varu turpināt tās lietot. Par atsevišķiem resursiem, piemēram, "Spotify", jau tagad izvēlos maksāt abonēšanas maksu, un tuvākajā nākotnē tam varētu pievienoties kāda man personīgi būtiska interneta lapa. Tomēr man gribētos interneta nākotni redzēt kā brīvas aprites informācijas telpu bez "Paywall" mūriem, tāpēc aicinu interneta lietotājus reklāmas bloķētājus gluži kā alkoholu lietot atbildīgi.